/nginx/o/2018/10/15/11500528t1hd3b5.jpg)
Ņemot vērā Saeimā ievēlēto partiju nostāju, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir atteikusies no uzstādījuma, ka novadu reformas veikšanā būtu jāievēro brīvprātības princips, šodien pēc partiju apvienības "Attīstībai/Par!" (AP) un ZZS sarunām žurnālistiem sacīja ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
Lai arī ZZS parasti minēts kā galvenais politiskais spēks, kas bremzē tālāku novadu reformēšanu, Krauze apgalvoja, ka ZZS nekad neesot bijusi pret reformas veikšanu, bet gan iestājās par brīvprātīgu tās veikšanu.
Redzot, kādas ir Saeimā ievēlēto partiju prioritātes, šajā gadījumā "mēs no šī nosacījuma par brīvprātību esam atkāpušies", pauda Krauze. Viņš gan piebilda, ka šajā procesā noteikti tiks uzklausīta Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Lielo pilsētu asociācija un citas ieinteresētās puses.
Krauze norādīja, ka ZZS atbalsta reģionālās reformas veikšanu. Reizē viņš sacīja, ka valdības uzdevumos nevar ierakstīt visas detaļas, kā tā tiks īstenota.
AP Ministru prezidenta amata kandidāts Artis Pabriks norādīja, ka politiskais spēks vēlējies "izspiest" no ZZS kā potenciālajiem partneriem noteiktu atbalstu reģionālajai reformai. AP uzskata, ka tā ir jāveic līdz pašvaldību vēlēšanām 2021.gadā, un tas ir saistīts ar vairākiem nozīmīgiem jautājumiem - veselības aprūpi, izglītību, investīcijām, ugunsdzēsējiem, drošību un citām jomām, skaidroja Pabriks.
Kā ziņots, pašlaik iniciatīvu valdības veidošanas sarunās uzņēmusies Jaunā konservatīvā partija (JKP), "KPV LV" un AP.
JKP uzstāj, ka būtu jāveido piecu partiju koalīcija, neiekļaujot tajā ZZS un "Saskaņu". Savukārt pārējie potenciālie valdības partneri uzskata, ka valdības darbā jāpiedalās arī ZZS.
JKP pagājušajā nedēļā arī izteica piedāvājumu partijām par valdības modeli un atbildības jomu sadalījumu, tomēr neviens politiskais spēks tam nav piekritis.
Pašlaik valdības veidošanā iesaistītie politiskie spēki uzsver, ka nepieciešams runāt "par saturu" jeb nākamās valdības veicamajiem darbiem, nevis amatiem.
