Trešdien izskanēja vēsts, ka Rīgas domes (RD) Labklājības departaments un Izglītības kultūras un sporta departaments rosina atļaut alkohola tirdzniecību veikalos no plkst.10 līdz 19. Lai gan pēc RD deputātu paustā jau noprotams, ka ideja netiks īstenota, sociālā tīkla "Twitter" lietotāji jau paspējuši rosinājumu nosodīt, norādot, ka alkoholismu šādā veidā neapkaros.
Vajag aizliegt alkohola tirdzniecību darba laikā, īpaši ceturdienās, kad visi skatās Saeimas sēžu translācijas.... ;-)
— Māris Jurušs (@MarisJuruss) October 17, 2018
Latvija izskatās kā tāda alkoholiķu zeme - pēc ierobežojumiem šķiet, ka te var kaut ko ievērot tikai tad, ja to ieliek likuma rāmjos - Ināra Pētersone par vēlmi Rīgā noteikt alkohola tirgošanu līdz pl 19 @RIGATV24 #presesklubs
— Preses Klubs (@presesklubs) October 17, 2018
Labdien! Tie ir atsevišķu pašvaldības struktūru viedokļi, kas izrauti no konteksta plašākā jautājumā par alkohola tirdzniecības sakārtošanu mazajos veikaliņos/kafejnīcās. Pagaidām Rīgas dome neplāno rosināt izmaiņas alkohola tirdzniecības laika ierobežojumos.
— Rīga.lv (@RigasDome) October 17, 2018
Ierosinājums pēc 19.00 netirgot alkoholu būtu apsveicams, ja vien man nerastos aizdomas, ka nelegālā alkohola pārdotuves kļuvušas par atsevišķu RD koalīcijas tipāžu zelta bedri. https://t.co/VTkMjYopk8
— Eva Martuza (@eva53228400) October 17, 2018
Man gan reizēm vajag, turklāt tādu, kāds ''točkās'' nemēdz būt. Un netaisos vīna vietā turpmāk dzert alu!
— Andra Kaupe (@AndraKaupe) October 17, 2018
Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols sacījis, ka, atļaujot alkohola tirdzniecību veikalos no plkst. 10 līdz 19 un aizliedzot tirgot alkoholu veikalos svētdienās, iedzīvotājiem būs iespēja iegādāties alkoholu tikai darba laikā vai sestdienās, tāpēc iedzīvotāji, visticamāk, iegādāsies alkoholu retāk, bet lielākos apmēros, mājās veidojot bārus. Tādējādi alkohols var kļūt vēl pieejamāks un tā patēriņš var pat pieaugt.
"Piemērs šobrīd ir Igaunija, kurā, pēc Igaunijas Ekonomiskā institūta pētījuma datiem, alkohola patēriņš ir pieaudzis tieši tādēļ, ka cilvēki vienā reizē Latvijas pierobežā iegādājās alkoholu lielākā apmērā, un tad, atvedot mājas, tas ir vēl pieejamāks," teica Vītols.
Viņš norādīja, ka arī ierobežojumi tirgot alkoholu veikalos naktī nav devuši efektu alkohola patēriņa samazināšanā, apliecinot to neefektivitāti - pēc nakts tirdzniecības aizlieguma 2001.gadā Latvijā reģistrētais alkohola patēriņš ir pieaudzis, neraugoties uz lielo no valsts izbraukušo iedzīvotāju skaitu.
Pēc Vītola teiktā, nav arī skaidrs, kā šī sistēma varētu darbosies, jo, ierobežojot alkohola tirdzniecību Rīgā, galvaspilsētas iedzīvotāji varēs aizbraukt pāris kilometru ārpus Rīgas robežām, piemēram, uz Mārupi, un iegādāties alkoholu tur. Tāpat, ņemot vērā kosmētiskā spirta aprites tendences, "grādīgo kosmētisko līdzekļu", kā, piemēram, "gurķu odekolona" un nelegālā alkohola realizētājiem pavērsies papildu tirdzniecības iespējas laikā, kad oficiāli tirgot alkoholu būs liegts.
