Uzvarētāji, zaudētāji un jaunpienācēji (1)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Jānis Škapars/TVNET

13.Saeimas vēlēšanas notika sestdien, 6.oktobrī. Šajās vēlēšanās piedalījās 845 196 balsstiesīgie, kas nozīmē ka tā ir vēlētāju zemākā aktivitāte atjaunotās Latvijas vēsturē. Tāpat šīs vēlēšanas atšķiras ar to, ka 13.Saeimā ievēlēts rekordliels sieviešu skaits. TVNET piedāvā atskatīties uz 13.Saeimas vēlēšanu norisi.

Kas vēlēšanās uzvarēja?

13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi "Saskaņa", kura Saeimā iegūs 23 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no "Saskaņas" saraksta tiks ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs un Artūrs Rubiks.

Vidzemes apgabalā no "Saskaņas" saraksta nākamajā Saeimā iekļūs Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs, deputāts Jānis Ādamsons un bijusī Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Evija Papule. Latgalē no "Saskaņas" saraksta Saeimā tiks Daugavpils domes izpilddirektore Inga Goldberga un Daugavpils novada domes deputāts Edgars Kucins, 12.Saeimas deputāti Ivans Ribakovs, Jānis Tutins un Vladimirs Nikonovs, kā arī SIA "Rēzeknes slimnīcas" valdes loceklis Jānis Krišāns.

Kurzemē no "Saskaņas" saraksta nākamajā Saeimā tiks Liepājas domes deputāts Valērijs Agešins, savukārt no Zemgales apgabala - Saeimas deputāti Ivars Zariņš un Vitālijs Orlovs.

16 deputātu vietas 13.Saeimā iegūs partija "KPV LV". No Rīgas apgabala par nākamā parlamenta deputātu kļūs Saeimas deputāts un bijušais Latvijas Nacionālā teātra aktieris Artuss Kaimiņš, partijas premjerministra amata kandidāts un advokāts Aldis Gobzems, Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents, bijušais "RīgaTV 24" raidījuma vadītājs Didzis Šmits, Latvijas Nacionālā teātra aktieris Ivars Puga un SIA "Jumburgs" valdes locekle Iveta Benhena-Bēkena.

No "KPV LV" Vidzemes saraksta Saeimā iekļūst uzņēmēja Linda Liepiņa, zvērināts advokāts Aldis Blumbergs, reģionālās pašvaldības policijas lietvede Ieva Krapāne un Ādažu novada domes deputāte, bijusī partijas "Saskaņa" deputāta amata kandidāte Karina Sprūde. Zemgales apgabalā no "KPV LV" nākamajā Saeimā iekļūs Jēkabpils domes deputāts Kaspars Ģirģens, Jelgavas novada domes Ralfs Nemiro un SIA "Lietas MD" lielo klientu pārdošanas vadītājs Jānis Vitenbergs.

Saeimas vēlēšanu rezultātā Kurzemē "KPV LV" iegūs trīs deputātu mandātus un Saeimā strādās Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa palīgs un Latvijas Lobētāju asociācijas valdes loceklis Atis Zakatistovs, kravas pārvadājumu uzņēmuma SIA "Monēta" finanšu vadītāja Ramona Petraviča un Kuldīgas novada domes deputāts Ēriks Pucens. Savukārt "KPV LV" no Latgales pārstāvēs Saeimas deputāta, "Saskaņas" deputāta kandidāta Anrija Matīsa palīdze Janīna Kursīte.

Arī Jaunā konservatīvā partija (JKP) 13.Saeimā ieguvusi 16 deputātu vietas. No Rīgas apgabala JKP Saeimā pārstāvēs Rīgas domes deputāte Juta Strīķe, kādreizējais Latvijas ekonomikas un finanšu uzraudzības administrators Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorātā Gatis Eglītis, lidostas "Rīga" padomes loceklis un satiksmes jomas eksperts Tālis Linkaits, Rīgas domes deputāte Linda Ozola un SIA "Your move" rīkotājdirektors Reinis Znotiņš. No Latgales apgabala JKP pārstāvēs Latgaliešu kultūras biedrības vadītāja Ilga Šuplinska un Valsts ieņēmumu dienesta vecākais izmeklētājs Juris Rancāns.

JKP no Vidzemes Saeimā pārstāvēs Rīgas domes deputāti, bijušais tieslietu ministrs, partijas premjerministra amata kandidāts Jānis Bordāns un Rīgas domes deputāte, operdziedātāja Evita Zālīte-Grosa, kā arī Jūrmalas domes deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla, Daugmales pamatskolas skolotāja Anita Muižniece un JKP Ētikas komisijas vadītāja vietnieks Normunds Žunna. No Zemgales JKP 13.Saeimā pārstāvēs Rīgas domes deputāti Krišjānis Feldmans un Sandis Riekstiņš, bet no Kurzemes JKP darbu Saeimas deputāta amatā sāks Rīgas domes deputāts, bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētājs Juris Jurašs un SIA "Hubbs" valdes priekšsēdētājs Uldis Budriķis, kurš ierindojies otrajā vietā dziedātājas Ievas Akureteres kandidatūras daudzo svītrojumu dēļ.

Saskaņā ar galīgajiem CVK datiem, partiju apvienība "Attīstībai/Par" nākamajā Saeimā iegūs 13 deputātu mandātus. No Rīgas apgabala nākamajā Saeimā iekļūs bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, uzņēmējs Mārtiņš Staķis, Pasaules Dabas fonda valdes locekle Vita Anda Tērauda, ANO Attīstības programmas Ukrainā padomniece pretkorupcijas jautājumos Inese Voika un SIA "RHC Consulting" direktore Marija Golubeva. Vidzemes apgabalā no "Attīstībai/Par" Saeimā iekļūs Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks, kardiologs Andris Skride, SIA "ACT" finanšu direktore Inese Ikstena un rakstniece Dace Rukšāne-Ščipčinska.

No Latgales apgabala "Attīstībai/Par" mandātu 13.Saeimā iegūs Rīgas domes deputāts Mārtiņš Bondars, savukārt no Zemgales apgabala - Bauskas novada domes deputāts Artūrs Toms Plešs un Latvijas Lauksaimniecības Universitātes dekāns Ilmārs Dūrītis. Bet no Kurzemes - bijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce.

Arī nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK 13.Saeimā iegūs 13 mandātus. No Rīgas apgabala ievēlēti kultūras ministre Dace Melbārde, kā arī Saeimas deputāti Rihards Kols, Ritvars Jansons un Aleksandrs Kiršteins. No Vidzemes apgabala deputāta krēslus iegūs partijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, deputāts Jānis Dombrava un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš.

Nacionālo apvienību no Latgales pārstāvēs Rēzeknes domes deputāts Edmunds Teirumnieks, no Kurzemes apgabala Saeimas deputāte Janīna Kursīte-Pakule un Talsu novada pašvaldības deputāte Ilze Indriksone, savukārt no Zemgales apgabala - Saeimas deputāti Edvīns Šnore un Inguna Rībena.

CVK informācija liecina, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) 13.Saeimā iegūs 11 deputātu vietas. No Rīgas apgabala Saeimā ievēlēta finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un veselības ministre Anda Čakša. No Vidzemes apgabala ZZS Saeimā pārstāvēs Ministru prezidents Māris Kučinskis, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Saeimas deputāts, Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs Armands Krauze.

No Latgales apgabala ZZS nākamajā Saeimā pārstāvēs zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un Daugavpils novada domes priekšsēdētāja Janīna Jalinska, no Kurzemes - Saeimas deputāti Gundars Daudze un Jānis Vucāns, bet no Zemgales - Saeimas deputāts Viktors Valainis un satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Visbeidzot "Jaunā Vienotība" 13.Saeimā iegūs astoņas vietas. No Rīgas apgabala "Jauno Vienotību" nākamajā Saeimā pārstāvēs ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Saeimas deputāti Ojārs Ēriks Kalniņš un Andrejs Judins. No Vidzemes apgabala "Jauno Vienotību" pārstāvēs Saeima deputāti Inese Lībiņa-Egnere un Ainars Latkovskis, no Latgales - Saeimas deputāts Aldis Adamovičs, no Kurzemes - ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, bet no Zemgales - labklājības ministrs Jānis Reirs.

Zemākā vēlētāju aktivitāte atjaunotās Latvijas vēsturē

Šajās vēlēšanās piedalījās 54,60% balsstiesīgo, kas nozīmē, ka šajās vēlēšanās ir zemākā vēlētāju aktivitāte atjaunotās Latvijas vēsturē.

12.Saeimas vēlēšanās piedalījās - 58,85% balsstiesīgo.

2011.gadā notikušajās 11.Saeimas vēlēšanās nobalsoja 59,45% no visiem balsstiesīgajiem, bet 10.Saeimas vēlēšanās piedalījās 63,12% vēlētāju.

Lielākā vēlētāju aktivitāte bija 5.Saeimas vēlēšanās, kad nobalsoja 89,9% balsstiesīgo, un turpmāk tā arvien samazinājusies. 6.Saeimas vēlēšanās 1995.gadā piedalījās 955 392 jeb 71,9% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, bet 7.Saeimas vēlēšanās piedalījās 71,89% balsstiesīgo. 8.Saeimas vēlēšanās 2002.gadā bija novērojama 71,51% vēlētāju aktivitāte jeb piedalījās 997 754 cilvēki, savukārt 9.Saeimā - 60,98% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu.

Visvairāk plusu - Dombrovskim un Kaimiņam; svītrojumu - Rasnačam, Strīķei un Kivičam

3.Saeimas vēlēšanās visvairāk plusu ir saņēmis Vjačeslavs Dombrovskis (S) un Artuss Kaimiņš (KPV), bet svītrojumu - tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), Rīgas domes deputāte Juta Strīķe un Andris Kivičs (KPV LV), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Līdz šim apkopotā informācija, kas vēl var mainīties, liecina, ka no partijas "Saskaņa" visvairāk jeb gandrīz 34 000 plusu saņēmis Dombrovkis, kuram ir arī vairāk nekā 1300 svītrojumi. Savukārt visvairāk svītrojumu - vairāk nekā 5300 - saņēmis Rasnačs, kurš gan saņēmis arī ap 3300 plusus.

No nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK" visvairāk plusu - ap 14 500 - ir Raivim Dzintaram. Savukārt "Saskaņas" sarakstos visvairāk svītrojumu - ap 2500 - saņēmis Jānis Urbanovičs. Daudz vairāk - ap 19 000 - bijis Urbanovičam ievilkto plusu.

No "KPV LV" visvairāk plusu ir Kaimiņam - ap 21 000, bet viņš saņēmis arī ap 1200 svītrojumus. Kivičs no "KPV LV" sarakstiem svītrots ap 4000 reižu. Tāpat viņš saņēma ap 5000 plusu.

Jaunās konservatīvās partijas kandidātu vidū visvairāk plusu - ap 20 000 - saņēmis Jānis Bordāns, kuru strīpojis nepilns tūkstotis vēlētāju. Savukārt visvairāk svītrojumu - ap 5300 - saņēmusi Juta Strīķe, kurai plusu ielikuši ap 13 000 vēlētāju.

"Attīstībai/Par!" rindās visvairāk plusu ir Danielam Pavļutam - ap 15 000. Vēlētāji ir arī ap 1500 reizes viņu svītrojuši no saraksta. Visvairāk svītrotā šī politiskā spēka sarakstos ir bijusi Dace Rukšāne-Ščipčinska - ap 3500 reizes. Viņai ielikti arī aptuveni 4000 plusu.

No Zaļo un zemnieku savienības visvairāk plusu pagaidām ir Mārim Kučinskim - ap 11 000, bet viņam ir arī ap 1600 svītrojumi. Savukārt visvairāk svītrojumu ir Valdim Kalnozolam - ap 3000.

"Jaunās Vienotības" sarakstos visvairāk plusu - nepilnus 10 000 - saņēmis Edgars Rinkēvičs, savukārt visvairāk svītrojumu - ap 2000 - ir Olafam Pulkam, kurš saņēma ir arī aptuveni 2400 plusus.

Cietumnieki arī šoreiz visbiežāk izvēlējušies "Saskaņu"

Par populārāko partiju Rīgas ieslodzījumu vietu iecirkņos arī 13.Saeimas vēlēšanās kļuvusi partija "Saskaņa", liecina Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie dati.

Par "Saskaņu" Rīgas cietumos nobalsojuši 199 vēlētāji, kas ir 31,14% no kopējā ieslodzīto skaita Rīgas cietumos.

Otra populārākā partija ir Latvijas Krievu savienība, par kuru nobalsojuši 19,72% ieslodzīto Rīgā. Tālāk seko partija "KPV LV" ar 15,81% Rīgas cietumos ieslodzīto atbalstu.

Zaļo un Zemnieku savienība saņēmusi 10,02% Rīgas cietumos ieslodzīto atbalstu, Jaunā konservatīvā partija - 5,63%, nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" - 3,29%, "Progresīvie - 2,03%, Attīstībai/Par! - 1,88%, "Jaunā vienotība" - 1,72%, "No sirds Latvijai" - 1,56%, savukārt "LSDSP/KDS/GKL", Latvijas Reģionu Apvienība un "Latviešu Nacionālisti" katrs ieguva 1,1% balsu.

Aģitācija vēlēšanu dienā: sūta arī uz telefonu

Vēlēšanu dienā, kā arī dienu pirms vēlēšanu dienas, aģitācija ir aizliegta. Vienlaikus iestādes saņēmušas vairākus desmitus signālus par iespējamu aģitēšanu, balsu pirkšanu un citiem pārkāpumiem.

Arī pie TVNET vērsās kāda vērīga lasītāja, ka kura vēlēšanu rītā – 6.oktobrī - “Whatsapp” saņēma aicinājumu nobalsot par konkrētu politiķi.

“Šodien no rīta Whatsapp saņemta ziņa no Jurija Žuravļova, kā liecina telefona numura profils. Lieki teikt, ka savu numuru šādai personai neesmu devusi,” raksta lasītāja.

Jurijs Žuravļovs 13.Saeimas vēlēšanās kandidē no saraksta “Par alternatīvu”.

Lasītāja arī norādīja, ka par notikušo ir informējusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

Valsts policija (VP) vēlēšanu dienā sākusi 17 administratīvās lietvedības saistībā ar aģitācijas pārkāpumiem vēlēšanu laikā.

VP kopumā saņemti 47 izsaukumi, taču vairākos gadījumos informācija nav apstiprinājusi. Tāpat ir uzsākts viens kriminālprocess par huligānismu.

Savukārt Drošības policija (DP) līdz sestdienas vakaram bija saņēmusi aptuveni 70 signālus par iespējamu prettiesisku vēlētāju ietekmēšanu un citiem ar vēlēšanu norisi saistītiem iespējamiem pārkāpumiem.

Pārpratumi vēlēšanās: nederīgas un aizmirstas pases, pārbalsošana

13.Saeimas vēlēšanās iedzīvotāji piedzīvojuši dažādus pārpratumus - vairāki uzzinājuši, ka viņu pasei beidzies termiņš, citi mēģinājuši balsot ar eID karti. Daži, kas iepriekš nodevuši balsi glabāšanā, vēlēšanu dienā savas domas mainījuši, bet kāda pensionāre mēģinājusi nobalsot divreiz.

Vairākos vēlēšanu iecirkņos Rīgā bija ieradušies pilsoņi bez derīgām pasēm un bez vēlētāju apliecībām.

Iedzīvotāji, kas uz vēlēšanām ieradušies tikai ar ID kartēm, tika aicināti doties uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP). Vairāki vēlētāji norādījuši, ka steigsies uz tuvāko PMLP nodaļu un tad centīsies pagūt nobalsot.

Zināms, ka vismaz vienā gadījumā vēlētājs tiešām vēlāk atgriezās ar pasi.

Daudzviet iecirkņos darbinieki jau rindā stāvošos aptaujājusi, kāds personu apliecinošs dokuments viņiem ir līdzi, lai cilvēki velti negaida.

Tāpat uz vēlēšanu iecirkni dienas gaitā bija ieradušies arī divi cilvēki ar nederīgām pasēm. Tie bijuši vecāka gadagājuma pilsoņi. Tomēr šādi gadījumi bija arī iepriekšējās Saeimas vēlēšanās.

Tikmēr kādam sirmgalvim šodien ļauts novēlēt ātrās palīdzības automašīnā. Pie kunga vienlaikus bija ieradušies gan mediķi, gan vēlēšanu komisijas locekļi.

Cienījamais vecums nav bijis šķērslis, lai vēlēšanās piedalītos arī kāda 104 gadus veca kundze Mārupē un 99 gadus veca sieviete Rīgā.

Tāpat policija vēlēšanu iecirkņos aizturējusi vairākus agresīvus vai huligāniskus iedzīvotājus, savukārt Daugavpilī kādā kompānijā bijis nepilngadīgais, kurš sašutis, ka viņam neļauj balsot. Viens no pieaugušajiem iecirkņa vadītājai draudējis ar gāzes ieroci. Lielākoties šajos gadījumos vērā ņemams apstāklis ir alkohola reibums, atzina policijā. 

Viedokļi pēc vēlēšanām

Pēc iecirkņu slēgšanas, TVNET rīkoja diskusiju.

Komentējot notikšās vēlēšanas, Komunikācijas zinātnes eksperte, profesore Sandra Veinberga, norāda, ka rezultāts nav viennozīmīgs. Tas rāda, ka 1/3 balsotāju pakļāvušies populistu atbalsta modei, kuru mums demonstrēja Donalda Trapa iebalsotāji ASV un „breksita“ atbalstītāji Lielbritānijā.

Francijas un Zviedrijas balsošanas stilu niknais latviešu vēlētājs šogad nav izvēlējies. Iespējams, ka vēlāk precīzi uzzināsim, cik lielā mērā šāda vēlētāja uzvedība ir lielās kaimiņvalsts aģitācijas sekas, taču viens ir skaidrs - vecās partijas Latvijā ir zaudējušas. Jaunās ir atnākušas. Dažas uz palikšanu, bet citas tikai uz četriem gadiem.

Lielākā Latvijas partija arī šoreiz ir krieviem adresētā ar nosaukumu "Saskaņa". Tai arī šoreiz izdevies mobilizēt vairumu krievu iedzīvotāju. "Saskaņas" pienesums Latvijas politikai parasti ir neproduktīvs. To raksturo centieni atgriezt atpakaļ "mazo Baltijas valsti" Krievijas ietekmes zonā. Šī nolūka vārdā "Saskaņa" sistemātiski cenšas kritizēt visu, kas Latvijā notiek, pierādot, ka Latvija nevar un nespēj veiksmīgi eksistēt ārpus Krievijas impērijas sastāva. Apgalvojot, ka tai nav izredžu attīstīties kā neatkarīgai, demokrātiskai valstij un tāpēc veiksmes risinājums ir atgriezties atpakaļ pie PSRS modeļa. Lai realizētu šo ideju, tiek kritizēta neatkarīgās Latvijas politiskā virzība un pati neatkarības ideja. Līdzdalība ES un NATO pagaidām tiek pieciesta kā zobu sāpes, jo jācīnās arī par latviešu balsīm.

Savukārt Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas ārsts, psihoterapeits Artūrs Utināns norāda, ka vēlēšanu rezultātus ietekmē mūsu bioloģiskie instinkti, kas ir līdzīgi kā dzīvniekiem, un izvēli bieži vien nosaka nebūt ne veselais saprāts un kritiskā domāšana, bet instinktīvi hormonāli impulsi.

Vēlēšanu dienā "draugiem.lv" piedzīvojis kiberuzbrukumu

Sestdien, 6.oktobrī, draugiem.lv piedzīvojis kiberuzbrukumu. Pēc vairākām stundām portāla darbība tika atjaunota. Uzbrukumā klientu dati nav skarti, apgalvojis draugiem.lv runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Kā novēroja portāls TVNET, ap plkst.14.30 draugiem.lv piekļūt nevar, taču iepriekš, atverot portālu, skanēja Krievijas himna un bija redzams Krievijas karogs.

Portāla runasvīrs Jānis Palkavnieks TVNET pastāstīja, ka draugiem.lv piedzīvojis kiberuzbrukumu – nomainīta pirmā lapa. Vienlaikus pašlaik portāls ir slēgts, lai noskaidrotu, cik nopietns bijis uzbrukums.

Pašlaik tiek lēsts, ka portāls būs slēgts vairākas stundas.

Pagaidām nav arī zināms, no kuras valsts uzbrukums noticis.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu