"Bellingcat": žurnālisti-pašdarbnieki, kas ar publiski pieejamu informāciju atmaskoja GRU aģentus (11)

"Tā ir jauna interneta aktīvisma fronte," intervijā izdevumam "The New York Times" norāda domnīcas "Royal United Services Institute" (RUSI) līdzdirektors Džonatans Ījals. "Tas, ko jūs redzējāt parlamentā, ir nošķīrumu saplūšana. Valstis zaudē savu monopolu pār spiegošanu. Tagad to var darīt ikviens, kam ir smadzenes, dūša un tehnoloģiskās iespējas."

Lielbritānijas parlamentā liecināja "Bellingcat" dibinātājs, 39 gadus vecais Eliots Higinss. Viņš blogošanai pievērsās pēc darba finanšu un administratīvajā sfērā. Viņš publicējis pētnieciskus rakstus par Sīrijas pilsoņu karu, Krievijas iebrukumu Ukrainā un lidmašīnas MH17 notriekšanu virs Austrumukrainas.

Kā notiek "Bellingcat" izmeklēšana

Higinss un pārējie "Bellingcat" pilsoniskie žurnālisti britu parlamentāriešiem otrdien stāstīja par jaunāko informāciju, ko atklājuši par Krievijas militāro ārstu Miškinu. Viņi aprakstīja, kā izsūtījuši "simtiem" e-pastu Miškina bijušajiem studiju biedriem, no kuriem lielākā daļa steigšus atbildējuši, ka neko par tādu Miškinu nezinot. Taču divi medicīniskās fakultātes absolventi piekrita runāt ar "Bellingcat" pētniekiem, un viens no viņiem atklāja, ka pirms divām nedēļām visi Miškina bijušie studiju biedri esot brīdināti neko par viņu neizpaust, stāstīja "Bellingcat" pētnieks Kristo Grozevs.

Kad "Bellingcat" paziņoja, ka drīzumā atklās par Aleksandru Petrovu dēvētā aģenta patieso identitāti, Krievija to sadzirdēja, uzskata Grozevs. Miškina vecmāmiņai tika pieteikts doties prom no ciema, kurā viņa dzīvoja. Taču uz turieni aizsūtītajiem aktīvistiem tik un tā izdevās atrast septiņus vietējos, kuri apstiprināja Miškina identitāti. Viņa vecmāmiņa tik ļoti lepojās ar mazdēlu, ka esot mājās goda vietā turējusi fotogrāfiju, kurā Krievijas autokrāts Vladimirs Putins piešķir Miškinam Krievijas Federācijas varoņa titulu, pētniekiem pastāstīja vietējie iedzīvotāji.

"Bellingcat" līdz šim izvairījās sūtīt savus Krievijā dzīvojošos pētniekus izmeklēt notikumus, kas saistīti ar GRU - "daļu no valdības, kas ir starp atriebīgākajām un bīstamākajām" pasaulē. Taču šoreiz viņi uzstāja, norāda Grozevs.

Higinss atzīst, ka "Bellingcat" vietnē neesot publicēta informācija, kuras publiskošana varētu būt bīstama Krievijā strādājošajiem brīvprātīgajiem un informācijas avotiem.

Skripaļu lietā viens no "Bellingcat" izmantotajiem avotiem bija Krievijas plašais zagto datu tirgus. Pirmie pavedieni par GRU aģentu identitātēm tika iegūti no pasu datiem, ko, visticamāk, sniedza kāds Krievijas birokrāts - vai nu tāpēc, ka vēlējās šo informāciju padarīt publisku, vai arī tāpēc, ka saņēma par to naudu.

"Esmu pārliecināts, ka tas lielākoties ir naudas jautājums," teica Higinss.

Pagājušonedēļ Nīderlande, Lielbritānija un ASV publiskoja informāciju par četru Krievijas aģentu neveiksmīgo mēģinājumu sarīkot kiberuzbrukumu ķīmisko ieroču uzraugam OPCW Hāgā. Publicēto materiālu vidū bija rēķins par taksometra pakalpojumiem, kas parādīja, ka vīrieši tajā iekāpuši netālu no GRU ēkas, kā arī ar tukšām alus bundžām pilna soma. "Bellingcat" pētnieki sāka analizēt jauno informāciju un dažu stundu laikā atrada viena GRU aģenta vārdu automašīnu reģistrā. Aģents Aleksejs Moreņecs savu "VAZ 21093" bija piereģistrējis GRU kibernodaļas adresē. Ievadot datubāzē šo adresi, "Bellingcat" pētnieki uzzināja vēl 305 cilvēku, kas tur bija piereģistrējuši savus auto, vārdus, pasu numurus un dzimšanas datus. Līdz ar to "Bellingcat" ļoti vienkāršā un publiski pieejamā veidā atklāja desmitiem vai pat simtiem Krievijas aģentu datus, kas bija brīvi pieejami datubāzē.

Tas atklāja "šokējošu nekompetenci", norādīja Higinss.

Portāls dibināts trīs dienas pēc MH17 notriekšanas

Higinss portālu nodibināja 2014.gada jūlijā, trīs dienas pēc Malaizijas lidmašīnas MH17 notriekšanas virs Austrumukrainas. Krievija un Ukraina tolaik traģēdijā vainoja viena otru, bet starptautiskie izmeklētāji secinājuši, ka lidmašīna tika notriekta ar Krievijas armijas raķeti. Higinss stāsta, ka sākotnēji esot izmeklēšanai piegājis ar "atvērtu prātu".

"Ukraina nebija konflikts, par ko domāju, un man par to nebija daudz informācijas," viņš teica.

Analizējot internetā pieejamos video un fotogrāfijas, viņš un vairāki citi pētnieki identificēja raķetes pārvietojamo palaišanas iekārtu un izsekoja tās virzību no Krievijas uz separātistu kontrolēto teritoriju Ukrainā pirms lidmašīnas notriekšanas. Grupa arī identificējusi divus Krievijas militārās izlūkošanas komandierus, kas, iespējams, bija iesaistīti palaišanas mehānisma transportēšanā.

Starptautiskie izmeklētāji vēlāk nonāca pie līdzīgiem secinājumiem, kā arī pieaicināja Higinsu kā ekspertu. Higinss saka, ka reiz kāda izlūkdienesta pārstāvis esot viņu uzrunājis ar darba piedāvājumu, taču viņš to neatbalsta. "Esmu lūdzis nevienu cilvēku nevervēt spiegošanā," viņš teica.

Ko par "Bellingcat" domā valdības?

Britu amatpersonas pagaidām nav komentējušas "Bellingcat" publicēto informāciju par Skripaļu indēšanā aizdomās turētajiem. 

Krievija savukārt ir apgalvojusi, ka abi vīrieši esot parasti tūristi. Krievijas amatpersonas neslēpj nepatiku pret pilsoniskās žurnālistikas portālu. Krievijas Ārlietu ministrija nodēvējusi "Bellingcat" ziņoto par "kriminālām izmeklēšanas darbībām".

Krievijas vēstniecība Lielbritānijā otrdien paziņoja, ka "Bellingcat" rakstīto apspriedīšot tikai ar Lielbritānijas amatpersonām un izmantojot oficiālos kanālus, kā arī lika manīt, ka "Bellingcat" uzskata par Rietumvalstu izlūkdienestu atzaru.

"Ja informācija turpinās izplatīties kā informācijas noplūdes medijos, atsaucoties uz anonīmiem avotiem un nevalstiskajām organizācijām (lai gan tās acīmredzami saistītas ar slepenajiem dienestiem), tas tikai apstiprinās, ka Lielbritānijas amatpersonām nav nekādu nodomu veikt izmeklēšanu starptautiskās likumdošanas ietvaros," bija teikts vēstniecības paziņojumā.