Maskavas forštate jeb Maskačka ir dažādiem nostāstiem un īpašu auru apvīta Rīgas centra apkaime, kas, par spīti pretrunīgajiem uzskatiem, šobrīd aug un attīstās. Šī vieta piesaista ne tikai tūristus - pēdējos gados tā kļuvusi interesanta arī investoriem. Nešaubīgi, šis ir rajons ar unikālu vēsturi, krāsainu tagadni un perspektīvu nākotni.
Koka namiņi un nenotikušais Napoleona uzbrukums
Maskavas priekšpilsēta Rīgas centra dienvidu pusē, aiz pilsētas mūra, sāka veidoties jau viduslaikos. Tās senākā daļa tapusi vēl 14. gadsimtā aiz pilsētas vaļņiem Daugavas krastmalā. Vietā, kur tagad ir dzelzceļa uzbērums, Kārļa baseins (kanāla paplašinājums starp autoostu un centrāltirgu) un Centrāltirgus, 1442.gadā jau darbojās vairāki saimnieciska rakstura objekti, piemēram, kuģu būvētava, kokzāģētava un pelnu dedzinātava. Turpat atradās arī noliktavas, šķūņi un algāžu koka namiņi.
Maskavas forštatē vēsturiski bija izvietojušies vairāki nozīmīgi tirgus plači. 1642. gadā kvartālā pretim tagadējai Zinātņu akadēmijas celtnei uzbūvēja krievu tirgotavu — tā dēvēto krievu sētu jeb Maskaviešu namu, kur ar savām precēm apmetās Pleskavas un Novgorodas tirgotāji. Uzbūvētās ēkas tika iznīcinātas 1812. gadā priekšpilsētu dedzināšanas laikā, gatavojoties Napoleona karaspēka uzbrukuma atvairīšanai, kas, starp citu, Rīgu neskāra. Apkaimē nav sastopamas koka ēkas, kas celtas agrāk par 18.gadsimtu.
1813.gadā tika izstrādāts projekts, kas paredzēja apbūves atjaunošanu priekšpilsētas agrākajās robežās, un šis plānojums kļuva par pamatu mūsdienu pilsētas apbūvei. 19.gadsimtā apkaime ieguva līdzīgu veidolu tam, kādu to pazīstam mūsdienās.