Eksperts: lai uzveiktu cilvēktirdzniecību, jāaizliedz prostitūcija (1)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFP/SCANPIX

Lai gūtu panākumus cīņā ar cilvēku tirdzniecību un seksuālo ekspluatāciju, valstij būtu jāaizliedz prostitūcija, šādu viedokli intervijā aģentūrai LETA pauda Zviedrijas īpašo uzdevumu vēstnieks jautājumos, kas saistīti ar cilvēku tirdzniecības novēršanu, Pērs Anderšs Sunesons.

Latvijā prostitūcija ir legāla, taču ar ierobežojumiem, kuri atrunāti Prostitūcijas ierobežošanas noteikumos. Ierobežojumi noteikumos gan galvenokārt vērsti uz pakalpojumu sniedzējiem, nevis saņēmējiem. Latvijā personai atļauts sniegt seksuālos pakalpojumus par maksu tikai sev piederošā vai īrētā dzīvojamā telpā. Šos pakalpojumus aizliegts sniegt, ja telpa atrodas tuvāk par 100 metriem no izglītības iestādes vai baznīcas, ja tajā uzturas nepilngadīgais vai ja pret seksuālo pakalpojumu sniegšanu iebilst citas dzīvoklī mītošas personas. Seksuālos pakalpojumus aizliegts arī piedāvāt un reklamēt internetā un presē. Par sutenerismu un līdzīgām nodarbēm atbildība paredzēta Krimināllikumā.

Uz jautājumu, ko eksperts šajā jautājumā rekomendētu Latvijas likumdevējiem, Sunesons sacīja, ka ir daudz labu argumentu, lai ieviestu tā saukto Zviedrijas modeli, kurā atbildība tiek prasīta no pakalpojumu saņēmēja, bet no sodīšanas bailēm ir atbrīvotas pakalpojumu sniedzējas jeb prostitūtas.

Sunesons skaidroja, ka mūsdienās daudz pētījumu apliecina, ka lielākā daļa prostitūcijā iesaistīto cieš gan fiziski, gan psiholoģiski, turklāt tikai ļoti retos gadījumos cilvēki izvēlas šo nodarbi labprātīgi - lielākoties cilvēki tiek iemānīti vai piespiesti nodarboties ar prostitūciju.

Pēc Sunesona paustā, pieļaujot prostitūciju, valstī turpina palielināties pieprasījums pēc sievietēm un meitenēm, un secīgi - ja pieprasījums ir augsts un nav pietiekami daudz sieviešu, piemēram, no Latvijas, kuras ir gatavas to darīt, tad valsts var kļūt par cilvēku tirdzniecības tirgu, un tas, pēc viņa teiktā, ir spēcīgs arguments, lai situāciju mainītu.

Tāpat Sunesons uzskata, ka prostitūcija ļoti kavē dzimumu līdztiesības īstenošanu, tostarp prostitūcija kultivē ideju par to, ka pieļaujama cita cilvēka ķermeņa pirkšana. "Šāda kārtība neuzlabo dzimumu līdztiesību sabiedrībā, jo galvenokārt seksu pērk tieši vīrieši," uzsvēra eksperts.

Vēl viens būtisks arguments par labu "Zviedrijas modelim" Sunesona ieskatā ir cīņa ar cilvēku tirdzniecību, jo tās sekmīgai apkarošanai nav pieļaujams, ka prostitūcijā iesaistītie baidās runāt ar policiju. Zviedrija, ieviešot savu modeli, atklāja, ka prostitūcijā iesaistītās sievietes nebaidās runāt ar policiju, jo viņas netiks apcietinātas. Zviedrijā vairākas lietas atklātas tieši tāpēc, ka sievietes runāja ar policiju, sacīja Sunesons, piebilstot, ka kopš 1999.gada, kad Zviedrijā stājās spēkā likums, kas ievieš "Zviedrijas modeli", valstī nav bijis neviens vardarbīgs noziegums pret kādu prostitūcijā iesaistīto.

Kad Sunesons tika izvēlēts Zviedrijas īpašo uzdevumu vēstnieka amatam, viņš lūdzis zviedru policijai dažas naktis uz izsaukumiem doties kopā ar viņiem, lai saprastu, kā viņi strādā ar prostitūcijas jautājumiem. "Vienu nakti devāmies uz kādu dzīvokli, kurā bija 26 gadus veca sieviete no Rumānijas. Sarunā sieviete teica, ka dienā apkalpo apmēram desmit klientus un to dara pēc brīvas gribas, jo tas viņai ļauj labi nopelnīt. Sievietei norādījām, ka viņu, protams, nesodīsim, bet atgriezīsimies un arestēsim viņas klientus, turklāt parūpēsimies arī par to, lai kāds no sociālā dienesta atnāk un aprunājas ar viņu. Sociālā dienesta darbinieki to izdarīja. Pirmajā reizē sievietes stāsts bija nemainīgs, otrajā sociālā darbinieka ierašanās reizē - līdzīgs, bet trešajā reizē sociālie darbinieki sajuta, ka sieviete vēlas kaut ko pateikt. Ceturtajā reizē viņa atklāja, ka viņu uzrauga un lielāko daļu nopelnītās naudas paņem kāds vīrietis. Situāciju atrisināt bija iespējams, jo sociālie darbinieki varēja pārliecināt sievieti runāt par notiekošo, savukārt, ja pastāvētu iespēja, ka viņa varētu nonākt cietumā, viņa nerunātu ne ar vienu," stāstīja eksperts.

Viņš uzskata, ka "Zviedrijas modelis" padarījis drošāku vidi tiem, kuri joprojām iesaistīti prostitūcijā. Piemēram, cilvēkam, kurš šodien vēlas Stokholmā iegādāties seksu, esot ļoti bail tikt pieķertam. Tā kā lielākā daļa cilvēku uzskata, ka tas ir slikti, cilvēks zaudētu ģimeni, reputāciju un darbu, turklāt vīrieši zina: ja kaut ko nodarīs sievietei, viņa var piezvanīt policijai. "Tas nozīmē, ka Zviedrijas regulējums varu no pircēja rokām nodevis upuriem," teica Sunesons.

Tāpat viņš norādīja, ka arī Eiropas Parlamenta 2014.gada rezolūcijā teikts, ka katrai Eiropas valstij būtu jāapsver "Zviedrijas modeļa" ieviešana, jo tas ir labākais veids, kā cīnīties ar cilvēku tirdzniecību un seksuālo ekspluatāciju.

Latvijā biežāk izskanējušais pretarguments prostitūcijas kriminalizēšanai ir bažas par to, ka šis "bizness" kļūs vēl apslēptāks un policijai būs grūtāk sodīt par noziegumiem, tomēr Sunesons tam nepiekrīt, jo jebkuram, kurš vēlas kaut ko pārdot, nepieciešams savu eksistenci darīt zināmu saviem klientiem, tāpēc nepieciešama reklāma. Savukārt, ja klienti var atrast pakalpojuma sniedzēju, tad arī policija šos cilvēkus var atrast, skaidroja Sunesons.

Viņš uzsvēra, ka Zviedrijā policijai nav nekādu problēmu atrast prostitūcijā iesaistītos, kaut arī viņi slēpjas, - ieejot internetā, policija pakalpojuma sniedzēju var atrast tāpat, kā to var izdarīt klients.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu