Kā lielo džipu īpašnieki bojā mūsu nākotni (25)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Pixabay

“Smagi lēmumi, ko tehnoloģiski sarežģīti realizēt,” par Vides ministru padomes sanāksmē Luksemburgā panākto vienošanos ierobežot oglekļa dioksīda (CO2) emisijas transporta sektorā saka organizācijas “Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga. Regula par par stingrāku oglekļa dioksīda standartu noteikšanu transportlīdzekļiem varētu tikt pieņemta tuvākā gada laikā, prognozē Jānis Brizga. Autobūves gigantu dienaskārtībā būs jautājums par emisiju samazināšanu, kas prasīs jaunus tehnoloģiskos risinājumus.

Transporta sektors, īpaši autotransports, Latvijā un citur Eiropā ir viens no tiem, kas rada vislielāko siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju apjomu. Tāpēc augstāki standarti nepieciešami gan vieglajām automašīnām, gan vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem, gan lieljaudas transportlīdzekļiem. Par to panākta vienošanās pirms nedēļas Eiropas Savienības Vides ministru padomes sanāksmē Luksemburgā.

Līdz 2030. gadam jauno automašīnu radīto CO2 emisiju apjoms būs jāsamazina, visticamāk, par 35% līdz 40%.

Lai gan Latvija nebūt nepieder pie lielākajām siltumnīcefekta gāzu ražotājvalstīm, pie mums siltumnīcefekta gāzu izmešus rada divi sektori - transporta un lauksaimniecības. Tomēr mūsu valstī ir sava specifika, stāsta Jānis Brizga. Piemēram, varētu domāt, ka jaunas automašīnas rada mazākas emisijas nekā vecās. Latvijā situācija veidojas paradoksāla – mūsu valsts ieņem līderpozīcijas jaunu vidi piesārņojošo automašīnu ziņā.

“Tie, kas var atļauties nopirkt jaunu automašīnu, parasti nepērk mazu Fiat ar zemu emisiju, bet gan milzīgu džipu vai Porche ar lielu dzinēju,” saka vides aktīvists.

Lai samazinātu kaitīgu izmešu nonākšanu vidē jeb emisijas, kas tieši saistītas ar klimata izmaiņām, vajadzīgi kompleksi risinājumi, viens no tiem – paradumu maiņa. Vajadzētu pārvietoties ar sabiedrisko transportu, izvēlēties mazas automašīnas un pamazām pāriet uz elektromašīnām, kuru emisijas ir salīdzinoši daudz mazākas. “Eiropā ir pilsētas, piemēram, Stokholma un Madride, kurās plāno atteikties no automašīnām ar dīzeļdzinējiem, respektīvi auto ar dīzeļdzinējiem pilsētā iebraukt nedrīkstēs. Citur centrā ir dārgas autostāvvietas vai iebraukšanas maksa. Turpretim elektromašīnu stāvvietas ir bez maksas.

Dānijas premjers Rasmusens nesen paziņoja, ka jau 2030. gadā automašīnas ar iekšdedzes dzinējiem valstī pārdot nevarēs.

Arī norvēģi nopietni plāno transporta attīstību elektromašīnu virzienā,” stāsta Brizga. Eiropieši ir optimisti un uzskata, ka jau drīz 35% no Eiropā pārdotajām automašīnām būs elektromobiļi.

Ērti un droši izmantojamas autostāvvietas Latvijas pilsētu dzelzceļa stacijās motivētu cilvēkus biežāk pārvietoties ar vilcienu, kas arī būtu solis pretim vidi saudzējošai uzvedībai.

Šobrīd reģionos sabiedriskais transports ir vāji attīstīts, tāpēc laukos bez vairākām ģimenes automašīnām nevar iztikt.

Nereti lauku iedzīvotāji iegādājas vecas automašīnas ar lielu oglekļa dioksīda emisiju.

Vai pēc regulas pieņemšanas, kas iezīmēs izmaiņas autobūves industrijā, bagāto Eiropas valstu – Francijas, Vācijas vecais autoparks nenonāks Latvijā un citās Austrumeiropas valstīs, pagaidām nav skaidrs, lai gan šādas bažas pastāv. Atbrīvošanās no vecajām automašīnām, pārvietojot tās dažus tūkstošus kilometru attālumā, būtībā neko neuzlabo.

Komentāri (25)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu