SAB: vēlēšanu laikā Krievija nav veikusi kiberuzbrukumus Latvijai

FOTO: LETA

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) nav novērojis Krievijas militārā izlūkdienesta (GRU) īstenotus politiski motivētus kiberuzbrukumus, kam būtu ietekme uz 13.Saeimas vēlēšanām, aģentūru LETA informēja SAB.

Ņemot vērā Krievijas militārā izlūkdienesta darbības metodes un sabiedroto valstu pieredzi saistībā ar centieniem ietekmēt vēlēšanas, SAB jau kopš 2018.gada sākuma pievērsa īpašu uzmanību iespējamām GRU kiberaktivitātēm saistībā ar 13.Saeimas vēlēšanām. Līdz šim SAB nav novērojis Krievijas militārā izlūkdienesta īstenotus politiski motivētus kiberuzbrukumus, kam būtu ietekme uz Saeimas vēlēšanu procesu un rezultātiem.

Birojā skaidroja, ka Krievijas militārais izlūkdienests ir bijis iesaistīts Krievijas īstenotajās kampaņās, kuru mērķis bija vēlēšanu procesa ietekmēšana atsevišķās Rietumvalstīs. ASV institūcijas publicējušas salīdzinoši detalizētu informāciju par to, kā tika īstenoti ASV prezidenta vēlēšanām pieskaņotie kiberuzbrukumi 2016.gadā, tajā skaitā ASV Tieslietu ministrija ir izvirzījusi apsūdzības konkrētiem GRU virsniekiem, atgādina SAB.

"Šajās ietekmes operācijās kiberuzbrukumi tika kombinēti ar aktivitātēm medijos. Sākotnēji tika kompromitēti politisko partiju un politiķu datori, tika iegūti tajos esošie dati un e-pasti. Tad šī informācija selektīvi tika publicēta, tam pieskaņojot informācijas kampaņas, piemēram "troļļošanu" vai aktivitātes sociālajos tīklos," skaidroja birojā.

Pret Rietumvalstu interesēm vērstas kampaņas kibertelpā īsteno ne tikai GRU, bet arī citi Krievijas izlūkošanas un drošības dienesti. Kiberaktivitātes ir kļuvušas par ierastu Krievijas politikas sastāvdaļu, kas pavada gandrīz visas Krievijas ārpolitiskās un militārās aktivitātes dažādos pasaules reģionos. Krievijas kiberspējas un gatavība tās pielietot pēdējos gados ir ievērojami augušas un tas rada vienu no visstraujāk augošajiem apdraudējumiem, norādīja SAB.

"Tomēr vienlaikus ir vērojamas arī pozitīvas tendences, jo atbildīgās Rietumvalstu institūcijas arvien lielākus resursus iegulda kiberdrošības stiprināšanā.

Arī Latvijā pieaugušas valsts drošības iestāžu spējas identificēt ārvalstu specdienestu veiktos kiberuzbrukumus, tiek īstenoti pasākumi IT infrastruktūras stiprināšanai, ir palielinājusies sabiedrības kopējā izpratne par kiberdrošības jautājumiem, tajā skaitā valsts institūciju gatavība ieguldīt resursus IT drošības uzlabošanai," uzsvēra birojā.

Jau vēstīts, ka NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs (StratCom) no ārvalstīm nākošu dezinformāciju priekšvēlēšanu laikā nav novērojis, tomēr tās esamību pilnībā nevarot izslēgt, aģentūrai LETA pastāstīja projekta "DFR Lab" dezinformācijas pētniece Nika Aleksejeva.

Komentējot to, vai konstatētas aktivitātes, kas saistībā ar vēlēšanām tiktu īstenotas no ārvalstīm, Aleksejeva skaidroja, ka no ārpus valsts robežām nākoša dezinformācija saistībā ar vēlēšanām nav novērota. Tomēr viņa vērsa uzmanību, ka Latvijā eksistē mediji, kurus finansē Krievijas valdība, un šie mediji tendenciozi runāja par vēlēšanām, aizstāvot vienu partiju un kritizējot citu.

"Neredzējām, ka ārvalstu ietekme izpaustos tieši saistībā ar šīm vēlēšanām. Vienlaikus ir skaidrs, ka tie ietekmes līdzekļi, kas šeit jau eksistē, tika vairāk vai mazāk izmantoti," piebilda "StratCom" pārstāve.

Viņa skaidroja, ka dezinformācijas kampaņas vai viltus ziņas klasiskā to izpratnē, kas būtu vērstas saistībā ar 13.Saeimas vēlēšanām, nav novērotas. Tāpat neesot novēroti lieli tā saucamo "botu" tīkli. "Tika mēģināts manipulēt ar sabiedrības viedokli, bet tā, ka tiktu izplatīta pilnīgi sagrozīta informācija, to neesam novērojuši," piebilda Aleksejeva.

Uz augšu