Purvciems. Rajons, kur mijas padomju mantojums un mūsdienu modernisms

Samērā pelēkais Purvciema dzīvojamais rajons, kurā slejas simtiem vienveidīgu blokmāju, daudziem atgādina par padomju okupāciju pagājušajā gadsimtā. Taču vienlaikus tas ir iemesls, kādēļ tieši šeit mitinās liela daļa Rīgas iedzīvotāju un to skaits gadu gaitā nesarūk – no 1990. gada Purvciema iedzīvotāju skaits ir samazinājies tikai par 16 641 cilvēku, kas ir 1,2 reizes mazāk no sākotnējā iedzīvotāju skaita. Purvciema arhitektūru puslīdz regulāri papildina jauni dzīvojamo ēku projekti, kuru skaits tuvākajos gados solās pieaugt, savukārt jauno projektu attīstība sērijveida dzīvojamo ēku nosēto rajonu padara pievilcīgāku nekustamo īpašumu pircēju acīs.

Pirmais Purvciema iedzīvotājs – ķeizarienes ārsts

Atšķirībā no Rīgas rajoniem, kas izceļas ar aizsargājamu vēsturisko mantojumu, proti, dažādām arhitektūras pērlēm, Purvciems ar mākslinieciski augstvērtīgu arhitektūru lepoties nevar. Vēl salīdzinoši nesen, 18. gadsimtā, šeit atradās 60 hektāru plašais Hausmaņa purvs un mitinājās tikai daži brīvzemnieki. Pirmais Purvciema iedzīvotājs te savu mājokli uzcēla 1742. gadā – tas bija Krievijas medicīniskās pārvaldes priekšnieks un Krievijas ķeizarienes Annas I ārsts Johans Bernhards Fišers. Pēc īpašuma iegādes ārsts to nodēvēja par Fišermuižu. 1794. gadā Fišermuižu līdz ar citiem apkārtnē esošajiem zemesgabaliem pārpirka tirgotājs Grīzens, no kura vārda pēcāk radās Grīziņkalna nosaukums. Pēc vairākiem gadiem šis nelielais īpašums nonāca Rīgas vecticībnieku sociālās palīdzības – Grebenščikova labdarības iestādes īpašumā, kurai kādreizējā Purvciema teritorija piederēja līdz pat 1940. gadam. Šajā laikā rajons manāmi neattīstījās – te atradās mazdārziņi, pļavas un nelieli namiņi, bet purva neapbūvētā daļa ilgu laiku kalpoja par izgāztuvi – tikai 20. gadsimta 50. gados šeit tika pārtraukta atkritumu izmešana.

Senākā rajona apbūve atradās gar galvenajiem satiksmes ceļiem – gar Augusta Deglava, Purvciema, Stirnu un Ūnijas ielu. Padomju laikos apkaime strauji paplašinājās, līdz ieguva mūsdienās redzamo veidolu – 1970. un 1980. gados tika uzbūvēts lielveikals Minska, Mēbeļu nams, bērnu un pieaugušo poliklīnikas un Rīgā pirmās divas monolītbetona dzīvojamās ēkas. Starp citu, šis bija pirmais Rīgas mikrorajons, kurā uzcēla deviņstāvu tipveida dzīvojamās mājas.

Guļamrajons ar savu infrastruktūru

Mūsdienu Purvciema lielāko daļu aizņem dzīvojamā apbūve - 48% no visas apkaimes teritorijas jeb 241 hektāru. Pārsvarā tie ir daudzstāvu dzīvojamie nami, taču apkaimes dienvidu pusē atrodas nelieli savrupmāju kvartāli. Krietni mazāku apkaimes daļu aizņem koki, krūmāji, pļavas – tikai 3,4 hektārus, taču arī daudzstāvu māju iekšpagalmos ir gan apstādījumi, gan bērnu laukumi. Pārējo rajona platību aizņem automaģistrāles, ceļi un sabiedriskās būves.

No infrastruktūras viedokļa Purvciems ir izteikts guļamrajons – šeit neatrodas plašas, sabiedrībai nozīmīgas ēkas vai izklaides vietas, toties tas ir nodrošināts ar plašu sabiedriskā transporta klāstu, kas savukārt aizvedīs uz tuvākiem un tālākiem Rīgas rajoniem un vietām – uz darbu un izklaidēm.

Purvciemā ir vairākas skolas, piemēram, Rīgas 64. vidusskola un Rīgas Purvciema vidusskola un vairāki bērnudārzi, poliklīnika, tirgus un veikali, restorāni, kafejnīcas un sporta zāles.

Piedāvājums ir, bet pieprasījums krītas

Nu jau vairākus gadus Purvciems nav tikai padomju ēku apkaime – šeit pēdējo desmit gadu laikā ir tapuši vairāki jaunie projekti, un tie turpina attīstīties. Jāteic gan, ka pieprasījums pēc Purvciema dzīvokļiem ik gadu mēreni krītas. Lielākajā daļā Rīgas mikrorajonu dzīvokļu darījumu skaits ir nemainīgs, tomēr Purvciems izceļas ar neraksturīgu darījumu skaita samazinājumu, kas varētu būt skaidrojams ar būtisku jauno, kvalitatīvo projektu piedāvājumu trūkumu šajā citādi pieprasītajā Rīgas rajonā.

Salīdzinot ar 2017. gada pirmajiem septiņiem mēnešiem, dzīvokļu darījumu skaits visā Rīgā samazinājies par nepilniem 6%, turpretim Purvciema darījumu skaits samazinājies par nepilniem 20%. Arī piedāvājumu skaita ziņā Purvciems, vērtējot uz vienu iedzīvotāju, atpaliek no citiem Rīgas rajoniem. Eksperti kā iemeslu min Purvciema izmēru un lielo iedzīvotāju skaitu šajā mikrorajonā. Līdzīgi kā vairākos citos Rīgas mikrorajonos, arī Purvciemā patlaban nav neviena aktīva jaunā projekta, kurš būtu nodots ekspluatācijā pēdējo divu gadu laikā. Tiesa, vairāki jaunie projekti ir būvniecības stadijā – divi Stirnu ielā, pa vienam Ūnijas, Purvciema un Pūces ielā. Tie būs svaigs papildinājums Rīgas nekustamo īpašumu tirgum un laba, kvalitatīva alternatīva jau esošajiem Purvciema mājokļiem.

2018. gadā Purvciemā pirmajos astoņos mēnešos kopumā vidēji reģistrēti 69 dzīvokļu darījumi, bet 2017. gadā tie bija vidēji 83 darījumi mēnesī. Neraugoties uz to, Purvciems veido nepilnus 10% no Rīgas dzīvokļu tirgus, tikai divi darījumi ir veikti jaunajos projektos, kuri nodoti ekspluatācijā pēc 2016. gada 1. janvāra. Kā norāda nozares eksperti, pieprasījums pēc dzīvokļiem Purvciemā ir ļoti liels, bet piedāvājumā esošo dzīvokļu gan jaunajos projektos, kas nodoti ekspluatācijā pirms 2016. gada, gan arī sērijveida dzīvokļu ēkās cenas pārsniedz potenciālo pircēju gaidas, līdz ar to darījumi bieži vien nenoslēdzas veiksmīgi.

Šobrīd Purvciemā ir izteikts pieprasījums pēc 2 un 3 istabu dzīvokļiem - šādu dzīvokļu darījumu īpatsvars sastāda 68% no kopējā pārdoto dzīvokļu skaita. Mazāk pieprasīti ir 1 istabas dzīvokļi, kas attiecīgi veido 24% no tirgus darījumiem, savukārt pieprasījums pēc četru istabu dzīvokļiem jau būtiski atpaliek - tikai 7% no darījumiem Purvciemā notiek tieši ar 4 istabu dzīvokļiem. Jāatzīmē gan, ka sērijveida dzīvokļu ēkās visizplatītākie ir tieši 2 un 3 istabu dzīvokļi, līdz ar to, šādu dzīvokļu īpatsvars vienmēr pārsniegs 1 un 4 istabu dzīvokļus.

Purvciemā vidējās divu istabu sērijveida dzīvokļa cenas 2018. gadā svārstījušās no 790 EUR/kv.m. lietuviešu projekta ēkā līdz 1000 EUR/kv.m. 103. sērijas ēkās. Savukārt četru istabu sērijveida dzīvokļa kvadrātmetra cena svārstījusies no 750 EUR/kv.m. 602. sērijas ēkas līdz 940 EUR/kv.m. 119. vai 467. sērijas dzīvokļu ēkās. Līdz ar to vidējā kvadrātmetra cena Purvciemā par 5% pārsniedza vidējo sērijveida dzīvokļu cenu Rīgas mikrorajonos. Protams, būtisku ietekmi uz dzīvokļu cenu nosaka arī tā atrašanās vieta konkrētā mikrorajona daļā, līdz ar to līdzīgas kvalitātes dzīvokļu cena mikrorajonā vienas sērijas ēkās var atšķirties pat par 10% – 15%. Sagaidāms, ka šogad sērijveida dzīvokļu cenas Purvciemā, salīdzinot ar 2017. gadu, būs pieaugušas par 7,3%.

Uz Purvciemu ar tramvaju

Kaut arī rīdziniekiem par Purvciemu viedokļi ir dažādi, tomēr Rīgas domei attiecībā uz rajonu plāni ir lieli. Rīgas teritorijas plānojums līdz 2030. gadam paredz, ka Purvciems iegūs ilgi gaidītās tramvaja līnijas, jaunus veloceliņus un "Lidl" veikalu.

No Rīgas attīstības programmas 2014. līdz 2020. gada atlikušo darāmo darbu saraksta vēl ir gaidāma prettrokšņa ekrānu un stādījumu joslu izbūve gar noslogotākajām automaģistrālēm, kā arī gadiem plānotās tramvaja līnijas izbūve līdz Kaivas ielai un Augusta Deglava un citu nozīmīgo ielu seguma atjaunošana. Savukārt jaunākie plāni sola, ka Purvciems kļūs par vēl vienu tramvaja līniju bagātāks.

Jaunajā pilsētas plānojumā paliek spēkā iepriekš paredzētā tramvaja līnija, kas sāksies Rīgas Centrāltirgū, tālāk stiepsies gar Zemitāniem un tālāk ceļu turpinās pa Dzelzavas ielu līdz pat Dreiliņiem. Savukārt otra tramvaja līnija sāksies Rīgas Centrāltirgū un tālāk stiepsies pa Augusta Deglava ielu, nogriezīsies Andreja Saharova ielā un noslēgsies A.Saharova un Lubānas ielas krustojumā.

Raksts tapis sadarbībā ar nekustamo īpašumu sludinājumu portālu City24.lv