Jaunākā lasāmviela dāmām

Mišela Geibla “Dzīvoklis Parīzē”

Amerikāņu rakstnieces Mišelas Geiblas romāna “Dzīvoklis Parīzē” pamatā ir patiesi notikumi – 2010. gadā Parīzē patiešām atrada dzīvokli ar nevienam nezināmu, miljoniem vērtu Džovanni Boldini gleznu, kurā attēlota reiz slavena kurtizāne Marta de Floriāna, un brīnišķīgām mēbelēm. Tas bija stāvējis neskarts septiņdesmit gadus... No Ņujorkas uz Parīzi dodas Sotheby’s izsoļu nama eksperte Eiprila – tieši viņai uzticēts pārraudzīt, novērtēt un klasificēt visu dzīvoklī atrasto. Eiprila ir sajūsmā: nezināmas senlietas, Parīze... un iespēja pabūt tālumā no vīra, kurš tikko atzinies sānsolī. Parīze jauno sievieti sagaida ar krāšņiem pārsteigumiem. Dzīvoklis ir dārgumu pilns, ik lieta ir sena, vērtīga un interesanta, bet visvairāk Eiprilu sajūsmina atrastais portrets, kurā attēlota sieviete, un šīs pašas sievietes dienasgrāmatas, vaļsirdīga, asprātīga un šarmanta liecība par 19. gadsimta beigu Parīzi, Folies Bergère jautrajām meičām un lieliskajām izrādēm, māksliniekiem, aktieriem, rakstniekiem un citām slavenībām. Viņu vidū ir garlaicīgais mesjē Prusts, līksmie un talantīgie uzdzīvotāji Emīls Zolā, Edgars Degā... Dzīvokļa mantinieku advokāts, mesjē Liks Tebo, šarmants un mūsdienīgs kungs, ir vienīgais, kas nopietni ieklausās Eiprilas idejās par to, kas darāms ar atrastajām vērtslietām, bet vienlaikus viņam ir arī ļoti uzstājīgs viedoklis par daudz ko citu, kas Eiprilai būtu vai nebūtu jādara. Rit dienas, Eiprila arvien vairāk iejūtas Parīzē, tomēr viņai pietrūkst Troja. Bet Liks Tebo no sirds cenšas kliedēt Eiprilas drūmo garastāvokli. Vai tiešām Parīzē atrodamas īstās atbildes uz visiem dzīves jautājumiem? (ZVAIGZNE ABC)

K. L. Teilore "BAILES"

Kad četrpadsmit gadu vecumā Luīze Vandsvērta aizbēga no ģimenes kopā ar savu skolotāju Maiku, meitenei šķita, ka šis vīrietis ir viņas mūža mīlestība. Tikai vēlāk viņa saprata, kādas briesmas slēpj šādas attiecības. Luīzes pasaule sabruka. Pēc daudziem gadiem sieviete nolemj stāties pretim savām bailēm un uzmeklēt Maiku. Ieraudzīdama vīrieti kopā ar jaunu skolnieci, kas tik ļoti atgādina viņu pašu, Luīze saprot, ka Maiks nav mainījies un tikai viņas spēkos ir izglābt šo meiteni... K. L. Teilore ir piecu starptautisku bestselleru autore, un viņas romāni tulkoti vairāk nekā 25 valodās. Rakstniece ir studējusi psiholoģiju: šīs zināšanas neapšaubāmi ļāvušas viņai radīt darbus, kuri ir mūsdienīgi, satricinoši un spēj aizkustināt ikvienu lasītāju jebkurā pasaules malā. Teilores romāns Bailes ir emocionāli uzrunājošs stāsts par cilvēka vēlmi būt mīlētam: un to, cik daudz viņš ir gatavs darīt, lai sajustu kaut vai mīlestības ilūziju. (KONTINENTS)

Lorina Grofa "Gaisma un niknums"

“Gaisma un niknums” ir ideāls lasāmais tiem, kas no grāmatas gaida ko vairāk par izklaidi, tiem, kuri vēlas baudīt bagātu valodu un daudzslāņainu tekstu. Tā galvenie varoņi Loto un Matilde ir pāris, un viņu kopīgais stāsts ilgst jau apmēram ceturtdaļgadsimtu. Nosacīti romāna pirmā daļa – “Gaisma – vēsta par to, kā uz dzīvi un mīlestību visa mūža garumā raudzījies Loto, Lanselots, talantīgs dramaturgs, mammas mīļais dēls, milzu bagātību mantinieks, Čolija labākais draugs un Matildes mīļotais. Otrā daļa – “Niknums” – ir Matildes stāsts. Ideāla laulība... tai vienmēr būs savi noslēpumi, savas ēnas puses un arī sava slepenā gaisma, un nemaz nav no svara, cik gadu jau kopā pavadīts. Lai gan Matildes un Loto kopdzīve ir intensīva un iekšējiem notikumiem bagāta, no ārpuses tā izskatās... ideāla. Pat tuvi draugi ir gatavi slēgt derības par to, ka šī ir tā pasakās un lubenēs apdziedātā mīlestība. Un nevar sacīt, ka tā nav. Viņi mīl viens otru. Gandrīz vai kopš pirmās tikšanās. Taču viņi ir tik ļoti... tik neiespējami dažādi. Nevērīga gaisma un vērīgs niknums. Dzirdīgas ausis un jutīgi pirksti. Seni aizvainojumi un kāds, kas tiem aiztraucas pāri, bezrūpīgi šļakstīdams saules gaismu. Karš, kurš sākas nepieteikts un izbeidzas tikai ar ienaidnieka nāvi vai bezierunu kapitulāciju. (ZVAIGZNE ABC)

Lindas Laplante  “Atraitnes”

Drīzumā latviešu valodā iznāks amerikāņu rakstnieces Lindas Laplantes krimināldrāma “Atraitnes”, kas jau kļuvis par ikonisku darbu kriminālliteratūras žanrā. Grāmatā stāstīts par trijām sievietēm, kuras pēc savu vīru nāves nolemj īstenot viņu ieplānoto noziegumu. Novembrī pirmizrāde Latvijas kinoteātros gaidāma arī Stīva Makvīna filmai “Atraitnes”, kas uzņemta pēc šīs grāmatas motīviem.  Lindas Laplantes grāmatas “Atraitnes” pirmā versija tika izdota 1983. gados, un šis darbs kļuva par pavērsiena punktu detektīvromānu žanrā, kurā tobrīd dominēja darbi ar vīriešiem kā galvenajiem darbu varoņiem. Sava romāna centrā izvirzot trīs spēcīgas sievietes, Laplante mainīja priekšstatu par kriminālo pasauli kā tikai un vienīgi vīrišķīgu vidi un apvērsa otrādi kriminālliteratūras žanra ierastos spēles noteikumus. (KONTINENTS)

Galbraits "Ļaunuma raža"

Tikko iznākusi trešā Roberta Galbraita (Dž. K. Roulingas pseidonīms, rakstot detektīvromānus) grāmata “Ļaunuma raža”. Šajā romānā būtiska loma ir notikumiem, kas risinājušies pirms padsmit gadiem, Straika iepriekšējās karjeras laikā. Pie biroja durvīm Robinu gaida kurjers uz motocikla un pasniedz viņai adresētu paciņu. To atvērusi, viņa ar šausmām ierauga, ka kastē atrodas jaunas sievietes kāja.  Policija koncentrē uzmanību uz vienu aizdomās turamo, bet Straiks kopā ar Robinu sāk patstāvīgu izmeklēšanu un iedziļinās triju pārējo aizdomās turamo tumšajā un perversajā pasaulē. Izskatās, ka meitenes slepkavam ir tieksme paturēt kādas upura ķermeņa daļas, un viņš turpina nogalināt. Vismaz viens no četriem ir pedofils, vismaz trīs – slepkavas ar sadistiskām nosliecēm, turklāt nevienam no viņiem nepiemīt tāds atavisms kā sirdsapziņa vai līdzjūtība, viņu dzinulis ir naids, skaudība un atriebes kāre. Kamēr Straiks un policija meklē kādus pavedienus, par slepkavas upuriem kļūst vēl divas sievietes, policija ir spiesta atzīt, ka Londonas ielās parādījies jauns UzšķērdējS.  (ZVAIGZNE ABC)

Kristīna Eldžera "Baņķiera sieva"

Agrā novembra rītā Alpos bez vēsts pazūd lidmašīna, kurā atradies arī Metjū Verners, Šveices Apvienotās bankas baņķieris. Viņa sieva Anabella ir satriekta: policija to uzskata par nelaimes gadījumu, tomēr ir pārāk daudz neatbildētu jautājumu: kādēļ Metjū lidoja uz Londonu, nevis Cīrihi, kā bija teicis? Kādēļ pēdējās nedēļās viņš bija kļuvis tik nerunīgs? Un kādēļ lidmašīnā kopā ar viņu atradās arī Fatima Amīra, Sīrijas prezidenta Bašāra al Asada māsīca? Otrā pasaules malā žurnāliste Marina Turno ir uzgājusi pēdas vērienīgam nelegālo finanšu tīklam, kura oficiālais aizsegs ir Šveices Apvienotā banka. Plānotā raksta sagatavošanas laikā mīklainos apstākļos mirst Marinas kolēģis, viņa tiek izsekota un pārtraukt savu darbību viņu lūdz arī topošais vīratēvs, prezidenta kandidāts gaidāmajās vēlēšanās... Abu sieviešu centieni noskaidrot patiesību izvēršas par spēli uz dzīvību un nāvi: pasaulē ir pārāk daudz cilvēku, kuri naudas dēļ gatavi darīt visu. (KONTINENTS)

Virdžīnija Depānta “Apokalipses mazulīte”

Sižets vēsta par aizbēgušas pusaudzes Valentīnas meklējumiem Parīzē un Barselonā, atklāti un iejūtīgi rādot arī meitenes ikdienu pirms pazušanas, viņas sapņus, vēlmes un cerības. Ģimenes uzdevumā izsekot dumpīgo skuķi devušās divas privātdetektīves: nevērīgā un lempīgā Lisī, kurai jau vienreiz izdevies Valentīnu pazaudēt, un Hiēna, leģendāra radība ar rokzvaigznes ārieni un tumsas eņģeļa cienīgu neizskaidrojamu spēju atrast meklēto. Viņu ceļojums pa pazudušās meitenes pēdām lasītājam atklāj dažādu mūsdienu Eiropas subkultūru spraigi nīkulīgo ikdienu: te savdabīgā simbiozē figurē gan antiglobālisti un atraktīvas mākslinieces, gan grupveida orģijās slīgstošas lesbietes un nelaimīgas mājsaimnieces, noslēpumaini slepeno dienestu aģenti, sektanti un magribieši, vieglas un smagas narkotikas... Vienīgais, kas šīs dažādās būtnes un parādības vieno, ir ticības un/vai identitātes krīze. Mūslaiku Parīzē, kur augusi Valentīna, bērnu un pieaugušo prāti ir samulsināti, – ne mājas, ne skola vairs nav mīloša vide, kurā augt un attīstīties, un katrs indivīds ir tieši tik viens, cik viens un neaizsargāts ir nācis pasaulē. Kā vējritenis Valentīna ir traukusies cauri dzīvei, meklēdama saknes un patvērumu, un šie izmisīgie meklējumi viņu rauj arvien tālāk no realitātes – varētu pat sacīt, ka realitātei Valentīnas dzīvē ir maza nozīme.  (ZVAIGZNE ABC)

Stefanija Meiere “Ķīmiķe” 

Spriedzes romāns vai trilleris pat nav īstais vārds, ar kādu apzīmēt Stefanijas Meieres (jā, tās pašas, kas radīja sēriju “Krēsla” un spilgto romānu “Klejotāja”) jaunāko grāmatu “Ķīmiķe”. Drīzāk derētu apzīmējums action vai bojeviks – nu, vārdu sakot, romānā “Ķīmiķe” kāds vislaik riskē ar dzīvību, cīnās ar sliktajiem, izglābjas un riskē atkal.  Džuliana, Aleksa, Ķīmiķe, Oleandrs, – viņai ir daudz vārdu, daudz talantu un noslēpumu. Viņa ir bijusi ASV valdības aģente īpaši slepenā CIP nodaļā, tik slepenā, ka tai pat nav nosaukuma. Aleksas īpašais talants ir sajaukt medikamentu kokteiļus, kas piespiež cilvēku atklāt visu, ko viņš jebkad ir zinājis vai domājis. Un ne tikai to... Aleksai nāk uzaicinājums vēl vienu vienīgu reizi pastrādāt valdības labā – un saņemt apžēlošanu visaugstākajā līmenī. Lai gan pieredze māca būt piesardzīgai, Ķīmiķe ļoti vēlas noticēt šim piedāvājumam, vēl jo vairāk tāpēc, ka trīs pēdējie dzīves gadi nebūt nav bijuši jauki un patīkami, un arī tāpēc, ka bijušo kolēģu piedāvātais darbiņš izskatās patiešām svarīgs, bet medījamais cilvēks – īpašas pasugas riebeklis bez sirdsapziņas. Un tā Ķīmiķes nesaudzīgajās pratinātājas rokās nonāk Denijs, cilvēks, kurš ikdienas dzīvē ir skolotājs un meiteņu volejbola treneris vidusskolā, bet slepenībā perina baisu plānu – palaist brīvībā neārstējamu gripas vīrusu, no kā bojā ietu tūkstošiem nevainīgu cilvēku... (ZVAIGZNE ABC)