“Nu ko, salaidi visu dēlī?” Kāpēc gandrīz 6000 balsojumu izmesti vējā? (24)

No viena miljona 548 tūkstošiem balsstiesīgo uz 13. Saeimas vēlēšanām atnāca 844 925 vēlētāji – mazāk nekā visās iepriekšējās vēlēšanās, bet gandrīz seši tūkstoši pūlējās velti – viņu balsojums mērķi nesasniedza. Parlamenta vēlēšanās pirms četriem gadiem par nederīgām atzina 6953 vēlēšanu zīmes. Dalība bija tikai nedaudz augstāka – kopumā balsoja 913 491 pilsonis. 11.Saeimas vēlēšanās nederīgas bija vairāk nekā deviņi tūkstoši zīmju, piedalījās gandrīz 918 tūkstoši cilvēku. Māris līdzīgi kā citi sociālo tīklu lietotāji domā, ka balsošanas sistēma būtu jāuzlabo, lai tūkstošiem balsu, kas tomēr nodotas, netiktu zaudētas.

“Mūsu jau tā ir tik mikroskopiski maz, un daudzi vispār nenāk uz vēlēšanām. Var jau teikt, ka tie, kas kļūdās, ir muļķi vai tizli, bet jāņem vērā, ka sabiedrība ir dažāda,” saka Māris.

Pēc viņa domām, mazās lapiņas ar partiju sarakstiem salīp kopā un gados vecākam cilvēkam ir viegli kļūdīties, ieslidinot aploksnē divas zīmes. Savukārt tie, kas balsot dodas pirmo reizi, nezina, ka jāizsvītro kandidāta vārds un uzvārds. Viņi rīkojas pēc loģikas un mīnuszīmi ievelk rombiņā, kas ir pretim kandidāta vārdam. Jaunieši instrukcijas nelasa!

Tiem, kuru vienīgais identifikācijas dokuments ir personas apliecība (ID karte), lai piedalītos vēlēšanās, bija jāizņem vēlētāju apliecība, Līdz ar to bija vajadzīga lielāka motivācija nekā pārējiem, kas daudziem vēlētājiem, spriež Māris. Viņš pieļauj, ka daudziem pietrūka iniciatīvas interesēties, kur un kā var izņemt apliecību.Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes  informācijas aptuveni 60 000 balsstiesīgo ir tikai ID karti.

Bojātāji ir vienmēr

Nederīgais balsojums 13. Saeimas vēlēšanās veido 0,68 procentus no kopējā nobalsojušo skaita, bet Eiropā nederīgais balsojums parasti ir 3 līdz 7% - tātad lielāks nekā pie mums. Iepriekš vēlēšanās Latvijā zīmes sabojāja 0,7 līdz 1,4% vēlētāju. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars skaidro, ka aploksnē ieliktā zīme uzskatāma par nederīgu likumā noteiktos gadījumos, ja vēlētāja griba nav saprotama, piemēram: urnā iemesta tukša aploksne; aploksnē ir partijas saraksts no cita vēlēšanu apgabala; zīme ir saplēsta, nevis ieplīsusi vai ar noplēstu stūrīti; aploksnē ir vairāku dažādu partiju saraksti.

Cimdars saka, ka pašreizējā zīmju aizpildīšanas kārtība pieļauj iespēju paust viedokli – izteikt lielāku uzticību noteiktam kandidātam vai kādu svītrot, tādējādi ietekmējot vēlēšanu rezultātu. Citās valstīs vēlētājam šāda iespēja netiek dota.

Viņš atceras, ka iepriekš vēlēšanās bijuši gadījumi, kad vēlētājs sastūķē aploksnē visus sarakstus. “Tie bija cilvēki, kas pieraduši pie padomju laiku kārtības – balsot par visu, ko iedod.”

Vēlēšanu tehniskā sistēma pie mums ir līdzīga kā Zviedrijā. Kad deviņdesmitajos gados pie mums izmēģināja visu partiju kandidātu vārdus izvietot vienā garā sarakstā, kļūdu bija daudz vairāk.

“Jaunajiem vēlētājiem vispār ir tendence neiedziļināties lietas būtībā, neiepazīties ar noteikumiem." 

Patiesībā visas instrukcijas vajadzētu sākt ar vārdiem: “Nu ko, salaidi visu dēlī?”” ironizē CVK priekšsēdētājs, uzsverot, ka nelielu kļūdu pieļaušana nenozīmē, ka biļetens atzīstams par nederīgu.

Ja zīmei noplēsts tikai mazs stūrītis, to ieskaita, bet ja zīme saplēsta – uzskata par nederīgu.

Ja aploksnē ir vairākas zīmes ar identiskām atzīmēm par kandidātiem no viena un tā paša saraksta, derīga būs viena. Ja aploksnē ir vairākas vienādas zīmes, bet kandidātu izvēle tajās ir dažāda, balsojums netiek uzskatīts par derīgu. Ja aploksnē ir dažādu partiju kandidātu saraksti, vēlētāja griba nav saprotama, tātad balss neskaitās.

Ja svītrojot nav pārvilkta svītra vārdam un uzvārdam, bet rombā pie vārda ievilkts mīnus, paustā attieksme pret kandidātu neskaitās, bet izvēle par sarakstu tiek ņemta vērā. Tāpat, ja plusa vietā ievilkts ķeksis.