/nginx/o/2018/10/10/11485963t1h8302.jpg)
Tā kā 6. oktobrī notika jaunās, 13. Saeimas vēlēšanas, šis notikums un tā rezultāts licis tautas prātiem pievērsties politiskiem jautājumiem un pārdomām par to, kādi cilvēki un kā pārstāv mūs un mūsu valsti. Šis ir sāpīgs jautājums arī bijušajam reklāmas aģentūras SIA "Mooz!" īpašniekam Ērikam Stendzeniekam.
“Iesākumā šķita - lielākās līdz šim valdošo problēmas ir iedomība un augstprātība. Jau kādu laiku man vairs tā nešķiet. Domāju, diagnoze ir bezizmēra vienaldzība. Jeb, kā mēdz teikt, – pofigisms. Viens piemērs, bet ar to pietiks.
Vējonis Dziesmusvētkos. Uztraucies esot. Lapiņu aizpūta. Sakautrējās. Zini, cilvēk? Gluži vienalga, vai tu esi prezidents vai muzeja tantiņa... Ja tev pēc nedēļas jārunā 60 000 cilvēku priekšā un vēl miljons tavu pavalstnieku sēž pie TV, un šī ir vienīgā Latvijas simtgade, kuru jebkurš no mums piedzīvos... Prezident, es būtu iekalis tos štrunta septiņus teikumus no galvas un vēl 100 reizes pie spoguļa izmēģinājis.
Nē, viņš boksterē no papīra skrandas un to pašu vēl aizpūš vējš. Lūk, tā ir bezizmēra necieņa pret sabiedrību. Lūk, tā ir neiespringšana. Lūk, tā ir uzspļaušana pienākumiem un sevis neapgrūtināšana. Pat ne tik, lai iegaumētu pāris saliktus paplašinātus teikumus. Aktieri divu stundu monologus iemācās un nekas.
Bet ja nu tomēr. Ja nu ir disleksija smagā formā – varbūt vajag uzkāpt tribīnē bez lapiņas un vienkārši sacīt: "Mana tauta. Es jūs mīlu! Lai dzīvo Dziesmusvētki!" Var arī pacelt rokas nedaudz gaisā. Visi būtu laimīgi.
Un kā, piemēram, būtu, ja dziedātāji korī sāktu vervelēt? Jo dziesmas taču ir tik garas un tik daudz? Vai dejotāji krustām šķērsām tenterētu pa stadionu, jo tie soļi ir tik sarežģīti, kas viņus visus var atcerēties?
Labi, liksim mierā cilvēku, kurš negrib saspringt, lai arī ir mūsu prezidents. Vējonis bija tikai piemērs (un kur vēl labāks piemērs), cik pierasta, izplatīta un pašsaprotama valstsvīru rindās ir ļengana zvilnēšana bez jebkāda stresa. Vai tev rīt jārunā ANO, NATO, Mērsraga pilsētas svētkos vai varbūt arī kādā patiešām Latvijai izšķirīgā mirklī,” sociālajā tīklā “Facebook” savu viedokli pauž reklāmas industrijas speciālists.
Kā jau ziņots, Stendzenieka vārds pēdējo reizi medijos parādījās, kad Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 10. septembrī piesprieda gadu ilgu nosacītu brīvības atņemšanu viņam krimināllietā, kas saistīta ar narkotiku nelegālu apriti, informēja aģentūra LETA.
Savukārt otram apsūdzētajam - Naurim Sprogam - tiesa piespriedusi piecus gadus ilgu nosacītu brīvības atņemšanu.
Stendzenieks notiesāts pēc Krimināllikuma 253. panta pirmās daļas, kas nosaka atbildību par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu bez nolūka tās realizēt. Likums par šādu pārkāpumu paredz brīvības atņemšanu līdz trīs gadiem.
Savukārt Sproga notiesāts pēc Krimināllikuma 253.1 panta trešās daļas, proti, par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu un pārsūtīšanu realizācijas nolūkā un neatļautu realizēšanu. Par šādu noziegumu var piespriest brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz 15 gadiem.
Sprogas aizstāvis Artūrs Zvejsalnieks aģentūrai LETA norādīja, ka ir apmierināts ar tiesas spriedumu. Savukārt Stendzenieka aizstāvis Aldis Alliks norādīja, ka viņa ieskatā tiesas spriedums Stendzeniekam ir pārlieku bargs, taču viņš vēl nevarēja komentēt, vai pārsūdzēs to.
Pats Stendzenieks aģentūrai LETA par inkriminēto nodarījumu agrāk teica, ka "tās ir vecas muļķības", un norādīja, ka plašāk lietu nekomentēs.
Arī pēc tiesas sprieduma Stendzenieks aģentūrai LETA sacīja, ka nevēlas komentēt lietas būtību.
