Zinātnieki: Zemes kodols pavisam noteikti ir ciets

“Zemes kodols ir kā laika kapsula – ja mēs to sapratīsim, tad sapratīsim arī to, kā mūsu planēta ir veidojusies un kā tā attīstās,” pētījumu komentēja ģeologs Hrvoje Tkalčics (Hrvoje Tkalčić).

Pētnieku komandai izdevās uztvert tā saucamos vērpes viļņus Zemes kodolā. Šie viļņi var pārvietoties tikai caur cietu materiālu.

“Mēs pierādījām, ka Zemes kodols patiesi ir ciets, tomēr noskaidrojās arī tas, ka kodols ir mīkstāks, nekā uzskatīts dažos iepriekšējos pētījumos,” piebilda Tkalčics.

Pētījums, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Science”, ļauj labāk izzināt un saprast to, kā veidojusies mūsu planēta.

“Ja mūsu secinājumi ir pareizi, Zemes kodola īpašības ir nedaudz līdzīgas zelta un platīna īpašībām,” salīdzināja Tkalčics.

Hipotēzi, ka Zemes kodols ir ciets, zinātnieki pirmo reizi izvirzīja 20. gadsimta 30. gados. Kopš tā laika seismologi ir centušies izmērīt vērpes viļņus, kas plūst cauri Zemes centram. Diemžēl šie viļņi ir ļoti sīki, tāpēc izdarīt precīzus mērījumus ir ļoti grūti.

Tomēr tagad zinātniekiem izdevies izstrādāt īpašu metodi, kā šos viļņus uztvert un izmērīt. Pētnieki šo metodi nodēvēja par “korelācijas viļņlauka metodi”. Tajā tiek salīdzināti seismiskie signāli pēc zemestrīces, kas uztverti ar diviem dažādiem uztvērējiem.

“Lai mums netraucētu spēcīgie signāli, mēs aplūkojas seismogrāfa sniegtos datus no trīs līdz desmit stundām pēc lielas zemestrīces,” teica Tkalčics.

Tādā veidā zinātnieki radīja plašu tīklu ar seismometru pāriem, kas katrs bija piesaistīts attiecīgajai zemestrīcei. Šis tīkls ļāva zinātniekiem aptvert daudzas korelācijas, kuras vēlāk tika izanalizētas un salīdzinātas.

“Balstoties uz līdzībām, mums izdevās radīt globālu korelogrammu – kut ko līdzīgu Zemes pirkstu nospiedumam,” turpināja Tkaličs.

Šī korelogramma ļāva zinātniekiem novērot vērpes viļņus dziļi Zemes iekšienē. Zinātnieki cer, ka drīzumā gaidāmi vēl nozīmīgāki atklājumi.