Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pērn izsniegušas 3,1 miljonu uzturēšanās atļauju trešo valstu pilsoņiem, ceturtdien paziņojusi bloka statistikas pārvalde "Eurostat".
ES dalībvalstis pērn izsniegušas 3,1 miljonu uzturēšanās atļauju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tas ir par četriem procentiem vairāk nekā 2016.gadā.
Visvairāk uzturēšanās atļauju jeb 22% no visu dalībvalstu izsniegto atļauju kopskaita izsniegusi Polija. Polijai ar 17% seko Vācija, bet trešajā vietā ierindojusies Lielbritānija, kas izsniegusi 16% no visām ES dalībvalstīs izsniegtajām uzturēšanās atļaujām.
Uzturēšanās atļauju izsniegšanas iemesli ļoti variējas starp dažādām ES dalībvalstīm.
11 dalībvalstīs uzturēšanās atļauju izsniegšana visbiežāk saistīta ar darbu. Arī šajā kategorijā vadībā ir Polija.
Savukārt Lielbritānijā visvairāk uzturēšanās atļauju izsniegts saistībā ar mācībām.
Tikmēr Grieķijā, Spānijā un Itālijā vismaz puse uzturēšanās atļauju izsniegta saistībā ar ģimenes apvienošanos.
Tajā pašā laikā Vācijā visbiežākais uzturēšanās atļauju izsniegšanas pamatojums ir "citi iemesli". Lielākā daļa no šīm uzturēšanās atļaujām izsniegtas personām, kas ieguvušas bēgļa statusu vai pagaidu aizsardzību.
Šķirojot pēc imigrantu izcelsmes zemes, visā blokā pusi no uzturēšanās atļaujām saņēmuši tikai septiņu valstu pilsoņi.
Visvairāk uzturēšanās atļauju saņēmuši Ukrainas pilsoņi. Vislielāko skaitu atļauju ukraiņiem izsniegusi Polija.
Saņemto uzturēšanās atļauju skaita ziņā poļiem seko sīrieši un ķīnieši.
Puse Ķīnas pilsoņu, kuru skaitā iekļauti arī Honkongas iedzīvotāji, devušies mācīties uz Lielbritāniju.