Darbaspēka pieejamība Latvijā ir kritiska un tuvākajā laikā situācija, visdrīzāk, pasliktināsies, jo trūkst ātru un kvalitatīvu risinājumu, secinājuši eksperti piektdien Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) sadarbībā ar Tukuma novada domi rīkotajā biznesa forumā "Ceļā uz veiksmīgu uzņēmējdarbību".
Biznesa forumā ar prezentāciju par makroekonomisko situāciju valstī un pasaulē uzstājās bankas "Citadele" Mārtiņš Āboliņš, ar Tukuma novada pašvaldības paveikto iepazīstināja domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Volfs, ar projektu "Tukku Maggi" Jānis Jākobsons un Dace Penke, savukārt par darbaspēka trūkumu Latvijā un iespējamiem risinājumiem runāja Ārvalstu Investoru padomes (FICIL) pārstāve Irina Kostina.
Paneļdiskusijā par aktuālajām problēmām Latvijā uzstājās arī LTRK prezidents Aigars Rostovskis, Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle un LTRK padomes loceklis, kā arī LTRK Kurzemes padomes vadītājs Andis Araks.
Klātesošie paneļdiskusijas dalībnieki pauda viedokli, ka ātrākais un vienkāršākais risinājums darbaspēka nepietiekamībai un kvalitātei ir ārvalstnieku piesaistīšana. Neraugoties uz Latvijas iestāšanos pret zemo algu saņēmēju ievešanu no trešajām valstīm, uzņēmēji norādīja, ka realitātē cilvēki jau iebrauc, uzturēšanās atļauju saņemot, piemēram, Polijā un tad ar aģentūru starpniecību nonākot Latvijā.
LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš aicināja politiķus un ministriju pārstāvjus domāt par izveidojušos situāciju, izskatot iespēju veidot kvotu sistēmu, lai ieceļotāji tiktu pārbaudīti no Latvijas institūciju puses, tādējādi novēršot dažādus valsts drošības potenciālos riskus.
Tāpat klātesošie tika iepazīstināti ar kustību "Latvija strādā", kas ir iniciatīva remigrējošajiem latviešiem ar aicinājumu viņiem atrast darbu un tad atgriezties Latvijā.
Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pārstāve Irina Kostina sacīja, ka arī ārvalstu investori kā vienu no risinājumiem darbaspēka trūkuma mazināšanai redz reemigrējošo latviešu atgriešanos dzimtenē, taču process ir ļoti lēns, tādējādi maz var ietekmēt pašreizējo situāciju.
Tukuma novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Volfs vairākkārt norādīja, ka pašvaldībā ļoti aktīvi attīstās uzņēmējdarbība un ka viena no lielākajām problēmām ir arī jaunu mājokļu nepietiekamība, kas tieši ietekmē darbaspēka trūkumu. Pēc viņa teiktā, vēl viena problēma ir birokrātiskie šķēršļi, lai atbalstītu dažādu kompāniju infrastruktūru izveidi, tāpat arī potenciālo iedzīvotāju piesaistīšanu novadam. Volfs skaidroja, ka iedzīvotāji bieži vien neizprot investīciju nepieciešamību novada attīstībai, jo neredz tiešus un ātrus ieguvumus, taču pašvaldībām uzņēmēji ir nepieciešami, jo viņi nodrošina darba vietas.
Eksperti paneļdiskusijā arī vienojās, ka pašvaldībām būtu nepieciešami īpaši instrumenti, kas stimulētu jaunu kompāniju piesaistīšanu, gūstot labumus infrastruktūras un pakalpojumu nodrošināšanai. Eksperti arī vairākkārt uzsvēra, ka būtiski sakārtot izglītības sistēmu, jo pašreizējais modelis ir pārāk dārgs tik mazai valstij, nenodrošinot pietiekamu kvalitāti, strādājot visos līmeņos - sākot ar bērnudārziem un skolu, līdz pat augstskolām un mūžizglītības ieguves iestādēm. Svarīgi arī mērīt sasniegtos rezultātus, lai nebūtu tā, ka bezdarbnieki apmeklē dažādus piedāvātos kursus, lai apgūtu hobijus par valsts naudu, bet neradītu pienesumu ekonomikai, pēc tam strādājot konkrētajā profesijā.
Ārvalstu investori un arī uzņēmēji pauda viedokli, ka pašreiz arī valsts izveidotā pabalstu sistēma nestimulē darbiniekus strādāt, jo, piemēram, slimības lapu sistēma ir nekonkurētspējīgākā Baltijas valstīs, tādējādi nodarot zaudējumus gan uzņēmumiem, gan valstij, traucējot veiksmīgu attīstību.
Pēcpusdienā ar prezentācijām uzstājās vairāki eksperti, tostarp Biznesa Efektivitātes asociācijas eksperte un "Rimi Baltic Group" loģistikas kvalitātes un servisa vadītāja Inga Ozola, Resursu kontroles grupas valdes loceklis un LTRK Enerģētikas komitejas vadītājs Kaspars Osis, kā arī "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" Uzņēmumu energoefektivitātes eksperts Arnis Dzalbs. Paneļdiskusijā, kurai pievienojās arī "GoWood" pārstāvis Oskars Akmens, "Wellman Logistics" pārstāvis Dans Bērtulis, Šlokenbekas pārstāve Liene Rieksta un Engures pagasta pārvaldes vadītāja Baiba Pļaviņa, eksperti diskutēja par galvenajiem virzieniem un pasākumiem energoefektivitātes paaugstināšanas iespējām.
