Finanšu eksperte: Bērni no mazotnes jāiesaista ģimenes finanšu plānošanā

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Inga Kundziņa / LETA

Lai iemācītu bērniem rīkoties ar naudu, vecākiem viņi jau no mazotnes ir jāiesaista ģimenes finanšu plānošanā, šodien diskusijā "Vecāki, bērni un nauda - kā plānot ģimenes budžetu un kā finanšu pratību iemācīt bērniem?" pauda "Swedbank" Finanšu institūta vecākā eksperte Evija Kropa.

Diskusijā piedalījās divu dēlu mamma, bloga "Viensplusviens.lv" autore Laura Grēviņa, divu meitu mamma, topošā ārste, dūla un jauno vecāku izglītotāja Katrīna Puriņa-Liberte, trīs bērnu tēvs, modelis Mikus Lasmanis un psiholoģe Gunita Kleinberga. Diskusiju vadīja piecu bērnu mamma un žurnāla "Mans Mazais" galvenā redaktore Sindija Meluškāne.

Kropa norādīja, ka katrai ģimenei jāvadās pēc sava finanšu plānošanas modeļa, bet ir svarīgi iesaistīt arī bērnus, jo tādā veidā vecāki rāda piemēru. Turklāt bērni jāiesaista ne tikai lielos plānos, kā, piemēram, ceļojumi, bet arī ikdienas pirkumos. Tāpat ar bērniem ieteicams spēlēt spēles, kas rada izpratni par naudas tērēšanu, piemēram "Monopols".

Arī psiholoģe Kleinberga uzsvēra, ka no trīs, četru gadu vecuma bērnu var iesaistīt finanšu plānošanā, lai arī viņš var sekot līdzi un saprast, kā nauda tiek tērēta.

Runājot par kabatasnaudām, Kropa pastāstīja, ka pareizi ir sākotnēji bērniem dot mazas summas regulāri, bet, kad bērns kļūst lielāks, kāpināt viņa atbildības sajūtu, dodot lielāku naudu ilgākam laikam.

Savukārt Kleinberga piebilda, ka, dodot bērnam kabatasnaudu, jāļauj pašam iemācīties atbildību. "Ja bērns visu iedoto naudu iztērē vienā mirklī, tad jāliek viņam sadzīvot ar sekām, nevis jādod papildu nauda," teica Kleinberga. Tādā veidā bērns iemācīsies lielāku atbildību pret naudu.

Kropa arī norādīja, ka ļoti svarīgi ir motivēt bērnu krāt naudu, turklāt pirmajā reizē, krājot kādai lielākai lietai, mērķim jābūt samērīgam, lai to var sasniegt samērā ātri. Tādā veidā bērnam pirmā pozitīvā pieredze radīs pozitīvu attieksmi pret naudas krāšanu.

Diskusijā tika pārrunāts arī jautājums par to, kuram būtu jāmaksā par bērna studijām - pašam bērnam vai vecākiem.

Kropa pauda, ka Latvijā viens studiju gads izmaksā aptuveni 7000-8000 eiro, kuriem klāt nāk arī ikdienas izdevumi. Viņasprāt, vecākiem ir jārēķinās, ka ir un būs jāatbalsta bērns, jo 18 gados diez vai jaunietis ir tik tālu nobriedis, lai uzņemtos patstāvīgu dzīvi.

Diskusijas dalībnieki pārsvarā pauda, ka veido iekrājumu un uzskata, ka pamatā vecākiem jāuzņemas izdevumi par bērna studijām, lai bērniem nebūtu jāmēģina apvienot darbu ar studijām.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X

Tēmas

Svarīgākais
Uz augšu