Maskavas forštate. No rīdzinieku bieda līdz unikālai dzīvesvietai ar milzīgu potenciālu (2)

Foto: city24.lv
TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Maskavas forštate jeb Maskačka ir dažādiem nostāstiem un īpašu auru apvīta Rīgas centra apkaime, kas, par spīti pretrunīgajiem uzskatiem, šobrīd aug un attīstās. Šī vieta piesaista ne tikai tūristus - pēdējos gados tā kļuvusi interesanta arī investoriem. Nešaubīgi, šis ir rajons ar unikālu vēsturi, krāsainu tagadni un perspektīvu nākotni.

Koka namiņi un nenotikušais Napoleona uzbrukums

Maskavas priekšpilsēta Rīgas centra dienvidu pusē, aiz pilsētas mūra, sāka veidoties jau viduslaikos. Tās senākā daļa tapusi vēl 14. gadsimtā aiz pilsētas vaļņiem Daugavas krastmalā. Vietā, kur tagad ir dzelzceļa uzbērums, Kārļa baseins (kanāla paplašinājums starp autoostu un centrāltirgu) un Centrāltirgus, 1442.gadā jau darbojās vairāki saimnieciska rakstura objekti, piemēram, kuģu būvētava, kokzāģētava un pelnu dedzinātava. Turpat atradās arī noliktavas, šķūņi un algāžu koka namiņi.

Maskavas forštatē vēsturiski bija izvietojušies vairāki nozīmīgi tirgus plači. 1642. gadā kvartālā pretim tagadējai Zinātņu akadēmijas celtnei uzbūvēja krievu tirgotavu — tā dēvēto krievu sētu jeb Maskaviešu namu, kur ar savām precēm apmetās Pleskavas un Novgorodas tirgotāji. Uzbūvētās ēkas tika iznīcinātas 1812. gadā priekšpilsētu dedzināšanas laikā, gatavojoties Napoleona karaspēka uzbrukuma atvairīšanai, kas, starp citu, Rīgu neskāra. Apkaimē nav sastopamas koka ēkas, kas celtas agrāk par 18.gadsimtu.

Foto: city24.lv

1813.gadā tika izstrādāts projekts, kas paredzēja apbūves atjaunošanu priekšpilsētas agrākajās robežās, un šis plānojums kļuva par pamatu mūsdienu pilsētas apbūvei. 19.gadsimtā apkaime ieguva līdzīgu veidolu tam, kādu to pazīstam mūsdienās.

Ebreju geto

Līdz pirmajam pasaules karam par Moskauer Vorstadt sauca visu tagadējo Latgales priekšpilsētu no Grīziņkalna līdz Ķengaragam. Vēlāk, 20. gadsimtā, tautas mutē nosaukums "Maskavas forštate" saglabājās tikai šīs priekšpilsētas daļai no Centrāltirgus un Sarkanajiem spīķeriem līdz S. Kuzņecova porcelāna fabrikai.

Gogoļa un Dzirnavu ielas stūrī kādreiz atradās 1871.gadā celtā ebreju sinagoga, ar kuru saistās kāds traģisks vēstures notikums no Otrā pasaules kara sākuma – 1941.gadā sinagogu nodedzināja ar visiem iekštelpās esošajiem cilvēkiem. Šobrīd šajā vietā atrodas upuru piemiņai veltīts memoriāls. Traģiski notikumi forštatē risinājās arī paša kara laikā – 1941.gada rudenī forštatē izveidoja ebreju geto, izmitinot tajā ap 30 000 cilvēku, kurus pēcāk iznīcināja Rumbulas mežā. Drīz vien šo geto slēdza un izveidoja jaunu, teritoriāli mazāku geto, kuru likvidēja tikai 1943.gadā.

Foto: city24.lv

Unikālā Maskačka

Kā vēsta senāki izdevumi par Rīgas arhitektūru, 1969. gadā pēc speciālistu priekšlikuma uzskalojot grunti no upes gultnes, izveidojās teritorija jaunai satiksmes maģistrālei, kas ievada Rīgā Maskavas virziena transportu, kā arī perspektīvajam dzīvojamam rajonam. Tā nosaukums - Krasta rajons –, akcentē novietni Daugavas krastā. Tā autori tolaik mēģināja atrast saskares punktus pilsētbūvniecības filozofijā, dažiem viduslaiku pilsētas pievilcīguma aspektiem un Maskavas priekšpilsētas stāvoklim. Dzīvojamo ēku augstums svārstījās no četriem līdz divdesmit diviem stāviem.

Maskavas priekšpilsēta ir unikāla ar to, ka tajā pārstāvētas piecu dažādu ticību baznīcas. Ievērojamākā no tām ir Jēzus baznīca - lielākā vēsturiskā koka celtne Latvijā. Turklāt šī baznīca ir pirmais gadījums Rīgas vēsturē, kad sakrālas būves novietošanu risina no plašāka pilsētbūvnieciskā viedokļa.

Mūsdienu Rīgas plānos Maskavas forštates vārds piedēvēts tikai centrālajai daļai no Dzirnavu ielas līdz Lauvas un Balvu ielai, kur ir visvairāk saglabājušās pēdas no senās koka apbūves, kur atrodas vairākas pareizticīgo baznīcas un plašie Ivana kapi. Tālāk uz austrumiem veco apbūvi 20. gadsimta 70.-80. gados nomainījušas jaunas daudzstāvu paneļu ēkas.

Foto: city24.lv

Šarms un vērtīgākās apkaimes īpašības

Maskavas forštatei viennozīmīgi piemīt savs šarms un zināma eksotikas pieskaņa, kas vilina tūristus no dažādām valstīm. Turklāt, pēdējos gados notiek šīs apkaimes atdzimšana. Proti, sākta apkaimes kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšana, un teritorijas tālākas attīstības vīzijas radīšana.

Rīgas domē par apkaimes labākajām īpašībām uzskata pilsētas centra tuvumu, sakārtotu infrastruktūru un pieejamību, arhitektūras raksturu ar savu mērogu un unikālajām iezīmēm, piemēram, koka apbūvi, zaļo apkaimi. Apkaime var lepoties ar savu kultūrvēsturisko mantojumu un senajiem parkiem un dārziem, piemēram, Miera dārzu, Kluso dārzu, Maskavas dārzu un vēl citiem.

Tapuši arī jauni skvēri un dārzi, piemēram, Erevānas dārzs. Tāpat šeit atrodas vairākas vēsturiski nozīmīgas celtnes - Zinātņu akadēmija, Rīgas centrāltirgus, Spīķeri un vēl citas. Daudzas no šīm vēsturiskajām vietām ir renovētas un labiekārtotas. Maskavas priekšpilsēta ir arī radoša. Šeit darbojas Spīķeru radošais kvartāls, notiek FRee Riga veidotās aktivitātes, darbojas mūzikas skola, RCB filiālbibliotēkas un citi. Apkaimē ir savs Bērnu un jauniešu brīvā laika centrs "Daugmale". Pieaugusi arī pašvaldības policijas loma sabiedriskās kārtības un drošības uzturēšanā.

Rajona sakārtošana piesaista mājokļu pircējus

Maskavas forštate ir viens no interesantākajiem mikrorajoniem Rīgā. Šī rajona novietojums ir vērtējams kā labs, jo tas atrodas pilsētas centra tiešā tuvumā, tomēr līdzšinējā apbūve un iedzīvotāju struktūra pircējiem līdz šim ir likusi būtiski pārdomāt viņu vēlmi šeit iegādāties dzīvokli.

Foto: city24.lv

Salīdzinot ar 2017. gada pirmajiem astoņiem mēnešiem, darījumu skaits Rīgā ir samazinājies par 7%, bet Maskavas forštates rajonā tas ir audzis par 5%. To var skaidrot ar pakāpenisku un ļoti lēnu mikrorajona sakārtošanos gan infrastruktūras līmenī, gan izmainoties sociālajai videi. Šobrīd Maskavas forštatē lielākais pieprasījums ir pēc vienas un divu istabu dzīvokļiem, kas kopā veido 76% no kopējā darījumu skaita. Turpretim trīs, četru un piecu istabu dzīvokļi kopā veido vien 22% no kopējā reģistrēto darījumu skaita.

Pēc piedāvājuma analīzes var secināt, ka dzīvokļu piedāvājums Maskavas forštatē šobrīd ir apmierinošs. Ir izteikts jauno projektu trūkums Rīgas pilsētas centra tuvumā, kur pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Maskavas forštates apbūvi galvenokārt veido pirmskara laikā celtas piecu līdz septiņu stāvu ēkas vai divu līdz trīs stāvu koka ēkas. Prasītās dzīvokļu cenas no pārdevēju puses daļēji atbilst esošajai tirgus situācijai, bet var novērot arī gadījumus, kad tās reālo dzīvokļa vērtību pārsniedz.

Foto: city24.lv

2018. gadā Maskavas forštatē mēneša ietvaros kopumā vidēji reģistrēti 37 darījumi mēnesī. Savukārt 2017. gadā tie bija vidēji 35 darījumi pirmajos astoņos mēnešos gada mēnešos, līdz ar to var secināt, ka Maskavas forštates vidēji šī gada pirmajos astoņos mēnešos ir reģistrēti par 5% vairāk nekā pērn.

Maskavas forštatē remontēta divu istabu dzīvokļu vidējās cenas pirmskara laikā būvētās mūra ēkās svārstās no 650 EUR/kv.m. līdz 980 EUR/kv.m., savukārt pirmskara laikā būvētās koka ēkās svārstās no 600 EUR/kv.m. līdz 940 EUR/kv.m.

Vēl viens Kalnciema kvartāls

Pēdējos gados Maskavas forštate ir kļuvusi interesanta investoriem, par ko liecina akceptētās un aizsāktās būvniecības ieceres šajā apkaimē. Ir izstrādāts un apstiprināts detālplānojums Maskavas ielā 192, Rīgā, kas paredz priekšnoteikumus iespējamajai un ilgtspējīgai teritorijas attīstībai, plānojot tajā sešu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku izbūvi, katrai no ēkām izdalot savu zemes vienību.

Plānošanas stadijā ir daudzdzīvokļu dzīvojamo māju ieceres Daugavpils ielā, Mazā Kalna ielā un Kojusalu ielā. Tāpat apkaimē tiek attīstīti arī komercobjekti. Izdota būvatļauja bijušās alus darītavas "Vārpa" ražošanas kompleksa revitalizācijas būvniecības iecerei, kur projekta ietvaros paredzēts nojaukt mazvērtīgo apbūvi, saglabājot ielas kompleksu, plānojot modernas biroju un tirdzniecības platības. Pašlaik norisinās biroju ēkas būvdarbi Krasta ielā 99A. Viens no lielajiem attīstītājiem, kas izvēlējušies investēt tieši šajā apkaimē ir nekustamo īpašumu attīstītājs "Bonava Latvija".

Ja ēkas šajā apkaimē atjaunotu, tas varētu būt vēl viens Kalnciema kvartāls, tā pērn sacīja LTV raidījuma "Adreses" veidotājs Mārtiņš Ķibilds, norādot, ka pēc likuma Maskavas priekšpilsēta ir aizsargājama apbūves teritorija. Tas nozīmējot, ka veco māju vietā drīkst celt jaunas, kas atbilstu vēsturiskajam mērogam, bet īpašniekiem tas neatmaksājoties - ir starpība, vai celt īres namu ar diviem vai sešiem stāviem. Tomēr rosība notiek un apkaimei ir nākotne, kas realizējas jau šobrīd – vecie īres mūra nami tiek ļoti labi atjaunoti, ar ļoti kvalitatīvu remontu, labiem dzīvokļiem, uzceltas arī vairākas jaunas lielās daudzstāvu dzīvojamās mājas.

Raksts tapis sadarbībā ar nekustamo īpašumu portālu City24.lv

Komentāri (2)CopyLinkedIn Draugiem X

Nepalaid garām!

Uz augšu