Atsakoties vest sarunas ar Zaļās un zemnieku savienības (ZZS) vadītājiem, kuriem nav Saeimas mandāta, partija "KPV LV", iespējams, vēlas pārbaudīt ZZS un Jaunās konservatīvās partijas (JKP) premjera kandidāta Jāņa Bordāna izturību, aģentūrai LETA pauda Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.
Pēc viņa domām, ir mazāk ticams, ka partija "KPV LV" šādu prasību ZZS izvirza saistībā ar personīgu aizskārumu starp deputātu Artusu Kaimiņu un ZZS Saeimas frakcijas vadītāju Augustu Brigmani. Ticamāka esot iespēja, ka "KPV LV" vēlas noskaidrot, vai ZZS zem šāda uzstādījuma varētu sašķelties, jo, pēc Skudras teiktā, ZZS deputātu iepriekšējās "miglainās" atbildes par sadarbību ar partiju "Saskaņa" (S) rada iespaidu, ka Vjačeslava Dombrovska (S) izteikumi par mazākuma valdību "nekrīt no tukša gaisa".
Tāpat uz iespējamu ZZS sašķeltību, pēc Skudras domām, norāda Ventspils mēra Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij") viedoklis par nepieciešamajām izmaiņām partiju savienībā.
"Tas nav viņam raksturīgi - izteikt kritiku visai savienībai. Tas liek domāt, ka viņiem [ZZS] ir iekšējās pretrunas," norādīja politologs.
Tajā pašā laikā šāds "KPV LV" solis varētu būt saistīts ar ieceri noskaidrot, vai Bordāns ir labs sarunu vedējs, min Skudra. "Pēdējās diskusijas Latvijas televīzijā nepārprotami liecina, ka visiem bez izņēmuma ir izdevīgi, ka Bordāns ir tas, kurš uzņemas iniciatīvu un sāk sarunas. No politiskā teātra viedokļa rodas jautājums, vai Bordāns runās ar Brigmani un [Latvijas Zaļās partijas (LZP) valdes priekšsēdētāju Edgaru] Tavaru? Tā spēle ir drusku demagoģiska, bet arī konsekventa.
Bordānam ir jāņem vērā šis gājiens, un, loģiski, ka viņam kā sarunu vedējam tas būs jāpamato, kādēļ tiek vai netiek vestas sarunas ar ZZS. Tas zināmā mērā ir mēģinājums patestēt Bordānu kā sarunu vedēju," norādīja Skudra.
Politologs prognozēja, ka mazākuma valdība visdrīzāk nav sagaidāma, jo JKP kā sarunas vadošā partija uz to neesot gatava.
Kā ziņots, "KPV LV" atteikusies doties uz valdības veidošanas sarunām ar ZZS, ja apvienību tajās pārstāvēs cilvēki bez tautas mandāta. Taču ZZS savus valdības veidošanas sarunām deleģētos pārstāvjus mainīt atsakās, līdz ar to sarunas starp abiem politiskajiem spēkiem varētu izpalikt.
ZZS valdības veidošanas sarunām deleģēja 13.Saeimā ievēlēto apvienības valdes priekšsēdētāju Armandu Krauzi, kā arī jaunajā parlamentā neievēlētos Latvijas Zemnieku savienības (LZS) priekšsēdētāju, ZZS 12.Saeimas frakcijas vadītāju Brigmani un LZP valdes priekšsēdētāju Tavaru.
"KPV LV" iebilda pret Brigmaņa un Tavara dalību sarunās. "KPV LV" līdzpriekšsēdētāja Linda Liepiņa aģentūrai LETA sacīja, ka uz valdības veidošanas sarunām ar politisko spēku varētu nākt Krauze viens pats, vai arī ZZS var izveidot citu komandu no ievēlētajiem deputātiem.
Krauze aģentūrai LETA norādīja, ka ZZS paši nosaka sastāvu politiskajām sarunām, un ka politiskais spēks nemainīs izvirzītos pārstāvjus.
Politiķis skaidroja, ka ZZS sarunām ir izvēlējusies deleģēt arī Brigmani un Tavaru, jo viņi ir ievēlēti par ZZS veidojošo partiju priekšsēdētājiem un pārstāv LZS un LZP atbilstoši partiju statūtiem. Abas partijas arī lēma, kurus cilvēkus virzīt par kandidātiem uz parlamentu, norādīja Krauze.
"KPV LV" nostāju ZZS uzskata par priekšvēlēšanu politiskās retorikas turpināšanu situācijā, kad laicīgi jāizveido valdība, lai pieņemtu valsts budžetu, skaidroja politiskā spēka valdes priekšsēdētājs.
Ņemot vērā minēto, "KPV LV" un ZZS pārstāvji pagaidām varētu netikties valdības veidošanas sarunās.
Kā ziņots, līdz šim valdības veidošanas sarunās oficiālas divpusējas tikšanās notikušas starp JKP un "KPV LV", kā arī starp JKP un partiju apvienību "Attīstībai/Par!". Abas tikšanās noslēgušās, neiezīmējot konkrētas potenciālās koalīcijas aprises.
Trešdien, 10.oktobrī, paredzētas valdības veidošanas sarunas starp "KPV LV" un "Attīstībai/Par!", kā arī trīs divpusējās tikšanās starp JKP un pašreizējās valdības koalīcijas pārstāvjiem - nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK), ZZS un "Jauno Vienotību".
Saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem "Saskaņai" jaunievēlētajā parlamentā varētu būt 23 vietas, "KPV LV" un JKP - katrai 16 vietas, "Attīstībai/Par!" un VL-TB/LNNK - katrai 13 vietas, ZZS - 11 vietas, bet "Jaunajai Vienotībai" - astoņas vietas.
