Akmens bruģis, Arkādijas parks, nelielas koka mājas un pirmskara celtnes, "Stradiņu" slimnīca, bibliotēka un tirgus – tās ir tikai dažas vietas un iezīmes, kas vairumam rīdzinieku asociējas ar Āgenskalnu. Šo galvaspilsētas apkaimi varētu nodēvēt par otru Rīgas centru, kurā ik dienas ir jaušama aktīva iedzīvotāju kustība. Tāpat kā par Rīgas centru, arī par Āgenskalnu pirmās ziņas ir meklējamas jau 13. gadsimta hronikās.

Mūsdienās Āgenskalns, ko tautā mēdz mīļi dēvēt par "Āģīti", ir visai pieprasīta, varētu pat teikt, moderna vieta dzīvošanai. Šeit atrodas vairākas rīdziniekiem nozīmīgas vietas – Gaismas pils jeb Latvijas Nacionālā bibliotēka, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, Āgenskalna tirgus, atjaunotais Kalnciema kvartāls, parki un skolas. Šis Rīgas rajons neapšaubāmi uz citu fona izceļas ar tā vēsturisko šarmu un īpašo auru – neraugoties uz to, ka šeit ik dienas pa ielām traucas tūkstošiem automašīnu, vietām ir redzami mūsdienīgi lielveikali un jaunieši pa ietvēm vizinās ar jaunu tehnoloģiju braucamrīkiem, Āgenskalns katram rajona apmeklētājam vienmēr liks justies kā 20. gadsimta sākumposmā.

FOTO: Jānis Škapars

Šobrīd Āgenskalns ir iekļauts Rīgas revitalizējamo apkaimju sarakstā, vēsta Rīgas domes attīstības departamenta attīstības stratēģijas plāns līdz 2030. gadam. Vienlaikus ar esošo namiņu spodrināšanu un restaurāciju šeit plānoti arī jauni projekti, tostarp izslavētais Rail Baltica, Mūkusalas teritorijas attīstība, kā arī Latvijas Universitātes kopmītņu un Zinātņu mājas būvniecība.

Rajons, kuru nemieri nesaudzēja

Tāpat kā par Rīgas centru, arī par Āgenskalnu pirmās ziņas ir meklējamas jau 1226. gadā. Tolaik šeit atradās senākā apbūve Pārdaugavā – nocietinātās Māras dzirnavas. Kaut arī rajona dzīvības pazīmes ir jaušamas daudz senākā pagātnē, Āgenskalns attīstību sāka tikai 17. gadsimtā, kad visai palielus zemesgabalus šeit iegādājās tiesnesis Henrihs fon Hāgens, no kura vārda arī ir cēlies rajona nosaukums. Tolaik tiesnesim piederēja teritorijas no tagadējā Raņķa dambja līdz Kuldīgas ielai, kur pēc viņa pasūtījuma tapa vairākas muižas. Līdz mūsdienām no visām Hāgena muižām ir saglabājusies vien Švarcmuiža Daugavgrīvas ielā 19/21 – Lielā Ziemeļu kara laikā lielākā daļa muižu tika nopostītas, bet atjaunoja vien dažas no bijušajām celtnēm.

FOTO: Jānis Škapars

Neilgi pēc kara šausmām, 1785. gadā, Āgenskalnu iekļāva Jelgavas priekšpilsētas sastāvā, kas acumirklī kļuva par turīgo rīdzinieku vasarnīcu un atpūtas rajonu. Taču tuvojās nākamie nemieri – sākās 1812. gada karš, kurā vietējie bailēs no Napoleona karaspēka nodedzināja visus koka namiņus un muižas. Tieši šā iemesla dēļ mūsdienu Āgenskalna apbūve ir veidojusies ap 19. gadsimta pirmo pusi. Tolaik būvētājiem nebija noteikts pilsētas plānojums, tāpēc šodienas tīkls starp Nometņu un Eduarda Smiļģa ielu ir visai haotisks.

19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā tapa nozīmīgākās Āgenskalna ēkas – bāreņu nams jeb mūsdienās pazīstamā Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte Bāriņu ielā, 2. pilsētas slimnīca jeb tagadējā Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca un pašreizējā tirgus ēka. Pēc Pirmā pasaules kara beigām, 1923. un 1924. gadā Āgenskalns tika pie tramvaja sliedēm. Diemžēl šis ieguvums nenāca bez zudumiem – sabiedriskajam transportam upurēja vēsturiskās Māras dzirnavas. Šis ir viens no retajiem Rīgas rajoniem, kas padomju laikos minimāli pārveidots. Šeit uzreiz pēc Otrā pasaules kara beigām tika izveidots pirmais dzīvojamo ēku masīvs – Āgenskalna priedes, apbūvētas atklātās kāpas starp Mazo Nometņu ielu un dzelzceļu un Liepājas un Mārupes ielu.

Izklaides un kultūras iespējas visām gaumēm

Āgenskalnā mitinās aptuveni 28000 iedzīvotāju, un tā, balstoties uz 2018. gada SKDS Rīgas iedzīvotāju aptaujas datiem, ir viena no dzīvošanai pievilcīgākajām apkaimēm. Aptaujā Āgenskalns ir ierindojies 7. vietā – pievilcīgāki rajoni ir Mežaparks, Centrs, Imanta, Purvciems, Pļavnieki un Teika. Iedzīvotājus valdzina plašā Āgenskalna zaļā zona – Uzvaras parks, Māras dīķis un Arkādijas parks; tāpat apkaimē ir ērtas un ātras sabiedriskā transporta līnijas, kas visai veikli Āgenskalna viesus un iemītniekus aizvedīs uz centru vai citām apkaimēm.

FOTO: city24.lv

Par Āgenskalna vizītkartēm paši iemītnieki uzskata Arkādijas parku, Āgenskalna tirgu, Māras dīķi, Kalnciema kvartālu, unikālos koka namiņus un Mārtiņa baznīcu. Noteikti jāpiebilst, ka šeit atrodas arī izslavētā teātra virtuoza Eduarda Smiļģa, rakstnieka Jāņa Akuratera un dzejnieka Ojāra Vācieša muzeji, kas neviļus arī liecina par paša rajona māksliniecisko atmosfēru. Tāpat Āgenskalnā atrodas vairākas baznīcas, no kurām dažas ir ar koka fasādi. Savukārt jauniešu priekam šeit ir vairākas sporta būves – boulinga zāle, Arkādijas sporta komplekss un stadions, Latvijas Vieglatlētikas savienības sporta bāze un Āgenskalna skeitparks, nemaz nerunājot par plašajiem parkiem, kurus fitnesa cienītāji var izskraidīt krustu šķērsu.

Piedāvājuma trūkums veicina darījumu skaita samazināšanos

Pēdējo gadu tendences rāda, ka Āgenskalns un Klīversala kā zaļi un vēsturiski Pārdaugavas mikrorajoni pircēju interesi iekaro arvien vairāk - par to liecina augošās dzīvokļu cenas šajās apkaimēs. Salīdzinot ar 2017.gada pirmajiem astoņiem mēnešiem, darījumu skaits Rīgā samazinājies par 7%, turpretim Āgenskalnā un Klīversalā reģistrēto darījumu skaits samazinājies par 10%. Šādu darījumu skaita samazinājumu ietekmējis novērotais cenu pieaugums un izteiktais piedāvājuma trūkums, kas atbilst šā brīža ekonomiskajai situācijai. Dzīvokļu cenu kāpumu varam sagaidīt gan 2018. gadā, gan 2019. gadā.

FOTO: city24.lv

Šobrīd Āgenskalnā un Klīversalā pieprasītākie ir vienas un divu istabu dzīvokļi, kas kopā pēc reģistrētā darījumu skaita veido 73%. Tiem seko trīs istabu dzīvokļi, kas veido 18% no kopējā darījumu skaita, bet četru un vairāk istabu dzīvokļi veido vien 7% no kopējā darījumu skaita. Pēc piedāvājuma analīzes secinām, ka dzīvokļu piedāvājums Āgenskalnā un Klīversalā, salīdzinot ar citiem Rīgas mikrorajoniem, šobrīd pārsniedz vidējo rādītāju Rīgā, bet lielai daļai no piedāvātajiem dzīvokļiem prasītās cenas neatbilst pircēju gaidām un reālajai tirgus situācijai pilsētā.

Šobrīd gatavi vai arī būvniecības un projektēšanas stadijā ir vairāki jaunie projekti – Baložu ielā, Valentīna ielā, Talsu ielā, Kuldīgas ielā, Raņķa dambī , Daugavgrīvas ielā, Staraja Rusas ielā un citur.

FOTO: city24.lv

2018. gadā Āgenskalnā un Klīversalā mēneša ietvaros kopumā vidēji reģistrēti 33 dzīvokļu darījumi, savukārt 2017.gadā tie bija vidēji 37 darījumi pirmajos septiņos mēnešos, līdz ar to secinām, ka Āgenskalnā un Klīversalā 2018.gada pirmajos astoņos mēnešos reģistrēti par 10% mazāk darījumu nekā pērn.

Āgenskalnā un Klīversalā remontētu divistabu dzīvokļu vidējās cenas sērijveida un pirmskara dzīvokļu ēkās 2018. gada pirmajos astoņos mēnešos svārstījās no 900 EUR/kv.m. līdz 1100 EUR/kv.m. sērijveida dzīvokļu ēkās un no 850 līdz 1200 EUR/kv.m. pirmskara ēkās. Āgenskalnā izplatītākās ir pirmskara laikā celtas koka un mūra ēkas, kā arī padomju gados celtas lietuviešu projekta un Hruščova laika ēkas.

FOTO: city24.lv

Jauno projektu segmentā Āgenskalns un Klīversala ierasti ir bijis starp aktīvākajiem darījumu skaita ziņā visā Rīgā. Tiesa, 2018.gadā gan ir veikti vien 17 darījumi jauno projektu segmentā, ēkās, kas nodotas ekspluatācijā pēc 2016.gada 1.janvāra. Darījumu summas bijušas no 1400 EUR/kv.m. līdz pat 6000 EUR/kv.m. kādā jaunajā projektā, no kura paveras skats uz Daugavu.

Nākotnē Āgenskalns būs studentu centrs

Tāpat kā daudzus citus Rīgas rajonus, arī Āgenskalnu skars vilciena Rail Baltica sliežu ceļš. Lielas pārmaiņas sola arī Latvijas Universitāte, kas samērā nesen nodeva ekspluatācijā Dabaszinātņu māju un jau ceļ nākamo studentu mācību ēku – Zinātņu māju, kā arī plāno jaunu kopmītņu ēkas būvniecību. Tiek lēsts, ka līdz 2023. gadam Āgenskalnā būs vesels akadēmiskais centrs ar piecām ēkām un visu nepieciešamo aktīvai studentu dzīvei.

FOTO: Jānis Škapars

Sagaidāms, ka jau tuvākajā nākotnē norisināsies aktīva slaveno Āgenskalna koka mājiņu revitalizācija, Āgenskalna tirgus atjaunošana, kā arī Friča Brīvzemnieka pamatskolas teritorijā taps jauns un moderns sporta komplekss.

Sakarā ar Latvijas Universitātes teritorijas attīstību tās tuvumā taps multimodāls transporta mezgls teritorijā starp Vienības gatvi un dzelzceļa līnijas Rīga-Jelgava klātni. Līdz 2022. gadam Rīgas domes plānos ir izbūvēt plašu sabiedriskā transporta pārsēšanās punktu un autostāvvietas. Līdz ar sabiedriskā transporta mezgla infrastruktūras izbūvi Āgenskalnā solās būt arī plaša ielu būvniecība un pārbūves, tajā skaitā – Vienības gatves pārbūve.

Raksts tapis sadarbībā ar City24.lv