Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) līdz pilnvaru termiņa beigām aktīvi turpināšot pārstāvēt Latvijas lauksaimnieku intereses, savukārt izredzes saglabāt šo amatu jaunajā valdībā nevērtē.
Dūklavs izvairīgs par savām izredzēm palikt zemkopības ministra amatā (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Līdz šā sasaukuma beigām strādāšu tieši tāpat, kā man jāstrādā, - braukšu vizītēs, kur man jābrauc, pārstāvēšu lauksaimnieku intereses," aģentūrai LETA sacīja Dūklavs.
Viņš atgādināja, ka nupat atgriezies no Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes ES (LZMP) Luksemburgā, kur panāktā ministru vienošanās par nozvejas kvotām Baltijas jūrā 2019.gadam Latvijas zvejniekiem ir labvēlīgāka nekā sākotnēji cerēts. Latvijas zvejniekiem nozīmīgākajām sugām - brētliņām, kā arī Rīgas jūras līča reņģēm nozvejas apjomi auguši.
Savukārt mencām Baltijas jūras austrumu daļā, neraugoties uz zinātnieku rosināto 41% nozvejas samazinājumu, panākts vien 15% kritums. Arī citus darbus iecerēts turpināt saskaņā ar paredzēto grafiku.
Komentējot savas izredzes palikt zemkopības ministra amatā jaunajā Saeimas sasaukumā, Dūklavs norādīja, ka tās "nekā nevērtē".
Dūklavs, komentējot izskanējušās runas par ministriju skaita samazināšanu un darbinieku skaita samazināšanu ministrijās, norādīja, ka "jautājums par štatu samazinājumu" ir dienaskārtībā un tālākais ir atkarīgs no jaunās valdības lēmumiem.
"Pašlaik tā ir tikai tāda vīzija, kā štata vietu skaitu ministrijās vajadzētu samazināt par 6%. (..) Redzēsim, kā būs, ja šāds lēmums tiks pieņemts, tas attieksies uz visām ministrijām ar pārraudzības institūcijām kopā," sacīja zemkopības ministrs, norādot, ka nākošās valdības dienaskārtības jautājums būs arī tas, kāds būs kopējais ministriju skaits.
Kā ziņots, saskaņā ar 13.Saeimas vēlēšanu provizoriskajiem rezultātiem Dūklavs ievēlēts Saeimā.
Atbilstoši jaunākajiem rezultātiem "Saskaņa" nākamajā parlamentā iegūs 23 deputātu vietas, "KPV LV" un Jaunā konservatīvā partija (JKP) - pa 16, "Attīstībai/Par" un nacionālā apvienība "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) - pa 13, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 11, bet "Jaunā Vienotība" - 8 deputātu vietas.
Pašlaik valdības veidošanas sarunās nav plānots iesaistīt "Saskaņu", līdz ar to diskusijas varētu norisināties starp JKP, "KPV LV", VL-TB/LNNK, "Attīstībai/Par", ZZS, kā arī "Jauno Vienotību".