Pasniegs Eižena Āriņa balvu datorikā

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Eižena Āriņa balva 2014 datorikā Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) IT daļas priekšniekam.
Eižena Āriņa balva 2014 datorikā Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) IT daļas priekšniekam. Foto: Ieva Lūka/LETA

Šodien svinīgā apbalvošanas ceremonijā pasniegs Eižena Āriņa balvu datorikā, aģentūru LETA informēja informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumā AS "Emergn", kas ir viens no balvas rīkotājiem.

Balvas pasniegšana notiks plkst.15 Rīgā, Melngalvju namā, Rātslaukums 1. Svinīgajā apbalvošanā piedalīsies "Emergn" valdes priekšsēdētājs Pēteris Krastiņš, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone un RTU Attīstības fonda izpilddirektors Artūrs Zeps.

Eižena Āriņa balvai datorikā izvirzīti astoņi pretendenti, kuru zinātniskā darbība vai izstrādātie praktiskie risinājumi būtiski sekmējuši vairāku nozaru attīstību un konkurētspēju, piemēram, veicinājis IT izglītības attīstību Latvijā, kā arī vairāki izstrādātie projekti guvuši starptautisku atzinību.

"Tehnoloģijas ir svarīgs instruments, kā veidot uz zināšanām balstītu ekonomiku, tostarp uzlabot dzīves kvalitāti katram no mums. Ir gandarījums ar ikgadējās balvas novērtējumu izcelt cilvēkus, kuri šobrīd ar savu darbu IT nozarē - gan zinātnē, gan biznesā - veicina Latvijas konkurētspēju. Sinerģija starp zinātni un biznesu veido jaunus risinājumus un izglītības bāzi turpmākajai nozares attīstībai," sacīja "Emergn" valdes priekšsēdētājs Pēteris Krastiņš.

Kompānijā minēja, ka viens no balvas pretendentiem ir Elektronikas un datorzinātņu institūta zinātniskais direktors Modris Greitāns, kurš vadījis un realizējis dažādu veidu zinātniski pētnieciskos projektus saistībā ar modernu signālu apstrādes metožu attīstīšanu un to pielietojumu, tostarp strādājis vairākos starptautiskos pētniecības projektos. Tāpat viņš ne tikai piesaista, bet arī sniedz iespēju attīstīties topošajiem zinātniekiem, jo vairāk nekā puse no kopumā 80 zinātnieku kolektīva ir jaunieši ar nesen vai tikko iegūtu augstāko izglītību. Viens no Greitāna vadībā gūto nozīmīgo pētniecisko sasniegumu piemēriem ir pirmās pašbraucošās automašīnas Latvijā risinājums, kas atzīts par vienu no Latvijas zinātnes 2017.gada nozīmīgākajiem sasniegumiem.

Balvai izvirzīts arī "ZoomCharts" vadītājs Jānis Volbergs. "ZoomCharts" ir inovācija un jauna sadaļa datu izpētes laukā, kas ir augstu novērtēta arī ārpus Latvijas. Skārientehnoģijas pielietošana lielo datu analīzei inovatīvā veidā ir galvenā šīs tehnoloģijas priekšrocība. Tehnoloģija izstrādāta Latvijā. Piecu gadu laikā piesaistīts 1,1 miljona eiro finansējums. Darba mērķis ir būtiski uzlabot datos balstītu lēmumu pieņemšanu. Tehnoloģijai ir pieteikts patents, un to šobrīd izmanto vairāk nekā 50 valstīs, tostarp Latvijā to izmanto Ceļu satiksmes drošības direkcija, Iepirkumu uzraudzības birojs, bet ārpus Latvijas - tādi tehnoloģiju giganti kā "Apple", "Microsoft", "HP", "PayPal" un citi.

Uz Eižena Āriņa balvu šogad pretendē arī Liepājas Universitātes Dabas un inženierzinātņu fakultātes lektors Dzintars Tomsons. Pateicoties Tomsona uzņēmībai, Liepājas Universitātē ir izstrādātas bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas datorzinātņu jomā un Pedagogu profesionālās kompetences pilnveides B programma "Datorika" (informātika). Pateicoties IT studiju programmu esamībai Liepājā, pilsētā darbu sākuši ne tikai Latvijas lielākie IT uzņēmumi, bet arī ārvalstu kompānijas turklāt vairākus IT uzņēmumus dibinājuši Liepājas Universitātes datorzinātņu un IT absolventi. Liepājas skolas, pateicoties Tomsona iniciatīvai, skolēniem nodrošina iespēju mācīties programmēt.

Starp balvas pretendentiem ir arī Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes profesore, vadošā pētniece Mārīte Kirikova, kura kopš 1995.gada attīsta informācijas sistēmu projektēšanas jomu Latvijā, īpaši koncentrējoties uz sistēmu analīzi, prasību inženieriju un zināšanu vadību, bet šobrīd veic pētījumus nepārtrauktas prasību inženierijas izmantošanā sociokiberfizisko sistēmu kontekstā. Viņa ir vairāk nekā 200 zinātnisko publikāciju autore. Kirikova savas uzkrātās zināšanas ieguldījusi Biznesa informātikas studiju programmā. Tā sagatavo konkurētspējīgus, augsta līmeņa speciālistus arī starptautiskā mērogā, kas, izmantojot sistēmiskas un inženierzinātņu metodes, spēj identificēt un projektēt strauji mainīgai biznesa videi atbilstošus tehnoloģiskos risinājumus.

Tāpat uz balvu pretendē Banku augstskolas programmas direktore Sintija Deruma, kura vairāk nekā 10 gadus ir saistīta ar Latvijas nozīmīgākajiem kiberdrošības nozares attīstības projektiem un šobrīd aktīvi iesaistās gan kiberdrošības pētniecībā, gan kiberdrošības izglītības procesos. Ņemot vērā to, ka Latvijas IT nozarē pieprasījums pēc IT profesionāļiem pārsniedz piedāvājumu un palielinās pieprasījums arī pēc kiberdrošības profesionāļiem (kiberdrošības pārvaldnieki, drošības testētāji, kiberinženieri, u.c.), Deruma ir izstrādājusi un šobrīd sekmīgi vada divas profesionālās maģistra studiju programmas: Banku augstskolā kopš 2015.gada var iegūt informācijas drošības vadītāja kvalifikāciju programmā "Kiberdrošības pārvaldība", bet Vidzemes augstskolā 2018.gada septembrī sākta programma "Kiberdrošības inženierija", kurā tiek apgūtas drošības testētājam nepieciešamās kompetences.

Uz balvu pretendē arī "Learn IT" līdzdibinātāja un vadītāja Elīna Ingelande. Viņas veidotā programmēšanas skola bērniem "Learn IT" ir viena no lielākajām Latvijā, kuras mērķis ir panākt, lai bērni kļūtu par savu programmu radītājiem, nevis pasīviem lietotājiem. Ingelande ir īstenojusi tādus projektus kā Latvijā Pirmais programmēšanas hakatons bērniem, skolēnu dalība mākslas festivālā "Staro Rīga" un 100 IT stipendijas meitenēm. Papildu tam, organizētas apmācības un vebināri pasniedzējiem, kurās pieredzējuši tehnoloģiju skolotāji dalās ar zināšanām. Pateicoties Ingelandei un viņas domubiedriem, pēdējo četru gadu laikā vairāk nekā 1300 skolēnu un 100 skolotāju visā Latvijā ir iepazinuši programmēšanas radošo pusi.

Vēl viens balvas pretendents ir Latvijas Universitātes vadošais pētnieks Egils Stalidzāns, kurš 2005.gadā aizsāka sistēmbioloģijas nozares attīstību Latvijā, specializējoties sistēmbioloģijas datormodelēšanas aspektos. Pašlaik sistēmbioloģijas modelēšanas aspektus viņš attīsta tālāk kopā ar mikrobiologiem, farmakologiem un mediķiem. Stalidzāna izstrādātais "SpaceScanner" (COPASI papildrīks) biologiem - bez programmēšanas iemaņām - ļauj automātiski veikt tūkstošiem parametru kombināciju automātisku analīzi un nodrošināt tūlītēju rezultātu ieguvi, kas bez automatizācijas rīka var prasīt arī vairākas nedēļas.

Tāpat uz balvu pretendē "ClearAid" vadītājs Helvijs Smoteks, kurš strādā pie tā, lai, izmantojot blokķēdes pozitīvos aspektus, palīdzētu labdarības organizācijām efektīvāk un ātrāk apstrādāt ziedojumus un ziedotājiem dotu pārredzamību par ziedojumu izlietojumu. Autora mērķis ir izveidot sistēmu, kas revolucionizēs labdarības organizāciju darbu, jo blokķēde spēs automatizēt lielu daļu ar ziedojumu saņemšanu un izlietošanu saistīto procesu. Risinājuma mērķis ir izveidot pirmo labdarības organizāciju, kuru vadītu un uzraudzītu paši ziedotāji, jo blokķēde sniedz lemtspēju pašiem cilvēkiem.

Profesora Eižena Āriņa balvu datorikā pasniedz uzņēmums "Emergn", Latvijas Zinātņu akadēmija un Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fonds. Balva tiek pasniegta par praktisko un teorētisko ieguldījumu IT jomā kā izstrādājot, tā ieviešot novatoriskus un sabiedrībai nozīmīgus IT risinājumus.

Eižena Āriņa balva datorikā ir viens no prestižākajiem apbalvojumiem Latvijas IT nozarē, kas tiek pasniegta kopš 2000.gada. Apbalvojums nosaukts par godu Latvijas datorzinātnes pamatlicējam profesoram Eiženam Āriņam, un to var iegūt tikai reizi mūžā. Balvas ieguvējs saņem īpašu zelta medaļu, diplomu un naudas balvu 2500 eiro apmērā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu