Latvijas preču ārējās tirdzniecības apgrozījuma kāpums liecina par noturīgu ārējo pieprasījumu, aģentūrai LETA atzina Finanšu ministrijā (FM).
FM: Eksporta kāpums liecina par noturīgu ārējo pieprasījumu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā liecina šodien publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes dati, Latvijas preču ārējās tirdzniecības apgrozījums 2018.gada augustā, salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 11,3%.
Ārējās tirdzniecības apgrozījuma kāpumu noteica gan eksporta, gan importa straujš pieaugums. Preču eksporta vērtība sasniedza 1,08 miljardus eiro, kamēr importa vērtība palielinājās līdz augstākajam līmenim kopš 1995.gada, vienā mēnesī sasniedzot 1,47 miljardus eiro.
Preču eksporta vērtība palielinājās par 7,8%, salīdzinot ar pērnā gada augustu. To pamatā nodrošināja koka un koka izstrādājumu, satiksmes un mehānisko iekārtu, kā arī dzelzs un alumīnija eksporta kāpums. "Eksporta izaugsme bija prognozējama, uz ko iepriekš norādīja stabili ekonomikas konfidences radītāji Eiropas Savienībā (ES) kopumā.
Papildus tam, ka ārējais pieprasījums joprojām ir noturīgs un augošs, apliecina arī dati par Latvijas apstrādes rūpniecības apgrozījumu eksportā, jo šā gada augustā reģistrētais kāpums bija 9,8%, bet pirmajos astoņos mēnešos apstrādes rūpniecības apgrozījums eksportā pieauga par 8,4%, salīdzinot ar iepriekšēja gada attiecīgo periodu," informēja FM.
Tas atbilst arī preču eksporta pieauguma dinamikai kopš gada sākuma, jo eksporta vērtība pirmajos astoņos mēnešos bija par 9,4% augstāka nekā pērnā gada attiecīgajā periodā.
Lielāko devumu jeb gandrīz divas trešdaļas no eksporta izaugsmes augustā nodrošināja koka un koka izstrādājumu eksporta kāpums par 30,9%, salīdzinot ar pērnā gada augustu. To pamatā nodrošināja kokogles un malkas apaļkoku eksporta pieaugums uz Apvienoto Karalisti, Zviedriju un Igauniju.
Pozitīva koksnes eksporta izaugsme fiksēta jau kopš pērnā gada vidus, un pēdējos piecos mēnešos pieaugums ir mērāms ar divciparu skaitli, sasniedzot gandrīz 25% pieaugumu vidēji mēnesī.
"2017.gadā koka un koka izstrādājumu kopējā preču eksporta vērtība bija 1,9 miljardi eiro, un deviņu gada laikā, salīdzinot ar 2009.gadu, koksnes eksportētā vērtība vairāk nekā dubultojusies. Sagaidāms, ka 2018.gadā kopumā koka un koka izstrādājumu eksports pārsniegs divu miljardu eiro atzīmi un sasniegs vēsturiski augstāko eksporta vērtību," prognozēja ministrijā, piebilstot, ka šogad galvenais koksnes eksporta dzinējspēks ir koksnes izstrādājumi ar relatīvi zemu pievienoto vērtību, piemēram, neapstrādāti kokmateriāli.
Taču arī koksnes eksports ar augstāku pievienoto vērtību pieaug, piemēram, koka lādes, kokskaidu plātnes, loksnes finierim un citi koksnes izstrādājumi.
Savu artavu kopējā preču eksporta kāpumā šā gada augustā deva arī reeksporta pieaugums. Piemēram, mehānismu un mehānisko ierīču eksports palielinājās par 15,6%, ko galvenokārt nodrošināja turboreaktīvo dzinēju eksporta pieaugums. Turklāt satiksmes līdzekļu eksports palielinājās par 30%, ko nodrošināja diezgan plašs transportlīdzekļu klāsts - gan gaisa kuģi, gan ūdens pasažieru kuģi, gan arī citi mehāniskie transportlīdzekļi. Taču, tik iespaidīgu eksporta kāpumu abās preču grupās galvenokārt nodrošināja reeksports.
Preču importa vērtība šā gada augustā palielinājās straujāk par eksportu, kopumā par 14%, tādējādi palielinot preču ārējās tirdzniecības deficītu par 103,3 miljoniem eiro, salīdzinot ar pērnā gada augustu.
"Importa kāpums būtu uz pusi mazāks, ja izslēgtu minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa kāpumu par 81,9% jeb 106,2 miljoniem eiro. Tikai šo preču importa kāpums augustā bijis lielāks nekā kopējais eksporta pieaugums, tādējādi tas būtiski ietekmēja ārējās tirdzniecības bilanci. Tik strauju naftas un tās pārstrādes produktu importa kāpumu gada griezumā, ko noteica dabasgāzes importa pieaugums galvenokārt no Krievijas un Lietuvas, var uzskatīt par vienreizēji ietekmējošo faktoru, kura ietekme mazināsies turpmākajos šā gada mēnešos," skaidroja FM.
Ministrijas vērtējumā, dabasgāzes imports no mēneša uz mēnesi ir diezgan svārstīgs un tieši augustā, gatavojoties jaunajai apkures sezonai, bija importēts vairāk dabasgāzes nekā pērnā gada attiecīgajā mēnesī. Piemēram, iepriekšējā gadā augstākais dabasgāzes imports bija sasniegts septembrī. Līdz ar to atkarībā no piegādes perioda naftas un tās pārstrādes produktu importa dati varētu svārstīties.