Nepienākusī neatkarība. Gads pēc Katalonijas paziņojuma par neatkarību no Spānijas

FOTO: AP/Scanpix

Sestdien, 27.oktobrī, aprit gads kopš Katalonijas neatkarības pasludināšanas, kas beidzās ar neveiksmi. Katalāņu separātistiem gan nav iemesla svinībām, jo pēc Spānijas valdības neatzītā referenduma pasludinātā neatkarība tā arī neīstenojās, vēsta aģentūra "Reuters".

2017.gada 1.oktobrī Katalonijā notika neatkarības referendums, ko Spānijas Konstitucionālā tiesa atzina par spēkā neesošu. Referenduma dienā nacionālā policija vairākos gadījumos ar vardarbīgām metodēm centās izgaiņāt balsotājus. Lai arī balsojums bija par labu neatkarībai, tajā piedalījās tikai 43% balsstiesīgo - vairums katalāņu, kuri bija noskaņoti pret atdalīšanos no Spānijas, referendumu boikotēja.

VIDEO: Katalonijas neatkarības centieni

Pērnā gada 10.oktobrī toreizējais Katalonijas galva Karless Pudždemons simboliski pasludināja neatkarību Katalonijas parlamentā, taču neveica nekādus oficiālus soļus, lai to īstenotu, bet pieprasīja sarunas ar Madridi par reģiona nākotni. Viņa izteikumi radīja vilšanos daudzos neatkarības atbalstītājos, kas parlamenta ēkas ārpusē bija ieradušies ar Katalonijas karogiem.

FOTO: AFP/SCANPIX

Toreizējais Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs atteicās no sarunām ar Pudždemonu, tā vietā aicinot separātistus ievērot Spānijas konstitūciju.

Pēc kaislībām ap iespējamo Katalonijas neatkarību no reģiona aizgāja vairāki uzņēmumi, kā arī tās Eiropas valstu līderos radīja bažas par separātisma aktivizēšanos kontinentā.

2017.gada 27.oktobrī Katalonijas parlaments nobalsoja par vienpusēju neatkarības pasludināšanu. Par spīti tam, ka emocijas sita augstu vilni gan parlamenta ēkā, gan ārpus tās, šis solis nevainagojās ar Katalonijas neatkarību. Spānijas valdība ieviesa tiešo pārvaldi, kā arī padzina Katalonijas prezidentu un deputātus dažas stundas pēc paziņojuma par vienpusējo neatkarības pasludināšanu. 

Rahojs paziņoja, ka centrālās valdības ministrijas pārņemšot Katalonijas administrāciju. Viņš aicināja 21.decembrī sarīkot jaunas reģionālās vēlēšanas. Vairākas Eiropas valstis, tai skaitā Francija un Vācija, kā arī ASV, noraidīja Katalonijas neatkarības deklarāciju un pauda atbalstu Rahoja centieniem nodrošināt Spānijas vienotību.

Spānijas Augstākā tiesa izsauca Pudždemonu un 13 viņa padzītās valdības ministrus liecināt Madridē saistībā ar viņiem izvirzītajām apsūdzībām. Taču Pudždemons aizbēga uz Briseli, kur atrodas joprojām. Vairāki Katalonijas līderi, kuri neemigrēja un neieradās liecināt, atrodas ieslodzījumā līdz lietas izskatīšanai.

Pēc 21.decembra vēlēšanām separātistu vairākums vairākkārt neveiksmīgi mēģināja panākt Pudždemona atgriešanos pie varas Katalonijā, bet pēc dažiem mēnešiem vienojās par  Kima Torra iecelšanu Katalonijas galvas amatā un pašpārvaldes atjaunošanu. Torra saka, ka atbalstot Katalonijas neatkarības ideju. Lai arī jaunais Spānijas premjers Pedro Sančess Katalonijas jautājumā ir pielaidīgāks par savu priekšgājēju Rahoju, Madride joprojām ir pret jauna neatkarības referenduma rīkošanu Katalonijā, jo to neatļauj Spānijas konstitūcija.

Uz augšu