Kā zināt, ka esošās brilles ir novecojušas un laiks doties pēc jaunām?

Egoiste
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: depositphotos.com

Liela daļa Latvijas iedzīvotāju apzinās, ka, pavadot garas stundas un strādājot pie datora, tas atstāj iespaidu uz redzi. Tomēr tikai ļoti maza daļa cilvēku, kuri izjūt redzes pasliktināšanos, laikus dodas pie optometrista. Tas pats attiecas arī uz ilglaicīgiem briļļu nēsātājiem – reti kurš apzinās, ka redzi būtu ieteicams pārbaudīt vismaz reizi gadā, lai pārliecinātos, ka esošās brilles joprojām atbilst acu veselības stāvoklim.

Statistika liecina, ka iedzīvotāji arvien kūtrāk dodas uz redzes pārbaudēm, lai arī nereti izjūt redzes diskomfortu. Savukārt tie, kam jau ir brilles, neapzinās to, ka vienreizējs optometrista apmeklējums, pirmo briļļu iegāde un to nēsāšana ikdienā neatbrīvo no periodiskas un profilaktiskas optometrista apmeklēšanas. “No vienas puses tā ir cilvēku vieglprātība un laika trūkums, ka pirmā vai atkārtotā redzes pārbaude tiek atlikta uz vēlāku laiku. Citam tā ir taupība vai bailes no jaunu briļļu iegādes.

Jāsaprot, redze var mainīties pāris mēnešu laikā. Laicīga pārbaude pie optometrista, kā arī briļļu lietošana būtiski uzlabo redzes komfortu, darba un koncentrēšanās spējas.

Arī vispārējo labsajūtu, jo redzes problēmas var izraisīt galvassāpes un provocēt redzes stresu,” atklāta ir optometriste Krista Caune-Bērziņa, kura, strādājot Pasaules Optikā saskārusies ar klientiem, kuri redzi pārbauda krietni par vēlu.

Speciāliste norāda, ka nepieciešams sekot, vai briļļu ietvars pareizi un taisni sēž uz deguna, vai nespiež kājiņas. Jārūpējas, lai tas nav izlocīts, deformējies un joprojām ir ērts, stingrs, kā arī nekrīt nost. Jāpārliecinās arī par briļļu lēcu kvalitāti – vai uz tām nav skrāpējumu, vai visi klājumi joprojām sniedz nepieciešamo efektu.

Optometriste uzsver, ka tehniski briļļu mūžs ir apmēram 2 gadi – šajā laikā tās, tāpat kā apavi, nonēsājas, un ir jākopj vai jāiegādājas jaunas.

“Vēlmei palīdzēt sev un saglabāt labu redzi, tai jārodas cilvēkā pašā. Es priecātos, ja cilvēki atbildīgāk attiektos pret savu redzi. Tas pats arī attiecas uz brillēm, to tehnisko stāvokli un kopšanu. Pat tad, ja nekādu sūdzību nav un ierastās brilles šķiet gana labas, optometrists reizi gadā jāapmeklē obligāti,” savā pieredzē dalās speciāliste.

Optometriste saskārusies ar dažādām situācijām – klienti nesuši saskrāpētas, salīmētas brilles, kuras it kā vēl kalpo ļoti labi. Tas nav sliktākais variants.

“Redzi bojā nepareizi briļļu stiprumi vai bojātas briļļu lēcas, kā arī deformēti briļļu ietvari. Jāņem vērā, ka redze mainās visas dzīves laikā. Briļļu ietvars tiek izvēlēts un lēcas izgatavotas ikvienam individuāli, pielāgojot iegādes brīža sejas aprisēm un redzes kvalitātei, kas, laikam ejot, mainās. Arī tehniska un neprofesionāla iejaukšanās briļļu ietvara labošanā var būtiski ietekmēt redzes komfortu,” brīdina speciāliste.

Optometriste atgādina briļļu lietotājiem pārbaudīt savu briļļu atbilstību esošajam redzes stāvoklim pie speciālista un uzticēties metodiskai sistēmai – pārbaudei vienu reizi gadā, pat ja šķiet, ka viss ir kārtībā. Savukārt, ja izjūtat acu nogurumu, rodas redzes asuma izmaiņas, asarošana, tad nekavējoties jāveic redzes pārbaude, kur izvērtēs briļļu atbilstību pēc stipruma, novērtēs ietvara un briļļu lēcu nolietojumu un tā ietekmi uz redzi!

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu