11. oktobrī plkst. 17 Jūrmalas pilsētas muzejā (Tirgoņu iela 28, Majori), sagaidot Latvijas simtgadi, atklās izstādi “Jūrmalas Brīvības stāsti”, kas vēstīs par brīvības centieniem Jūrmalā 20. gadsimta garumā.
Turpinās "Brīvības stāsti"
Latvijas simtgadei veltīta izstāde “Jūrmalas Brīvības stāsti”
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jūrmala, līdz ar citām Latvijas lielajām pilsētām piedalās 2018. gadā uzsāktajā vērienīgajā Latvijas simtgades projektā “No Brīvības līdz brīvībai. Brīvības stāsti Latvijas pilsētās.”
Latvijā ir vairāk nekā 60 ielas, bulvāri un laukumi, kam dots Brīvības vārds. Jūrmala ir īpaša ar to, ka tajā savulaik ir bijušas divas ielas, kas nesušas Brīvības vārdu – Brīvības iela Slokā, kas nu ir Tirzas iela, un Brīvības prospekts, kas pastāv vēl šodien – no Bulduriem līdz Dzintariem. Tās nelepojas ar izcilu personu dzīves vietām vai arhitektūras pieminekļiem, bet aizved pie Jūrmalas brīvības vēsturei nozīmīgām vietām – kapteiņa Pauļa Zolta kaujas vietas un Lielupes tilta.
Izstādes “Jūrmalas Brīvības stāsti” moto ir 18. gadsimta baltvācu domātāja Johana Georga Eizena teiktais: “Brīvības satversme ļauj man visu ar prieku sākt pašam no sevis”, jo brīvība, cita izcila domātāja, Jesajas Berlina vārdiem, “…ir brīvība, nevis vienlīdzība vai taisnīgums, vai taisnība, vai laime, vai tīra sirdsapziņa”.
Izstāde veltīta jūrmalniekiem un ir par Jūrmalu un tās iedzīvotājiem. Tā stāstīs par brīvības centieniem Jūrmalā no 1905. gada līdz mūsdienām, par dažādu tautību cilvēkiem un par dažādiem ceļiem, kā viņi nonākuši Jūrmalā, kļūstot par daļu no pilsētas vēstures. Izstādi veidos cilvēku un lietu stāsti – tie, kas uzkrāti muzeja krājumā un arī tādi, ar kuriem jūrmalnieki dalījušies, pašiem kļūstot par izstādes līdzautoriem. Savus dzīves un brīvības stāstus, ģimenes relikvijas muzejam uzticējuši Canderu, Mutjanko, Upmaču, Ūderu, Tampju, Jansonu, Amoliņu, Balču, Mellenbergu, Adisonu, Zurovsku, Pāvulu, Ķimeņu, Baumaņu, Rainu un citu dzimtu pārstāvji, kā arī cilvēki, kuri ar tām saistīti.
Izstādes koncepcijas autore Inga Sarma:
“Brīvības stāsti, ar kuriem gribam dalīties, ir par sapņiem, par centieniem, arī cīņām un brīvības cenu. Tas ir aicinājums uzdot sev jautājumu – Kā es saprotu brīvību? Ko tā man nozīmē?”
Izstādes veidošanā piedalījušies: Jūrmalas teātris, Jūrmalas Valsts ģimnāzijas teātris, kinooperators Ivars Ķezbers, multimediju mākslinieki Jānis Jankevics un Pēteris Noviks.
Izstādes koncepcijas autore - Jūrmalas pilsētas muzeja vēsturniece Inga Sarma. Izstādes mākslinieks - scenogrāfs Ivars Noviks.
Izstāde “Jūrmalas Brīvības stāsti” Jūrmalas pilsētas muzejā (Tirgoņu iela 28, Majori) apskatāma līdz 2. decembrim. Muzeja darba laiks: P., O. – slēgts, T. – Sv. no 10:00 – 17:00. Ieeja – bez maksas.
Projekts notiek sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Valsts reģionālās attīstības aģentūru un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju.