Veids, kādā cilvēki dalās ar informāciju, var ietekmēt gan individuālo, gan arī valsts drošību, atklājot kampaņu pret viltus ziņu izplatību, sacīja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK). Melbārdes ieskatā nepieciešams runāt par komunikācijas kultūru plašākā nozīmē, kas ietver arī valsts un cilvēku kopējo drošību.
Pastāv korelācija starp orientēšanos informācijas telpā un izglītības līmeni
"Tas, kā dalāmies ar informāciju, ietekmē valsts un katra individuālo drošību. Tas stāsta par komunikācijas kultūru un sabiedrības izglītību," teica Melbārde.
Ministre zināja stāstīt, ka vēl pagājušajā gadsimtā attīstīta teorija par to mediju izplatīto ziņu tūlītēju un neizdzēšamo iespaidu uz auditoriju. Lai gan vēlāk Melbārdes piesauktā teorija kritizēta, ministre pauda, ka mūsdienās informatīvā telpa ir mainījusies, informācijai nākot no visdažādākajām vietām ļoti dažādos veidos.
"Nevar teikt, ka mums jābūt apmierinātiem ar veikto pētījumu par medijpratības datiem," atzina ministre, paužot, ka kritiski vērtēt informāciju medijos ir spējīgs nepietiekams iedzīvotāju īpatsvars. Tāpat neapmierinoši ir arī tas, ka iedzīvotāji internetā dalās ar nepārbaudītu informāciju.
Melbārde uzsvēra, ka tikai aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka mēdz būt atšķirības dažādu mediju veidotajā notikumu reprezentācijā, tātad nesaprotot, ka mediji mēdz izplatīt arī dažādu valstu ideoloģiju.
Pastāv korelācija starp orientēšanos informācijas telpā un izglītības līmeni, sacīja politiķe, uzsverot, ka nepieciešams mācību saturā iekļaut kritiskās domāšanas prasmes un medijpratību, teica ministre. Tāpat nepieciešams veicināt arī sadarbību starp dažādām institūcijām.
Viņa tāpat uzsvēra, ka īpaša uzmanība jāpievērš cilvēkiem vecumā virs 55 gadiem, kā arī jauniešiem vecumā līdz 24 gadiem.