Vai Itālija izraisīs jaunu eirozonas krīzi?

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

FOTO: Caro / Scanpix

Itālijas valdība nākusi klajā ar budžeta projektu, kas paredz 2,4% deficītu no IKP. Šādu deficītu kritizējusi Eiropas Savienība, kura uzstāj uz apņēmīgāku Itālijas parādsaistību samazināšanu. Strīdi starp Briseli un Romu raisījuši satraukumu par eirozonas trešās lielākās ekonomikas stāvokli. 

Aizvadītajā nedēļā Itālijas valdība publiskoja parādsaistību un budžeta deficīta plānus nākamajiem trim gadiem. Šie plāni paredz nākamgad palielināt valsts budžeta deficītu. Šāds lēmums jau izraisījis Eiropas Savienības (ES) neapmierinātību un satraukumu finanšu tirgos. 

Itālijas valdības iecere paredz, ka budžeta deficīts nākamgad pieaugs līdz 2,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 1,8% no IKP šogad. Lai gan šāds budžeta deficīts nepārkāpj Eiropas Stabilitātes un attīstības paktā noteiktos griestus, iepriekšējā Itālijas valdība bija solījusi, ka spers aktīvus soļus fiskālās disciplīnas virzienā, lai mazinātu savu parādu kalnus. Itālijas valsts parāds sasniedzis 2,3 triljonus eiro jeb 132% no IKP, kas ir augstākais rādītājs eirozonā. 

Nepieturēšanās pie iepriekšējo valdību solītā izraisījusi pamatīgu Briseles nosodījumu, un tiek prognozēts, ka ES Itālijas budžetu neakceptēs. Reaģējot uz Itālijas valdības plāniem, arī Eiropas Komisija (EK) Romai jau ir nosūtījusi vēstuli, kurā pauž, ka budžeta deficīta plāni ir ar "ievērojamu novirzi" no iepriekšējās vienošanās. 

Itālijas valdība norāda uz nepieciešamību celt iekšējo patēriņu

Itālijas valdību veidojošā "Pieczvaigžņu kustība" savukārt uzsver, ka arī iepriekšējās valdības budžeti bija ar lielu deficītu, taču nesaņēma nekādus negatīvus komentārus no Eiropas Komisijas puses. 

Kustības preses sekretārs Davide Dantoni (Davide D'Antoni) portālam TVNet skaidroja, ka valdība nākamo desmit gadu laikā vēlas samazināt Itālijas valsts parādu līdz 40% no IKP. Taču to nevarot panākt ar lieliem valsts izdevumu samazinājumiem. Proti, samazinoties iekšējam pieprasījumam un pieaugot bezdarba līmenim, lielāks kļūšot arī Itālijas valdības parāds. Tieši stingrie taupības pasākumi iepriekšējos gados esot palielinājuši Itālijas valdības parādu. 

"Parāda samazināšanai ir jānotiek saistībā ar ilgtermiņa ekonomisko stratēģiju. Tas nozīmē atteikšanos no apsēstības ar deficītu ilgtermiņa ekonomiskās stratēģijas ietvaros un pievēršanos valsts tēriņu palielināšanai, kas savukārt uzlabos iekšējo pieprasījumu un IKP pieaugšanu. Tajā pašā laikā ir Itālijai ir jāuzlabo valsts tēriņu pārraudzība un jānodrošina samazinājums tajās jomās, kur papildu finansējums ir neproduktīvs," stāstīja Dantoni.

"Pieczvaigžņu kustības" norāda, ka pilnībā respektē fiskālās atbildības principus. Romā un Turīnā jaunā vara pārņēmusi pašvaldības ar milzīgiem parādiem un šobrīd notiekot aktīvs darbs, lai situāciju mainītu, pauda kustības pārstāvis. 

Latvija atbalstīs fiskālo disciplīnu Eiropā

Itālijas budžets tika apspriests arī pagājušonedēļ notikušajā ES finanšu ministru jeb Eirogrupas sanāksmē, kurā piedalījās arī Latvijas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis portālam TVnet atzina, ka Latvija Itālijas jautājumā atbalstīs tos lēmumus, kuri izriet no ES noteikumiem par fiskālo disciplīnu.

"2018. gada 13. jūlijā ES finanšu ministri apstiprināja valstu specifiskās rekomendācijas, tostarp rekomendāciju Itālijai samazināt strukturālo deficītu par 0,6% no IKP. Rekomendējamais deficīta samazinājums izriet no ES fiskālās disciplīnas noteikumiem. Ja 2019. gada budžets tiks sagatavots ar deficītu 2,4% no IKP, faktiski strukturālais deficīts nevis samazināsies, bet gan pieaugs par 0,8% no IKP, būtiski pārkāpjot ES fiskālās disciplīnas noteikumus," sacīja Jarockis. 

Latvija cer, ka Itālija ņems vērā Eiropas Komisijas izteiktās bažas un iesniegs tādu budžeta plānu, kas atbilst ES finanšu ministru apstiprinātajām rekomendācijām.

Jarockis norādīja, ka Latvija atbalsta un turpinās atbalstīt tādus lēmumus, kas izriet no ES noteikumiem par fiskālo disciplīnu, tai skaitā par  rīcību gadījumos, ja netiek ievēroti kopīgi pieņemtie noteikumi.

Jauna krīze eirozonā?

Pastāvot neskaidrībai par Itālijas budžetu un Briseles gaidāmajiem soļiem, samazinājusies investoru pārliecība par Romas parādsaistībām. Nedēļas sākumā Itālijas 10 gadu obligāciju likme sasniedza 3,7%, un pastāv bažas, ka tā varētu pārsniegt arī 4%. Tā rezultātā pieaug Itālijas milzīgā valsts parāda apkalpošanas izmaksas, kas vēl vairāk pastiprina investoru bažas. 

Pastiprinoties spiedienam uz eirozonas trešo lielāko ekonomiku, brīdinājumu Itālijas valdībai izplatījis arī Starptautiskais valūtas fonds. Pastāv arī bažas par to, ka starptautiskās kredītreitingu aģentūras varētu samazināt Itālijas kredītreitingu. 

Cenšoties atvēsināt nokaitēto situāciju, trešdien Itālijas ekonomikas ministrs Džiovanni Trija pavēstīja, ka Roma darīs visu, lai atjaunotu finanšu tirgu rāmumu, pirms satricinājumi pāraug jaunā finanšu krīzē.

Domstarpības Romas un Briseles starpā sevišķi asas kļuva pēc tam, kad pavasarī notikušajās parlamenta vēlēšanās triumfēja eiroskeptiskās «Pieczvaigžņu kustība» un «Līga». Šie politiskie spēki arī kļuva par Itālijas valdības kodolu. Saukti par populistiem, tie saviem vēlētājiem solījuši tikt galā ar migrācijas krīzi, kā arī atrisināt valsts ekonomiskās problēmas. 

Itālijas budžeta projekts izskatīšanai Eiropas Komisijā tiks iesniegts nākamnedēļ. 

Uz augšu