Vējonis nosauc trīs kandidātus, kurus izvērtēs premjera amatam

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Valsts prezidents Raimonds Vējonis

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Pēc notikušajām konsultācijām ar politiskajām partijām Valsts prezidents Raimonds Vējonis turpinās izvērtēt Alda Gobzema ("KPV LV"), Jāņa Bordāna (JKP), Arta Pabrika (AP) kandidatūras uz Ministru prezidenta amatu, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Valsts prezidents sagaida, ka turpmākajā politisko partiju konsultāciju laikā tiks panākta vienošanās par vairākuma atbalstu vienam no šiem kandidātiem.

Valsts prezidents izvirzīs tikai tādu Ministru prezidenta amata kandidātu, par kuru nebūs šaubas par viņa iespējām saņemt atļauju pieejai valsts noslēpumam. Lai noskaidrotu iespējamību saņemt atļauju pieejai valsts noslēpumam, tikšanās laikā Valsts prezidents aicināja visus trīs potenciālos premjera amata kandidātus iesniegt nepieciešamos dokumentus.

"Lai radītu priekšnosacījumus valsts attīstībai un izaugsmei ilgtermiņā, visas sabiedrības interesēs ir stabilas, lemtspējīgas un rīcībspējīgas valdības izveidošana, kurai 13.Saeimā būtu vairākuma atbalsts. No politiskajām partijām sagaidu atbildīgu un izlēmīgu rīcību, lai pēc iespējas ātrāk vienotos gan par koalīcijas aprisēm, gan darāmajiem darbiem," uzsver Vējonis.

Valsts prezidents sarunās ar partijām kā būtiskus jautājumus norādīja nemainīgu valsts eiroatlantisko kursu, drošības stiprināšanu, novirzot ne mazāk kā 2% no iekšzemes kopprodukta aizsardzības vajadzībām, gatavību nodrošināt jau īstenoto reformu nepārtrauktību un pēctecību izglītības, veselības un nodokļu politikas jomās, kā arī gatavību lemt par jaunu nepieciešamu reformu īstenošanu un spēju veidot sabalansētu valsts budžetu.

Tāpat Vējonis kā būtisku jautājumu norādīja tiesiskuma stiprināšanu, tajā skaitā tiesu sistēmas darba uzlabošanu un turpmāku maksātnespējas jomas sakārtošanu. Viņš uzsvēra, ka vienlīdz būtiski Latvijas iekšējās un ārējās drošības interesēs ir saglabāt varas dalīšanas principu, tāpēc nav atbalstāma vēlme koncentrēt valsts drošības iestādes.

Kā būtisku viņš atzīmēja arī sabiedrisko mediju stiprināšanu, norādot, ka neatkarīgi un profesionāli mediji ir demokrātijas un valsts drošības pamats.

Tāpat ir svarīga finanšu sistēmas drošības stiprināšana, tajā skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma apkarošanas sistēmas uzlabošana, akcentēja prezidents.

Tikšanos laikā Valsts prezidents informēja partiju pārstāvjus, ka jaunajā Saeimā atkārtoti iesniegs nepilsoņu bērnu likumdošanas iniciatīvu, kā arī uzturēs savu iniciatīvu par labiem likumiem.

Saskaņā ar Satversmi Valsts prezidents rīkojumu par nākamā Ministru prezidenta aicināšanu varēs izdot tikai pēc tam, kad līdz ar jaunievēlētās Saeimas sanākšanu uz pirmo sēdi 6.novembrī būs atkāpies esošais Ministru kabinets.

Kā ziņots, sākot konsultācijas ar Saeimā ievēlētajām politiskajām partijām par iespējamiem Ministru prezidenta amata kandidātiem, Vējonis ceturtdien tikās ar "Jaunās Vienotības", Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) un "Attīstībai/Par!" pārstāvjiem, bet piektdien uzņēma Jaunās konservatīvās partijas (JKP), "KPV LV" un "Saskaņas" pārstāvjus.

Pašlaik iniciatīvu valdības veidošanas sarunās uzņēmušies trīs politiskie spēki - JKP, "KPV LV" un "Attīstībai/Par!". JKP premjera kandidāts ir Jānis Bordāns, "KPV LV" - Aldis Gobzems un "Attīstībai/Par!" - Artis Pabriks.

JKP uzstāj, ka būtu jāveido piecu partiju koalīcija, neiekļaujot tajā Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un "Saskaņu". Savukārt pārējie potenciālie valdības partneri uzskata, ka valdības darbā jāpiedalās arī ZZS.

JKP pagājušajā nedēļā arī izteica piedāvājumu partijām par valdības modeli un atbildības jomu sadalījumu, tomēr neviens politiskais spēks tam nav piekritis.

Pašlaik valdības veidošanā iesaistītie politiskie spēki uzsver, ka nepieciešams runāt "par saturu" jeb nākamās valdības veicamajiem darbiem, nevis amatiem.

Uz augšu