Nav šaubu, ka esošajā Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) sastāvā nav politisko ielikteņu, otrdien žurnālistiem sacīja NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere.
Ķezbere: Nav šaubu, ka esošajā NEPLP sastāvā nav politisko ielikteņu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ķezberes ieskatā Valsts kontrole pusotra gada garumā veikusi apjomīgu darbu, kas palīdzēšos NEPLP turpmāk plānot savu darbību.
Vērtējot sabiedriskā pasūtījuma organizēšanu un īstenošanu, Ķezbere norādīja, ka, viņasprāt, sabiedriskais pasūtījums tiek realizēts efektīvi, to darot atbilstoši šim mērķim pieejamajam finansējumam un iespējām. Viņa gan atzina, ka iespējams darīt arī vairāk.
"Latvijas sabiedrisko mediju vieta Eiropā finansējuma ziņā ir godpilnajā pēdējā vietā," uzsvēra Ķezbere, piebilstot, ka arī ar esošo finansējumu sabiedriskie mediji ir uzrādījuši labu rezultātu. Ķezbere norādīja, ka Valsts kontroles revīzija veikta par periodu no 2016. līdz 2017.gadam, kurš NEPLP vadītājas ieskatā sadalāms divos etapos, kurus iezīmē NEPLP kadru maiņa.
"Tagad ir cits sastāvs un cita attieksme pret darāmajiem darbiem. Esam pietiekami profesionāli un atbildīgi cilvēki. Nav nekādu šaubu, ka politiskie ielikteņi diez vai mēs te kāds esam. Mēs saprotam, ko mēs darām," vērtēja Ķezbere.
Viņa gan atzina, ka NEPLP pati nevar paveikt visus darbus, uz ko norādīja Valsts kontrole. Piemēram, NEPLP funkciju nošķiršana, par ko aizrādīja revidētāji, ir Saeimas kompetence.
Ķezbere pastāstīja, ka NEPLP apstiprināja nozares Nacionālo attīstības stratēģiju līdz 2022.gadam, kurā formulēti nākotnē veicamie uzdevumi. Daļa no tiem sasaucas ar Valsts kontroles ziņojumā uzliktajiem pienākumiem un darbiem, atzina Ķezbere.
Būtiski saprast, ka NEPLP ir starpnieki starp sabiedriskajiem medijiem un komercmedijiem, kas īsteno sabiedrisko pasūtījumu, no vienas puses un valdību un Saeimu, kas pieņem un veido valsts budžetu, no otras puses, uzsvēra NEPLP priekšniece. "Nav mūsu diemžēl varā noteikt to, cik lielas valsts budžeta iespējas ir vai nav," teica Ķezbere, piebilstot, ka īsti nepiekrīt Valsts kontroles pārmetumiem par papildu līdzekļu pieprasīšanu un neplānotu investīciju plūsmu.
"Esam gājuši runāt ar valdību un atbildīgo Saeimas komisiju par nepieciešamību veidot investīcijas attīstībai. Arī abas ēkas prasa ieguldījumus. Tās lietas nav tikai NEPLP spēkos," akcentēja Ķezbere, piekodinot, ka arī šie jautājumi tiks mērķtiecīgi virzīti sarunās par papildu nepieciešamo finansējumu nozarei.
Kā ziņots, Valsts kontroles revīzijā secināts, ka NEPLP nav nodrošinājusi efektīvu Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio pārvaldību. Valsts kontrolē atzina, ka NEPLP sadarbībā ar sabiedrisko mediju valdēm jāveido un jāstiprina mūsdienīgām prasībām atbilstoši, neatkarīgi sabiedriskie mediji, kas sniedz sabiedrībai daudzveidīgu informāciju un nav atkarīgi no politiķu lēmumiem par darbības nepārtrauktībai nepieciešamo līdzekļu iepriekš neparedzētas piešķiršanas.
Revīzijā konstatētais liecina, ka NEPLP nav nodrošinājusi efektīvu LTV un Latvijas Radio pārvaldību, kā arī pārdomātu, ilgtspējīgu šo kapitālsabiedrību attīstību, jo ne Latvijas Radio, ne LTV vadība nav plānojusi un ieguldījusi finanšu resursus ilgtermiņa attīstībā, ik gadu paļaujoties uz papildu līdzekļu pieprasīšanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".