Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ātrijā 18. oktobrī plkst.16 notiks Nacionālās enciklopēdijas pirmā drukātā sējuma "Latvija" atvēršanas pasākums, informē LNB sabiedrisko attiecību vadītājs Augusts Zilberts.
Klajā nāk Nacionālās enciklopēdijas pirmais drukātais sējums (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
LNB pārstāvis norādīja, ka enciklopēdijas tapšana ir būtiska Latvijas valsts simtgades programmas daļa, veidojot paliekošas vērtības - nozīmīgu zināšanu resursu latviešu valodā. Sējums "Latvija" iekārtots tematiski un tas izceļ plašu faktoloģisko pārskatu par valsti pēc neatkarības atjaunošanas. Izdevuma saturu veido vispārīgas ziņas par valsti, vēsturi, dabu, kultūru, izglītību, zinātni, valsts iekārtu un pārvaldi, demogrāfiju, tautsaimniecību, veselību, sociālo aizsardzību, komunikāciju, grāmatniecību un poligrāfiju, reliģiju un baznīcu, sportu, kā arī vairāki pielikumi.
Nacionālās enciklopēdijas pirmajam drukātajam sējumam ir 864 lappuses, kurās apkopoti vairāk nekā 250 šķirkļu un vairāk nekā 1000 ilustrāciju, tostarp kartes, fotouzņēmumi, gleznu reprodukcijas, grafiki, tabulas utt. Visu šķirkļu autori ir attiecīgo tēmu un jomu vadošie speciālisti Latvijā, vairumā gadījumu - zinātnieki.
Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors ir vēstures doktors Valters Ščerbinskis. Sējuma atvēršanas svētkos piedalīsies kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).
Sējums "Latvija" no 19. oktobra būs nopērkams LNB Draugu telpā (1.stāvā) un Jāņa Rozes grāmatnīcās visā Latvijā. Vēlāk sējums būs pieejams arī citās grāmatu tirdzniecības vietās. Sējuma pirmā tirāža sagatavota 3000 eksemplāros, taču, sakarā ar iedzīvotāju lielo interesi, LNB izsludinājis iepirkumu vēl 1000 eksemplāru izgatavošanai.
Kā ziņots, Nacionālās enciklopēdijas elektronisko vietni "www.enciklopedija.lv" plānots atklāt šī gada 18. decembrī, un tā tiek veidota kā plašs un ticams bezmaksas informācijas resurss latviešu valodā ar iespēju to nemitīgi pilnveidot, iepriekš mediju pārstāvjiem norādīja Ščerbinskis.
Enciklopēdijas galvenais redaktors uz jautājumu par līdz šim sastādīto enciklopēdijas apjomu redaktors pauda, ka tas vērtējams kā liels. "Tas ir liels apjoms, bet, protams, ka vienmēr gribās vēl lielāku. Norvēģu leksikons iznāk jau 111 gadus un viņiem ir 200 000 šķirkļu. Mums ir 1300. Atšķirība ir liela, bet mēs strādājam tikai no 2014.gada, un pirmais gads mums pagāja tikai veidojot jaunu sistēmu - tā ir mūsu priekšrocība, izvēloties enciklopēdiju taisīt ar skatu uz nākotni. Es nebaidos par to, ka rakstu skaits nav liels - mums ir lieli raksti," sacīja Ščerbinskis, piebilstot, ka, pēc viņa domām, enciklopēdiju mērīt pēc tās šķirkļu skaita nav korekti.
Nacionālās enciklopēdijas tapšanā iesaistās īpaši projektam veidota padome, kuru vada kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), un tās uzdevums ir stratēģiski pārraudzīt ieceres realizēšanu. Padomē ir aptuveni 30 rektori un iestāžu vadītāji, kā arī 50 nozaru eksperti. Šie cilvēki pie enciklopēdijas nestrādā ikdienā, bet projekta redaktori ar konsultējas par enciklopēdijas satura veidošanu un primārajām tēmām dažnedažādās nozarēs.