Neļauj gripai sevi noķert!

Cik cilvēku, tik gripu

Daudzi teiks: “Gripa nav nekāda nopietnā saslimšana, gan jau man tā šogad ies secen!” Taču, kā rāda pieredze – cik cilvēku, tik stāstu par gripu. Šīs slimības norise var būt viegla, kad gripa slēpjas aiz nevainīga elpceļu iekaisuma maskas un ārsts to diagnosticē kā banālu elpceļu vīrusu infekciju (ARVI). Taču gripa jebkuram cilvēkam var izraisīt vidēji smagu vai smagu saslimšanu, kad nepieciešama ārstēšana slimnīcā. Ja gripa skar organismu ar vāju imunitāti un hroniskām slimībām, tā var novest pie komplikācijām, visbiežāk pneimonijas, kā arī citu saslimšanu saasināšanās un pat letāla iznākuma.

Ik gadu gripu izslimo ap 10% no populācijas – vairāk slimo bērni, bet smagāk – cilvēki ar hroniskām saslimšanām vai gados veci cilvēki. Gripas epidēmijas laikā katru gadu tiek novērots kopējās mirstības pieaugums. 2017./2018.gada sezonā reģistrēts 91 nāves gadījums, kas saistīts ar gripas infekciju. Lielākajai daļai mirušo bijusi viena vai vairākas hroniskas saslimšanas, un 60% no tiem bijuši vecumā virs 70 gadiem.

Visdrošāk – vakcinēties

Laiks no inficēšanās brīža līdz parādās pirmie simptomi ir ļoti īss – vidēji divas dienas. Vīrusa skartais cilvēks ir infekciozs jau dienu pirms viņam parādās pirmās slimības pazīmes un vēl 7-10 dienas. Gripas pazīmes – paaugstināta temperatūra, “kaulu laušana”, sauss klepus, rīkles iekaisums, nespēks un apetītes zudums. Sliktā ziņa: pat ja cilvēkam gripa norit viegli un ātri, viņš slimības laikā var paspēt nodot infekciju virknei vājāku gripas upuru, kuriem tā var izrādīties ļoti smaga.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti norāda, ka efektīvākais veids, kā neļaut gripai sevi noķert un padarīt par infekcijas izplatītāju, ir ikgadēja vakcinācija. To ieteicams veikt rudens sākumā, kad gripas vīrusu izplatība vēl nav sākusies.

Nav vērts riskēt

Vakcinācija pret gripu ieteicama ikvienam, taču SPKC epidemiologi īpaši aicina vakcinēties cilvēkus, kuriem ir augsts komplikāciju risks:

• Visu vecumu cilvēkus, kuri slimo ar hroniskām plaušu, sirds un asinsvadu sistēmas, nieru un vielmaiņas slimībām, jo gripa var ievērojami pasliktināt to stāvokli,
   
• Cilvēkus, kas ir vecāki par 65 gadiem, jo šajā vecumā imūnā sistēma vairs nenodrošina pilnvērtīgu cīņu ar infekciju un gripas laikā nereti saasinās hroniskās slimības, kas var radīt dzīvībai bīstamas komplikācijas,
   
• Grūtnieces un sievietes, kuras plāno grūtniecību. Vakcīna izveido imunitāti gan sievietes, gan bērna organismā, tādējādi, piedzimstot mazulis jau ir pasargāts,
   
• Zīdaiņus no sešu līdz 24 mēnešu vecumam, jo viņiem vēl nav izveidojusies imunitāte ne pret vienu no gripas vīrusiem. Ja vecāki izvēlas bērnu pret gripu tomēr nevakcinēt, ir īpaši svarīgi vakcinēties viņiem pašiem un visiem, kas rūpējas par mazuli, tādējādi mazinot bērna inficēšanās risku,
   
• Cilvēkus, kuri gripas sezonā plāno operācijas vai ārstēšanos stacionāros, jo tieši tur ir vislielākais risks inficēties ar gripu, kas var pasliktināt slimības iznākumu un smagos gadījumos izraisīt nāvi,
   
• Mediķus un sociālos darbiniekus, kuri rūpējas par pacientiem ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs.

Atsevišķām riska grupām vakcināciju pret gripu kompensē valsts 50% vai 100% apmērā.

Pasargāts, jo vakcinēts!

Plašāk: www.spkc.gov.lv

Materiāls sagatavots Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra organizētajā sabiedrības informēšanas kampaņā “Neļauj gripai sevi noķert!” Kampaņas mērķis ir veicināt iedzīvotāju vakcinēšanos pret gripu un palielināt izpratni par vakcinēšanās nozīmi – īpaši tajās sabiedrības grupās, kurās ir augsts ar gripu saistīto komplikāciju risks.