Rīkojoties loģiski un pragmatiski, valdības koalīcijā vajadzētu būt pieciem politiskajiem spēkiem, tomēr Jaunās konservatīvās partijas (JKP) piedāvātajā modelī ir vairākas nepārdomātas detaļas, intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" (LA) paudis bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers.
Viņam neesot skaidrs dažu partiju uzstādījums, ka visiem sešiem spēkiem jābūt valdībā, bet opozīcijā jāpaliek vienai pašai "Saskaņai". "Tādos apstākļos kurā katrā brīdī neapmierinātā partija var lēkt ārā no valdības. Ja esam loģiski, pragmatiski, koalīcijā vajag piecas partijas," uzskata Zatlers.
Eksprezidents ir pārliecināts, ka partiju programmās ir jāmeklē kopīgais un tuvākie partneri. Pēc viņa domām, partijas dažbrīd ir sasolījušas pilnīgi nereālas lietas, no kurām pēc iespējas ātri jāatsakās.
Piemēram, "naivums vai muļķība" esot iecere samazināt ministriju skaitu, ja kopā strādās veseli pieci politiskie spēki un katrs gribēs vietas valdībā. Par ministriju skaita samazināšanu iestājušās gan "KPV LV", gan arī JKP.
"Otra nereālā lieta - drošības iestāžu apvienošana zem viena jumta, kaut vai tāpēc, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir tiesībsargājošā, ne drošības iestāde. Izbrīna, ka uz to vedina cilvēki, kas paši strādājuši KNAB. Tāda apvienošana nav ne vēlama, ne ar racionālu pamatu," JKP ieceri intervijā LA kritizē Zatlers.
Viņš arī norāda, ka premjera un finanšu ministra posteni uzticēt dažādiem politiskajiem spēkiem, kā to piedāvā JKP, ir pieredzēti iepriekš, bet nav labi beigušies, jo rada konfliktus koalīcijā.
"Vēl viena jocīga ideja "Bordāna modelī" - ārlietu ministru ņemt no diplomātiem, nevis politiķiem. Dīvainajiem priekšlikumiem ir viena izcelsme - jaunajām partijām posteņu ieņemšanai nav pietiekamā skaitā kompetentu cilvēku. Kaut kādu resursu jau sagrābstītu, bet sagatavotu, profesionālu kadru nav," uzskata eksprezidents.
Pēc viņa domām, valdība noteikti jāveido nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK), "Jaunajai Vienotībai" (JV) un "Attīstībai/Par!" (AP) kā mērenākajiem spēkiem. "Pārējām izvēlēm ir plusi, mīnusi, bet vēlētājs vilsies, ja ["KPV LV" līderis Artuss] Kaimiņš, caur "Suņubūdu", ar pastāvošās iekārtas un Lemberga kritiku atkal ticis Saeimā, pēkšņi sāks apkampties ar [Ventspils mēru Aivaru] Lembergu, [zemkopības ministru Jāni] Dūklavu un Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).
Tas pats attiecas uz [JKP premjera amata kandidāta Jāņa] Bordāna komandu, [Jutu] Strīķi, [Juri] Jurašu, kas veduši cīņu ar oligarhiem un prettiesiskumu. Tad gan JKP, gan "KPV LV" reitings momentā krītas.
Ja pieci [politiskie spēki] atstāj ārā Kaimiņu, tas nozīmē, ka iekšpusē darbojas ZZS ar vēlmi visu griezt sev izdevīgā virzienā, bet parlamentā klaigā ļoti skaļa, daļai tautas pievilcīga opozīcija ar pastāvīgi augošu reitingu."
Ņemot vērā šos apstākļus, Zatlers uzskata, ka "milzīga nozīme" būs premjera personībai, jo tieši viņš izvēlēsies komandas biedrus un spēs saturēt kopā. Pēc eksprezidenta domām, izvēloties valdības vadītāju, ir jādod priekšroka pieredzējušam, garīgi līdzsvarotam, argumentēt spējīgam kandidātam, nevis tam, kura partija Saeimā izcīnījusi pāris mandātus vairāk.
Jautāts, ko viņš pats nominētu par premjeru, ja aizvien būtu Valsts prezidents, Zatlers intervijā LA atklāj, ka viņa izvēle būtu par labu VL-TB/LNNK kandidātam, pašreizējam Eiropas Parlamenta deputātam Robertam Zīlem, jo šim politiķim piemītot kompetence, nosvērtība, "prasme sadot pretim, ja vajag, bet ļoti pieklājīgi", turklāt aiz viņa stāvot partija, "kas neraustās un ir prognozējama".
Zatlera otrā izvēle aiz Zīles būtu AP premjera amata kandidāts Artis Pabriks, "jo pieredze ir pieredze".
"Ministra amatos, Eiropā, kur aizvien integrētākā savienībā personiskie kontakti ir noderīga lieta. Mazāk pieredzējušiem, jaunākiem kandidātiem radziņi aug, bet galvas par karstu," domā eksprezidents.
Kā ziņots, patlaban aktīvi noris valdības veidošanas sarunas. Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotajiem 13.Saeimas vēlēšanu provizoriskajiem rezultātiem, "Saskaņai" jaunajā parlamenta sasaukumā varētu būt 23 vietas, partijai "KPV LV" un JKP - katrai 16 vietas, AP un VL-TB/LNNK - katrai 13 vietas, ZZS - 11 vietas, bet JV - astoņi mandāti.
