Abi autori prezentēs kā savas, tā savu kolēģu Gijoma Mazluma un Frederika Menā pēdējos gados radītās filmas. To veidotāji ir aktīvi biedri dažās no Eiropas senākajām mākslinieku vadītajām kino laboratorijām – L’Etna un L’Abominable Parīzē, Atelier MTK Grenoblē  – kas, savulaik radušās kā alternatīva komerciālajām filmu attīstīšanas un pēcapstrādes vietām, šībrīža digitālo mediju dominances apstākļos turpina uzturēt dzīvu un aktīvu analogā kino kultūru.

Programmas noslēgumā notiks Tomaša Burlina paplašinātā kino performance ar diviem 16mm kino projektoriem, ko režisors raksturo kā „apokaliptisku vīziju par kodolieročiem ielenktu sabiedrību kaut kur Centrāleiropā komunisma laikā”. To papildinās paša autora izpildīts dzīvais skaņu celiņš.

Savukārt nedēļas nogalē – 13. un 14. oktobrī – BAL laboratorijā Burlins vadīs meistardarbnīcu, kuras laikā tiks apgūta 16mm apgriezeniskās krāsu filmas attīstīšana.

Tomašs Burlins (Tomaž Burlin) ir itāļu – slovēņu izcelsmes mākslinieks, kino režisors un kritiķis. Kopš 2003. gada viņš dzīvo Parīzē, kur Nantēras Universitātē studējis kino. Viņa darbos svarīgu lomu ieņem divdesmitā gadsimta vēsture, robežu, identitātes un citādības tēma.  Ar savām filmām un vizuālajiem darbiem viņš piedalās starptautiskos kino festivālos un mākslas izstādēs, savukārt ikdienā interesentiem māca analogā kino tehnikas un aktīvi darbojas kino laboratorijās L’Etna un L’Abominable.

Miks Ambrozi (Miki Ambrózy) ir ungāru izcelsmes kino veidotājs un pasniedzējs. Pēdējos gadus dzīvojis Beļģijā, kur studējis kino režiju un Briseles neatkarīgajā kino laboratorijā Labo Bxl apguvis dažādas analogā kino tehnikas, bet nesen pārcēlies uz Viļņu. Viņa darbu centrā ir dinamika, kas veidojas starp valodu, filmas formu un naratīvu. Ietekmējoties no autoetnogrāfijas, ekspresionisma kino un strukturālajām filmām, Ambrozi darbu sākuma punkts vienmēr ir dziļi personisks – tajos sava laika dokumentu atklājošais spēks apvienojas ar pārlaicīgu sapņu poētiku.

Ieeja par ziedojumiem 3 eur. Sākums pulksten 19.00.