Žurnālista Hašogi pēdējais raksts - par preses brīvības trūkumu arābu valstīs

Hašogi asistente rakstu iesūtīja dienu pēc žurnālista pazušanas 2.oktobrī, kad Hašogi iegāja pēc dokumentiem Saūda Arābijas konsulātā Stambulā, Turcijā, no kurienes tā arī vairs netika redzēts iznākam. Turcijas medijos publicēti baisi un šokējoši apraksti par spīdzināšanu, ko Hašogi piedzīvoja konsulātā, un žurnālista nāvi. Saūda Arābijas amatpersonas to noliedz.

"The Washington Post" globālo komentāru sadaļas redaktore Kārena Ataija norāda, ka laikraksts vilcinājies ar pēdējā Hašogi iesūtītā raksta publicēšanu līdz trešdienas vakaram, jo "cerējām, ka Džamals atgriezīsies, lai mēs varētu kopīgi to izrediģēt".

"Tagad man ir jāpieņem, ka tas nenotiks. Tas ir pēdējais viņa raksts, ko rediģēšu laikrakstam "The Washington Post"," raksta Ataija.

Hašogi pēdējā sleja "Vārda brīvība - tas, kas visvairāk nepieciešams arābu pasaulei" publicēts "The Washington Post" interneta versijā. Tajā Hašogi norāda, ka 2018.gada "Freedom in the World" ziņojumā kā "brīva" klasificēta tikai viena arābu valsts - Tunisija. Jordānija, Maroka un Kuveita atzītas par "daļēji brīvām", kamēr pārējās raksturotas kā "nebrīvas".

Rezultāts - šajās valstīs dzīvojošie ir "vai nu neinformēti, vai arī dezinformēti", raksta Hašogi. "Publiskajā psihē dominē valdību kontrolēts naratīvs, un, lai arī daudzi tam netic, lielākā daļa iedzīvotāju kļūst par šī viltus naratīva upuriem. Diemžēl nav gaidāms, ka situācija mainīsies," uzsver žurnālists.

Arābu pavasara laikā 2011.gadā žurnālisti, akadēmiskās aprindas un iedzīvotāji optimistiski cerēja uz tuvojošos brīvību un labāku nākotni, kas brīva no valdības iejaukšanās un cenzūras. "Gaidas drīz tika sagrautas; šīs sabiedrības atkrita atpakaļ vecajā status quo vai arī pieredzēja vēl krasāku apstākļu pasliktināšanos," skaidro Hašogi.

Viņš norāda uz vairākām problēmām - interneta cenzūru un vismaz "daļēji brīvo" valstu koncentrēšanos uz iekšējām problēmām, nevis plašākiem problēmjautājumiem reģionā.

Hašogi uzslavē "The Washington Post" iniciatīvu pārtulkot vairākus viņa rakstus arābu valodā, lai sasniegtu tajā runājošo auditoriju.

"Arābu pasaulei nepieciešama veco transnacionālo mediju modernāka versija, lai pilsoņi būtu izglītoti par globāliem notikumiem," rakstā pauž Hašogi. "Un, kas ir vēl svarīgāk, mums jādod platforma arābu viedokļiem. Mēs ciešam no nabadzības, sliktas pārvaldes un nekvalitatīvas izglītības. Ja tiktu izveidots neatkarīgs starptautiskais forums, kas izolēts no nacionālistisko valdību naida kultivēšanas ar propagandas palīdzību, parastie ļaudis arābu pasaulē varētu spriest par strukturālajām problēmām, ar ko saskaras sabiedrība, kurā viņi dzīvo."

59 gadus vecais Hašogi rakstīja izdevumam "The Washington Post" un kādreiz bija Saūda Arābijas laikraksta "Al-Watan" galvenais redaktors. Viņš darbojies arī kā mediju padomnieks Saūda Arābijas amatpersonām un diplomātiem.

Hašogi rakstīja par ASV prezidenta Donalda Trampa prezidentūras iespējamo ietekmi uz Vidējiem Austrumiem. Viņš brīdināja par Trampa nostāju pret musulmaņiem un norādīja, ka Trampa pietuvināšanās Krievijas autokrātam Vladimiram Putinam ir pretrunā ar Saūda Arābijas interesēm un ka Saūda Arābijas karaliskajai ģimenei nevajadzētu uzticēties Trampam.

Kā vēsta "The Washington Post", pēc šiem izteikumiem Saūda Arābijas amatpersonas aizliedza viņam rakstīt un publiski izteikties, kas varētu būt novedis pie Hašogi pazušanas. "Pastāv bažas, ka [Hašogi] uzskati viņam maksājuši dzīvību vai vismaz brīvību," raksta "The Washington Post" žurnāliste Liza Slaja.