/nginx/o/2018/10/19/11511017t1h4f6e.jpg)
Bankas mūsdienās arvien vairāk mudina savus klientus izmantot bezskaidras naudas norēķinus, izmantot maksājumu kartes un dažādus mobilo maksājumu risinājumus. Tomēr vai šī naudas digitalizācija ir pilnīgi droša? Kā liecina kādas rīdzinieces pieredze, tad nav. Kādā brīdī sieviete pamanīja, ka no viņas konta sākusi “pazust” nauda – ļaundariem no sievietes konta izdevās nozagt kopumā aptuveni 1000 eiro, raksta portāla TVNET krievu valodas versija.
Stāsts aizsākās šovasar. Dažu mēnešu laikā stāsta varone neilgā laikā bija devusies piecos braucienos uz ārzemēm. Tieši aktīvā ceļošana kļuva par iemeslu tam, kāpēc sieviete uzreiz nepamanīja, ka no viņas konta sākusi “pazust” nauda.
Augusta sākumā sievietei parādījās pirmās aizdomas, ka naudas viņas kontā ir mazāk, nekā vajadzētu būt.
Sieviete apmeklēja Prāgu, Oslo, Bordo, Stokholmu un Tallinu – saprotams, ka ceļojumi rada neparedzētus izdevumus, tomēr šo situāciju veikli izmantoja arī ļaundari.
Septembra vidū sieviete papildināja savu bankas kontu, tomēr, viņai par lielu pārsteigumu, nākamajā dienā nauda no konta bija pazudusi.
Sākot pētīt konta maksājumu vēsturi, sieviete pamanījusi vairākus darījumus, kurus viņa nemaz nav veikusi.
Darījumu vēsturē vairākas reizes figurējuši maksājumi interneta vietnei “Sarenza.com”, par kuru sieviete neko nav zinājusi un neko tajā nav pirkusi.
Atverot šo vietni, sieviete secinājusi, ka tas ir interneta veikals, kas pārdod apģērbus un mēbeles.
Konta vēsturē sieviete atklājusi arī vairākus maksājumus arī vairākām tīmekļa vietnēm, kuras viņai pēc tam internetā nemaz nav izdevies atrast.
Nauda par šiem darījumiem vienmēr tika noskaitīta eiro valūtā, norādot, ka pirkumi veikti, piemēram, Francijā vai Francijas interneta veikalos.
Sieviete uzskata, ka ļaundari veiksmīgi izmantojuši apstākli, ka viņa daudz ceļo.
Saskaitot visus aizdomīgos darījumus, kurus viņa nemaz nebija veikusi, sieviete secināja, ka trīs mēnešu laikā no viņas konta pazuduši aptuveni 1000 eiro.
Šī summa no sievietes konta noņemta vairākos piegājienos.
Piemēram, bijuši darījumi 22 un 49, un pat 89 eiro vērtībā.
Savukārt visbiežākais “maksājumus” bijis divu eiro vērtībā.
Kā sievietei vēlāk skaidroja bankā, veicot mazus darījumus krāpnieki vēlas pārliecināties, vai viņu aktivitātes “klients” ir atklājis. Ja rodas aizdomas, ka krāpnieku rūpalam drīzumā varētu pienākt gals, viņi sāk piesavināties summas, kas krietni lielākas par dažiem eiro.
Atklājot krāpnieku aktivitāšu mērogu, sieviete nekavējoties vērsās savā bankā, kas šajā gadījumā ir “Swedbank”.
Banka nekavējoties nobloķēja sievietes maksājumu karti.
Bankas speciālisti reģistrēja informāciju par visiem aizdomīgajiem darījumiem, kurus, pēc sievietes teiktā, viņa nav veikusi.
“Swedbank” sākotnēji solīja situāciju izskatīt divu mēnešu laikā, tomēr tā atrisinājās nepilnas nedēļas laikā – sieviete no bankas saņēma paziņojumu, ka lielākā daļa krāpnieku nozagtās naudas jau esot atgriezta viņas kontā.
Bankas pārstāvji gan skaidrojuši, ka lietas apstākļu noskaidrošana turpinās un galīgo bankas slēdzienu sieviete saņems novembra beigās.
Sieviete uzskata, ka aizdomīgās darbības viņas kontā sākušās pēc tam, kad viņa jūlija beigās izdarījusi pirkumu kādā ārvalstu interneta veikalā. Savukārt pirmie fiktīvie pirkumi ar viņas karti tikuši veikti jau augusta sākumā.
Tikmēr “Swedbank” pārstāvji pauduši viedokli, ka sievietes kartes informāciju ļaundari varētu būt ieguvuši brīdī, kad viņa kādā no saviem šīs vasaras ceļojumiem maksājusi ar karti.
