Mūzika un vara – intervija ar "Skaņu meža" viesiem "Naked"

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

"Naked" - Agnesas Gričkovskas un Aleksandra Džonstona eksperimentālās mūzikas duets

FOTO: publicitātes

"Naked" ir Agnesas Gričkovskas un Aleksandra Džonstona eksperimentālās mūzikas duets no Londonas, kas jau piektdien, 12. oktobrī, noslēgs festivāla "Skaņu mežs" sešpadsmitā izlaiduma pirmo koncertvakaru.

Dueta 2016. gadā publicētais debijas albums "Zone" tika orientēts uz witch house un industriālās mūzikas estētiku, šos elementus līdzsvarojot ar drīmpopam un digitālai shoegaze mūzikai raksturīgo skanējumu. Savukārt "Naked" jaunākais albums "Total Power Exchange", kura nosaukums runā pats par sevi, ir brīvā kritienā ļāvies ekstrēmam vokālas trokšņu mūzikas skanējumam, kas atspoguļojies arī BDSM (bondage, discipline, sadism, masochism - aut. piez.) referencēs nesenāko koncertu vizuālajā atribūtikā un izpildījumā. Četru dziesmu minialbums, kas nācis klajā postgraima producenta Rabit vadītās izdevniecības Halcylon Veil paspārnē, rosina asociācijas ar mazohistisku pakļaušanās rituālu un tiecas meklēt paralēles starp šādu intīmu pakļaušanos un sociopolitisku kontroli. Tāpat arī tek apgalvots, ka tajā iespējams sadzirdēt virkni cilvēka ķermeņa radītu skaņu - no seksa līdz vemšanai.

"Naked" ir novatoriskajai un audiovizuālajai mākslai veltītās platformas SHAPE dalībnieki, ar kuriem par zemtekstiem un radošajiem impulsiem sarunājas festivāla "Skaņu mežs" pārstāve Elīza Āboltiņa.

- Runājot par pārmaiņām jūsu skanējumā - milzīgo atšķirību starp jūsu pirmo albumu Youth Mode un jaunāko mini albumu Total Power Exchange, kā iemeslus jūs minat sava vecuma un vides maiņu, arī cerību zaudēšanu. Vai šā brīža varas sadalījuma kontekstā varat definēt sociopolitisko vēstījumu, kas ietverts jūsu darbos?

- Uz varas ideju neskatāmies no vienas perspektīvas - tā var norādīt uz sociāliem un politiskiem ierobežojumiem, apspiedošo reliģijas spēku, nevienlīdzību, arī varas struktūrām, kas eksistē gan attiecībās ar citiem, gan sevi. Iedvesma no Žana Bodrijāra darba "Varas agonija"- "vara pati par sevi ir jāiznīcina - un nevis tikai, lai noliegtu dominanci pār sevi, kas ir visu tradicionālo cīņu pamatā, bet arī, un tikpat vardarbīgi, noliegtu savu dominanci pār citiem. Inteliģencei nevar un nekad nevarēs piederēt vara šā dubultā nolieguma dēļ." Arī apskatot BDSM kustību vai Pazolīni filmu "Salo jeb 120 Sodoma dienas", viņš komentē buržuāzijas politikas korumpētību un nežēlīgo sadismu.

Mūsu radītā mūzika rāda vardarbīgas vinjetes gan no brīžiem, kad esam dominēti un kontrolēti, gan tiem, kad spējam atbrīvot sevi no apspiešanas.

Mēs vēlamies, lai mūsu mūzika liek cilvēkiem justies dzīviem laikā, kad lielākā daļa lietu, šķiet, sagādā sāpes - kad ikviens kļūst gan par ķīlnieku, gan līdzdalībnieku globālajā situācijā, ko izraisījusi politiska nestabilitāte, sociāla trauksme un ekonomiska nedrošība.

Mēs nemēģinām kritizēt kādu konkrētu problēmu, piemēram, sociopolitiskos aizliegumus, dzimumu vienlīdzību, slimu nacionālismu vai rasismu, bet gan izaicināt tās visas vienlaicīgi - atļaujot cilvēkiem mūsu mūziku uztvert plaši un to saprast, kā pašiem tīkams. Piemēram, viena no rindiņām mūsu dziesmā - "feel the whip now own it", var tikt uztverta ļoti dažādi - atkarībā no konteksta un tās personas izcelsmes, kas to dzird.

Agnesa Gričkovska ("Naked")

FOTO: publicitātes

- Kāds ir radīšanas process jūsu starpā, vai viegli savienot abu idejas?

- Mums abiem patīk izmantot kropļotas skaņas, tās šķiet kā mūsdienām atbilstoša valoda. No vienas puses, tās atspoguļo mūsdienu sabiedrības kropļotās vērtības, taču, no otras puses, trokšņu un pareizā ritma kombinācija spēj dot neiedomājamu enerģijas lādiņu.

- Jūsu uzstāšanās ir zināmas ar to intensīvi juteklisko dabu, un būtiska šīs pieredzes sastāvdaļa ir robežu nojaukšana starp jums un auditoriju. Kādu nozīmi, jūsuprāt, tas spēlē tajā, kā tiek uztverta "Naked" mūzika?

- Sajūsma un bailes spēj būt patiesi skaista kombinācija. Koncertos mēs ikreiz uzstājam uz tāda vai citāda, taču vienmēr pirmatnēja un spraiga kontakta ar publiku izveidi - tāpēc arī provokatīvā un emocionālā mūsu performanču daba. Mēs vēlamies, lai auditorija justu.

Runājot par iedvesmas avotiem, kā svarīgu atslēgas punktu nereti minat japāņu trokšņu mūzikas mākslinieku Masami Akitu jeb Merzbow, kurš, cita starpā, pagājušogad uzstājās "Skaņu mežā".

- Kas iedvesmojis un devis impulsus tieši pēdējā laikā?

Aleksandrs: Esmu ļoti daudz skatījies Masonna un Mayuko Hino performances -  viņi nenoliedzami ir trokšņu mūzikas karalis un karaliene.

Agnesa: Turpinot par performancēm, jāmin Kouzija Fanija Tutti (britu performanču māksliniece, rakstniece un mūziķe - aut.) un Hanatarashi (japāņu trokšņu mūzikas grupa - aut.) - vienmēr! Taču tieši pēdējā laikā daudz pievērsu uzmanību Džonam Bensam, Iron Sight, Āronam Dilavejam un Young Boy Dancing Group.

"Naked" - Agnesas Gričkovskas un Aleksandra Džonstona eksperimentālās mūzikas duets

FOTO: publicitātes

- Ko no jums klausītāji var sagaidīt tuvā nākotnē?

- Šobrīd veicam pēdējos darbus pie jauna ieraksta un dzīvās performances ar nosaukumu The Cage, kuru pavisam drīz - šā gada 14. novembrī, prezentēsim Somerseta namā Londonā.

Festivāls „Skaņu mežs” notiek 12. un 13. oktobrī mūzikas namā „Daile”. Biļetes iespējams iegādāties „Biļešu servisa” kasēs un ww.bilesuserviss.lv. Vairāk informācijas: www.skanumezs.lv

Uz augšu