Elektronisko cigarešu kaitīgums - cik pētījumu, tik viedokļu (4)

Kā rakstīts izdevumā “The Conversation”, sākotnēji elektroniskās cigaretes tika radītas tieši kā tabakas cigarešu alternatīva cilvēkiem, kuri stājušies uz atmešanas ceļa. Ar to palīdzību nikotīnu cilvēks saņem efektīvāk un drošākos veidos, tomēr līdzīgā procesā. Tiek uzskatīts, ka elektroniskās cigaretes satur krietni mazāk toksisku vielu nekā tabakas cigaretes, kas satur tūkstošiem ķīmisku vielu, no kurām 81 var izraisīt vēzi.

Elektroniskās cigaretes mūsdienās tiek ražotas dažādos izmēros un formās, tomēr to darbības pamatprincipi ir līdzīgi. Izmantojot ar bateriju darbināmus sildelementus, tiek uzkarsēts e-cigaretē esošais šķidrums, līdz tas pārvēršas tvaikā, ko cilvēks ieelpo. Šis šķidrums parasti tiek izgatavots no propilēnglikola un glicerīna, kam attiecīgā daudzumā pievienots nikotīns un dažādi aromatizētāji.

Par spīti tam, ka elektronisko cigarešu popularitāte kopš to izgudrošanas pieauga ļoti strauji, pašlaik cilvēku skaits, kas tās smēķē, vairs nepieaug. Viens no iemesliem varētu būt tas, ka 2017. gadā mainījās sabiedrības viedoklis par tām, proti, ja 2013. gadā tikai 7% cilvēku uzskatīja, ka tās ir tikpat kaitīgas, cik tabakas cigaretes, 2017. gadā tie jau bija 26%.

Skeptiķu pieauguma pamatā varētu būt tas, ka šajā laikā parādījās vairāki pētījumi, kuros bija pierādījumi gan par, gan pret elektroniskajām cigaretēm.

Bet, kā ir patiesībā? Vai ir vērts nomainīt tabakas cigareti pret elektronisko? Varbūt tās ir vienāds ļaunums? Varbūt elektroniskās cigaretes ir pat kaitīgākas par parastajām?

Labākā atbilde uz šiem jautājumiem būtu šāda: ir beidzot jāsaprot, kādām ķimikālijām un kādos daudzumos cilvēks sevi pakļauj, smēķējot elektroniskās cigaretes, kā arī to, vai tās kaitē veselībai. Galvenie e-cigarešu elementi, kas varētu būt toksiski, ir aromatizētāji, kas atrodas šķidrumā, nikotīns un daļiņas, kas var slēpties cigaretes detaļās.

Zinātnieki šos atsevišķos elementus ir izpētījuši, tomēr rezultāti ir krasi atšķirīgi. Viena pētnieku komanda no e-cigaretes šķidruma izolēja propilēnglikolu, glicerīnu un nikotīnu, ar kuriem 90 dienas no vietas tika apsmidzinātas laboratorijas peles. Par spīti tam, ka peles tika pakļautas krietni lielākam ķimikāliju daudzumam nekā vidējais e-cigaretes smēķētājs, izmaiņas to veselībā netika novērotas.

Savukārt cita pētnieku grupa e-cigarešu šķidrumu pārbaudīja uz makrofāgiem jeb imūnsistēmas šūnām, kas sagremo organismam svešas vielas. Kad šūnas tiešā veidā tika pakļautas e-cigarešu šķidrumam un šķidruma tvaikam, izrādījās, ka šķidruma tvaiks ir toksiskāks nekā pats šķidrums un var izraisīt plaušu iekaisumu.

Šeit pieminētie pētījumi ir tikai divi no ievērojamās pētījumu kopas, kuru sniegtie pierādījumi konfliktē viens ar otru.

Jāatceras: lai arī elektronisko cigarešu šķidrums var nesaturēt kancerogēnās vielas, kas atrodamas tabakas cigaretēs, tomēr tajā var atrasties vielas, kas iepriekš nav ņemtas vērā. Proti, vielas, kas tiek izmantotas pārtikā un ir oficiāli apstiprinātas kā veselībai nekaitīgas. Tomēr ir maldīgi uzskatīt, ka vielas, kuras apstiprinājuši pārtikas eksperti, ir nekaitīgas veselībai; piemēram, ja kāda ķimikālija ir nekaitīga, to apēdot, tad tā var būt ļoti bīstama tvaika veidā. Arī tas, kā viela tiek uzņemta, ir svarīgi, jo dažādi ceļi, nozīmē dažādu ietekmi.

Būtu jāpievēršas nepilnībām iepriekšējos pētījumos un jāizanalizē katrs komponents individuāli. Tikai tad iespējams noskaidrot, vai elektroniskā cigarete apdraud cilvēka veselību tādā pašā mērā kā tabakas cigaretes.