Mediji un politiķi. Kā sadzīvot un ko (ne)teikt? (2)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ekrānšāviņš no video

Šis pirmsvēlēšanu periods īpaši asi iezīmējās ar kritiku un apvainojumiem mediju un politiķu starpā - daži politiskie spēki pārmeta žurnālistiem tendenciozitāti un faktu sagrozīšanu; bija gadījumi, kad politiskie spēki pat atteicās runāt ar konkrētiem medijiem. Par mediju jeb ceturtās varas lomu Latvijā šovakar tika runāts Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Tieša runa".

Uz sarunu tika aicināti Ralfs Nemiro (KPV LV valdes loceklis), Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP), Artis Pabriks (Attīstībai/Par! premjera amata kandidāts), žurnāliste Inga Šņore, mediju eksperte Anda Rožukalne un Latvijas žurnālistu asociācijas projektu vadītāja Sigita Kirilka, bet diskusiju vadīja žurnālists Guntis Bojārs.

Viens no spilgtākajiem strīdiem starp medijiem un politiķiem pirmsvēlēšanu laikā izcēlās pēc tam, kad žurnāla "Ir" galvenā redaktore Nellija Ločmele sociālajā vietnē "Twitter" partiju KPV LV nosauca par "derīgajiem idiotiem". Šāda rīcība partiju ne pa jokam sadusmoja, un tā atteicās ar mediju sarunāties līdz brīdim, kad tiks saņemta atvainošanās. 

Jāpiebilst, ka KPV LV pēc vēlēšanām nāca klajā ar paziņojumu, ka tā turpmāk savu attieksmi mainīs un "būs atvērti visiem medijiem".

Tikmēr cits politiskais spēks, JKP, turpināja izteikt asu kritiku par sabiedriskajiem medijiem arī pēc vēlēšanām: no JKP Saeimā ievēlētais deputāts Gatis Eglītis nesen LTV žurnālistus nosaucis par "korumpētiem pakalpiņiem", jo, viņaprāt, LTV sižets par valdības veidošanu bijis tendenciozs un greizs. 

Komentējot KPV LV un "Ir" gadījumu, Rožukalne norādīja, ka Ločmele drīkstējusi šādi izteikties, jo "viņas teiktais nav bijis medicīnisks termins, bet gan komentārs, baidoties par partijas iespējamo nekritisko attieksmi". 

Tāpat Rožukalne uzsvēra, ka nav pieļaujams, ka tiek aizskarta žurnālistu privātā dzīve un ģimenes locekļi. 

Viņai piekrita Kirilka, norādot, ka "mēs esam aizvien biežāk sākuši apspriest nevis profesionālās kvalifikācijas, bet personu privāto dzīvi. Man pašai ir bijuši personiski uzbrukumi. Tas ir kategoriski nepieņemams, ja cilvēki tiek personiski aizskarti."

Viens no risinājumiem mediju un politiķu savstarpējo nesaskaņu šķetināšanai varētu būt mediju ombuds, proti, institūcija, kas izskatītu saņemtās sūdzības no mediju vai politiķu puses. 

Kirilka skaidro - vairākas mediju organizācijas jau ir apvienojušās darba grupā un šobrīd strādā pie Mediju padomes izveides, kas strīdus risinātu. 

"Tā būtu nevalstiska struktūra, ko veido dažādas mediju asociācijas," bilda Kirilka.

Nemiro sacīja, ka padomes izveide būtu ļoti atzīstama iniciatīva, bet pauda bažas, vai padomei būtu pa spēkam izskatīt visus strīdus, kas veidojušies sociālajos tīklos.

JKP pārstāve teica, ka šāda konfliktu risināšana būtu ceļš uz atvērtāku un demokrātiskāku sabiedrību. 

Arī Pabriks pauda, ka šāda institūcija būtu labs mehānisms un tā ir apsveicama iniciatīva.

Komentāri (2)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu