1991.gada 13.janvāra notikumos Viļņā Padomju Savienības armija tika "noziedzīgi izmantota", trešdien Viļņas apgabala tiesas sēdē sacījis toreizējā apvērsuma mēģinājuma lietā apsūdzētais Krievijas pilsonis Jurijs Meļs.
Apsūdzētais: 1991.gada janvāra notikumos Viļņā PSRS armija tika "noziedzīgi izmantota" (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"1991.gada janvārī zināmi spēki un personas noziedzīgā kārtā izmantoja armiju, ierindas karavīrus savu mērķu sasniegšanai," izteicies noziegumos pret cilvēci un kara noziegumos apsūdzētais Meļs, kas 2014.gada martā tika aizturēts atceļā no iepirkšanās brauciena Lietuvā uz Kaļiņingradas apgabalu.
Saskaņā ar apsūdzību Meļs 13.janvāra notikumu laikā atradies tankā pie Viļņas televīzijas torņa. Prokuratūra pieprasa viņu sodīt ar brīvības atņemšanu uz 16 gadiem.
"Plānotās provokācijas laikā notika traģēdija, miera laikā gāja bojā cilvēki. To atliek vienkārši nožēlot. Pašam armijas izmantošanas faktam nav attaisnojuma. Pasaules praksē par to atbild vadītāji. Neapšaubāmi jebkāda pilnvaru pārsniegšana no karavīru puses vispusēji jāizmeklē un tam jādod tiesisks novērtējums, taču visām šīm darbībām nav nekāda sakara ar noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem," izteicies Meļs, viens no nedaudzajiem apsūdzētajiem, kas šai plašajā prāvā piedalās klātienē.
Vienlaikus viņš norādījis, ka no bērnības viņam ticis mācīts, ka Lietuva ir Padomju Savienības sastāvdaļa un, pēc tankistu skolas beigšanas dienēdams Lietuvā, viņš "bijis gatavs atdot dzīvību arī par Lietuvu".
Iepriekš Meļs atzinies, ka piedalījies 13.janvāra notikumos, bet tikai pildījis pavēles. Tolaik viņš bijis tanka komandieris un liktenīgajā 13.janvāra vakarā pie Viļņas televīzijas torņa trīs reizes izšāvis no tanka, bet ar tukšiem šāviņiem un netēmējot uz cilvēkiem.
Atvaļinātais Krievijas armijas leitnants tiesas zālē arī paudis viedokli, ka šī prāva ir "eksāmens Lietuvai un tās tiesām", kurā "tiek pārbaudīta uzticība Eiropas vērtībām un demokrātijai". Viņš paziņojis, ka nebaidās no atbildības, taču aicinājis "nedzīvot pagātnes pāridarījumos un neatriebties, bet meklēt saskares punktus"
Lietu par 13.janvāra apvērsuma mēģinājumu, kurā tika mēģināts ar spēku piespiest 1990.gadā neatkarību pasludinājušo Lietuvu atgriezties Padomju Savienības sastāvā, Viļņas apgabala tiesa sāka izskatīt aizpagājušā gada janvārī, un šobrīd tajā apsūdzētajiem vai viņu advokātiem dota iespēja teikt pēdējo vārdu.
Trešdien tiesas zālē tika nolasīts arī bijušā PSRS Valsts drošības komitejas virsnieka Mihaila Golovatova pēdējais vārds, kurā kādreizējais specvienības "Alfa" komandieris paziņoja, ka janvāra notikumu laikā PSRS armijas daļas Lietuvā ieradās pēc toreizējā PSRS prezidenta Mihaila Gorbačova norādījuma.
"1991.gadā mēs te bijām pēc tieša savas valsts prezidenta norādījuma, viņa pilnvaras bija spēkā visā valsts teritorijā," rakstījis Golovatovs, norādot, ka toreizējā PSRS vadība Lietuvas Neatkarības aktu uzskatījusi par nelikumīgu, tādēļ Gorbačovs pieprasījis atjaunot Lietuvā PSRS konstitūcijas darbību.
"Mēs augām un mācījāmies Padomju Savienībā, vēsture tika vērtēta pilnīgi citādi, mēs visi bijām pārliecināti, ka Lietuva PSRS sastāvā iestājusies labprātīgi, un Lietuvas Augstākās padomes pieņemtais neatkarības akts no tobrīd spēkā esošās PSRS konstitūcijas viedokļa izskatījās nelikumīgs," viņš rakstījis.
Vienlaikus Golovatovs noliedzis spēka lietošanu pret mierīgajiem iedzīvotājiem Viļņā, bet izteicis viedokli, ka lietuvieši, kas toreizējo notikumu laikā bija sapulcējušies ap stratēģiski svarīgajiem objektiem, esot bijuši gatavi konfliktam.
Viņš uzsvēris, ka neatzīst nevienu no viņam izvirzītajām apsūdzībām, un lūdzis viņu attaisnot.
Golovatovs, tāpat kā lielākā daļa no vairāk nekā 60 šai lietā apsūdzētajiem, tiek tiesāts neklātienē. Viņam tiek pieprasīts piespriest mūža ieslodzījumu.
Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991.gada 13.janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni, Preses namu, Televīzijas un radio komiteju un objektus citās Lietuvas pilsētās. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa šajā dienā gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki, tika nodarīts smags kaitējums 31 cilvēka veselībai un kopumā cieta vairāk nekā tūkstotis cilvēku. Pateicoties lietuviešu nevardarbīgajai pretestībai, izdevās noturēt parlamenta ēku, ko sargāja desmitiem tūkstošu cilvēku, un saglabāt Lietuvas valstiskumu.