Šā gada turpmākajos mēnešos Latvijā gada vidējā inflācija saglabāsies apmēram 3% līmenī, taču gada vidējā inflācija šogad gaidāma 2,5-2,6% apmērā, prognozē banku analītiķi, komentējot pirmdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām septembrī.
Eksperti: šogad vidējā inflācija saglabāsies 3% līmenī
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA sacīja, ka septembrī pirmo reizi pēdējā gada laikā inflācija Latvijā atkal pārsniedza 3%, proti, šogad septembrī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi patēriņa cenas pieauga par 3,2%
"Tas ir jūtami straujāks cenu kāpums nekā gada sākumā, kad inflācija Latvijā svārstījās ap 2%, taču lielā mērā saistīts ar ārējiem faktoriem, it īpašu naftas cenu pieaugumu.
Šobrīd nav pamata domāt, ka inflācija Latvijā varētu kļūt vēl straujāka. Drīzāk nākamajos mēnešos patēriņu cenu kāpums Latvijā stabilizēsies un līdz gada beigām inflācija saglabāsies ap 3%, savukārt gada vidējā inflācija šogad varētu būt ap 2,5%," teica Āboliņš.
Viņš minēja, ka pēdējos mēnešos visvairāk patēriņa cenas Latvijā ir ietekmējis naftas cenu kāpums pasaulē. Pēc četru gadu pārtraukuma naftas cenas pasaulē atkal pārsniegušas 80 ASV dolārus par barelu un līdz ar to degvielas cenas Latvijā septembrī palielinājās par 17,2%.
Lai gan naftas cenas pasaulē šobrīd vēl būtiski atpaliek no iepriekšējiem augstumiem, degvielas cenas Latvijā šobrīd jau ir gandrīz sasniegušas vēsturiski augstāko vērtību, kas saistīts ar nodokļu politiku un akcīzes likmju kāpumu iepriekšējos gados.
Papildus degvielas cenām septembrī par 17,3% auga arī cietā kurināmā cenas, kas saistīts ar koksnes cenu kāpumu reģionā šā gada sākumā.
"Šobrīd gan pasaules biržās koksnes cenas sākušas samazināties un tādēļ arī malkas cenām Latvijā nākamajos mēnešos vajadzētu sākt mazināties," piebilda Āboliņš.
Tāpat viņš norādīja, ka papildu spiedienu uz inflāciju Latvijā septembrī radījuši šīs vasaras nelabvēlīgie laika apstākļi. Pat neskatoties uz samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi septembrī par 9,4% augušas dārzeņu cenas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu.
Tāpat par 2,3% kāpušas maizes un graudaugu cenas. Taču kopumā pārtikas cenu inflācija Latvijā pašlaik ir ļoti mērena un pārtikas cenas kopumā Latvijā septembrī augušas vien par 1,2%. Tas lielā mērā saistīts ar globālajām tendencēm, jo, izņemot graudus, pārtikas cenas pasaulē kopumā pēdējos mēnešos ir mazinājušās.
Arī nesenais naftas cenu pieaugums pārtikas cenas pagaidām vēl nav ietekmējis. Visstraujāk šogad pasaulē sarukušas cukura, kā arī dažādu augu eļļu cenas un tas ir redzams arī Latvijas veikalos, piemēram, cukura cena Latvijā septembrī sarukusi par 22%.
Savukārt iekšējo cenu inflācija, pēc Āboliņa minētā, Latvijā saglabājas ļoti stabila un salīdzinājumā ar pērno gadu pakalpojumu cenas septembrī augušas par 2,9%. Tas ir lēnāks cenu kāpums nekā šogad pirmajā pusē, pat neskatoties uz vairāk nekā 8% vidējās darba samaksas pieaugumu un arvien izteiktāko darbaspēka deficītu.
"Tas nozīmē, ka patēriņu cenu pieaugums Latvijā saglabāsies pietiekami mērens un ja vien nav kādi negaidīti ārējie šoki inflācija Latvijā nākamgad tā varētu būt līdzīga kā šogad, aptuveni 2,5% līmenī," viņš sacīja.
Arī "Swedbank" ekonomiste Linda Vildava aģentūrai LETA norādīja, ka gada inflācija septembrī Latvijā sasniedza 3,2%, uzrādot straujāko gada inflācijas tempu pēdējā gada laikā. Inflācijas galvenie paaugstinošie faktori jau vairāku mēnešu garumā galvenokārt ir preču cenas, tostarp kategorijas ar lielāko devumu gada inflācijā bija transports un mājoklis, kuras lielā mērā atkarīgas no ārējiem faktoriem, piemēram, energoresursu cenām.
""Brent" jēlnaftas cena par barelu dolāru izteiksmē vidēji šogad deviņos mēnešos bijusi par 40% augstāka nekā pērn, kas neapšaubāmi atspoguļojas un arī turpinās atspoguļoties vietējo cenu kāpumā.
Tāpat būtisks devums gada inflācijā bijis alkohola un tabakas cenām, ko ietekmējusi akcīzes nodokļa paaugstināšana šogad. Bez šaubām arī pakalpojumu cenas veicinājušas kopējo cenu izaugsmi, īpaši ēdināšanas, veselības un apdrošināšanas pakalpojumu cenas," sacīja Vildava.
Viņa arī norādīja, ka gada inflācijas kāpumu septembrī, salīdzinot ar 2,8% augustā, galvenokārt noteica pārtikas, īpaši dārzeņu, cenu pieaugums. Dārzeņu cenu pieaugums septembrī mēneša laikā bija netipiski straujš - cenas pieauga par 13%. "Visticamāk, gan šīs, gan pērnās sezonas laika apstākļi sāk spēlēt negatīvu lomu. Tādējādi pirmo mēnesi šogad dārzeņi ir dārgāki nekā attiecīgajā mēnesī pērn. Tāpat cenu straujāku kāpumu sekmēja sezonāls apģērbu un īpaši apavu cenu pieaugums, noslēdzoties izpārdošanu periodam," pauda Vildava.
Tāpat viņa atzina, ka turpmākajos mēnešos varam gaidīt, ka gada inflācijas temps svārstīsies tuvu 3% atzīmei, ko lielākoties ietekmēs tie paši faktori, kas līdz šim. Tomēr, ņemot vērā inflācijas gauso kāpumu šā gada sākumā, vidējā gada inflācija šogad kopumā būs mērena, proti, ap 2,6%.
Arī "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka turpmākajos mēnešos gada inflācija Latvijā saglabāsies pie 3% atzīmes.
"Galvenais iemesls inflācijas aktivizācijai ir cenu lēciens preču grupā, kas apsteidzis pakalpojumu cenu kāpumu. Pakalpojumos inflācijas temps saglabāsies, jo algu kāpums un citi faktori uztur inflācijas spiedienu. Primārais virzītājs šobrīd ir enerģijas cenas, kas izpaudīsies arī nākamgad, kad spēcīgāki var kļūt arī otrreizējie efekti.
Klimatisko apstākļu dēļ turpināsies kāpums arī noteiktām pārtikas precēm. Preču cenu sadārdzināšanās tempa kāpums nozīmē, ka pamazām inflācijas temps paātrināsies. Līdz šim inflāciju no krasākām izmaiņām noturēja tieši ārējie faktori, kas nu kļūst arvien vairāk inflāciju veicinoši arī Latvijā," teica Gašpuitis.
Viņš prognozēja, ka šogad Latvijā gada vidējā inflācija gaidāma 2,5% līmenī, bet nākamajā gadā - 3,1%.
Savukārt "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA sacīja, ka Latvijā pusi gada inflācijas septembrī veidoja transports un mājoklis. "Abos gadījumos tas ir galvenokārt enerģijas cenu kāpuma atspoguļojums.
Turklāt ir runa ne tikai par importa enerģiju. Aizvadīto divu gadu laikā strauji kāpušas malkas un granulu cenas. Sākotnējo koksnes cenu grūdienu radīja applūdušie meži pērnā gada rudenī, bet cenas ir turējušās daļēji inerces dēļ, daļēji pateicoties ļoti augstām koksnes cenām Ziemeļvalstīs," viņš sacīja.
Vienlaikus Strautiņš norādīja, ka svarīgākā labā ziņa pirmdien publiskotajos datos ir tā, ka līdzīgi kā augustā, arī septembrī pakalpojumu cenu inflācija bija zem 3%, kas vēsta, ka pārkaršanas riski tuvākajā nākotnē Latvijas ekonomikā ir mēreni. "Ja vien mūsu izaugsmi nepiebremzēs kāds ļoti nelabvēlīgs ārējais scenārijs, ar šiem riskiem varam saskarties jau diezgan tuvā nākotnē.
Latvijas eksporta mašīna turpina radīt jaunus produktus un apgūt jaunus tirgus, bet kreditēšanas tendenču maiņa nodrošinās, ka patēriņš turpinās augt, arī pieprasījums vismaz pēc ēku celtniecības jaudām būs spēcīgs. Infrastruktūras būvniecības dinamiku noteiks spēja laicīgi sākt īstenot "Rail Baltica" projektu," viņš teica.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu Latvijā patēriņa cenas pieauga par 0,6%, bet gada inflācija - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2017.gada septembri - sasniedza 3,2%. Savukārt 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, septembrī audzis par 2,4%.