/nginx/o/2018/10/25/11525809t1hb935.jpg)
Eirozonas ekonomika pagājušajā gadā piedzīvoja straujāko izaugsmi pēdējo desmit gadu laikā, tomēr nav sagaidāms, ka pagājušā gada sasniegumus tuvākajā laikā izdosies atkārtot. Visticamāk, šogad eirozonas ekonomiskās izaugsmes temps ievērojami palēnināsies, kas skaidrojams ar jaunām tirdzniecības barjerām, neskaidrību “Brexit” jautājumā, kā arī politiskajām problēmām, kas mazina pārliecību par eiro valūtu un rada papildu spiedienu uz bankām, vēsta “CNN Business”.
“Arvien stiprākais kokteilis no riskiem, kas lielākoties nāk no ārpuses, rada pieaugošas bažas,” norāda bankas “Barenberg” analītiķis Florians Hense.
Eiropas Centrālā banka (ECB) prognozē, ka eirozonas ekonomiskās izaugsmes temps šogad palēnināsies līdz 2%, salīdzinot ar 2,5% pagājušajā gadā.
Eirozonas ekonomika, kas pagājušajā gadā pieauga straujāk par ASV ekonomiku, tagad atkal sāk atpalikt, un uzņēmēji jau to izjūt.
Saskaņā ar šonedēļ publicēto jaunāko tirgus izpētes uzņēmuma “IHS Markit” eirozonas privātā sektora ražošanas un pakalpojumu aktivitāti raksturojošo indeksu “Purchasing Managers' Index” (PMI) eirozonas ekonomika šā gada oktobrī piedzīvojusi lēnāko izaugsmi pēdējo divu gadu laikā.
Indekss apliecina, ka globālās tirdzniecības nesaskaņas mazina pieprasījumu pēc Eiropas eksporta.
Tikmēr PMI indekss attiecībā uz izaugsmes perspektīvām nākotnē oktobrī ir nokrities līdz zemākajam līmenim pēdējos četros gados.
“Vairs nevajag īpaši vairāk neskaidrību pasaulē, lai izraisītu ievērojamu uzņēmēju pārliecības samazinājumu un investīciju lēmumu atlikšanu,” uzskata makroekonomikas izpētes kompānijas “Capital Economics” ekonomists Stīvens Brauns.
ECB šonedēļ paziņoja, ka jaunākie eirozonas ekonomikas dati vēl neesot pietiekami drūmi, lai banka pārskatītu savus plānus šā gada beigās noslēgt apjomīgo ekonomiskās stimulēšanas programmu.
Kopš 2015.gada ECB, iegādājoties valdību obligācijas, eirozonas ekonomikā iepludināja kopumā 2,7 triljonus eiro.
“Jā, ir vājuma brīdis, bet vai ar to pietiek, lai mēs mainītu savu pamata scenāriju? Atbilde ir nē. Mēs runājam par vājāku izaugsmi, nevis lejupslīdi,” uzsvēra ECB prezidents Mario Dragi.
Tirdzniecības karu krustugunīs
ASV ir noteikusi jaunus tarifus tērauda un alumīnija importam no Eiropas.
Tajā pašā laikā Eiropas uzņēmumi arī atrodas daudz lielāka - ASV un Ķīnas - tirdzniecības kara “krustugunīs”.
Tādējādi globālās tirdzniecības nesaskaņas Eiropu ietekmē gan tiešā, gan netiešā veidā.
Īpaši nopietni šī ietekme izpaužas Vācijā, kas ir lielākā eksportētāja Eiropā - Vācijā jūtams būtisks ekonomiskās aktivitātes kritums.
Vācijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera nesen samazināja Vācijas ekonomiskās izaugsmes prognozi šim gadam līdz 1,8%, salīdzinot ar iepriekš prognozētajiem 2,7%.
Vācijas autoražotāju ciešanas
Vācijas autobūves kompānijas negatīvi ietekmē gan globālais saspīlējums tirdzniecības attiecībās, gan skandāli ar dzinēju kaitīgo izmešu datu falsificēšanu, gan arī problēmas, ko rada jaunā Eiropas automobiļu sertificēšanas sistēma.
“Autobūves nozare joprojām atrodas izaicinājumiem bagātā vidē,” šonedēļ paziņoja Vācijas autoražotāja “Daimler” vadītājs Dīters Cehe.
Vācijas un arī citus Eiropas autoražotājus apdraud arī ASV prezidenta Donalda Trampa vairākas reizes izteiktie draudi piemērot tarifus arī Eiropā montētu automašīnu importam, ja Eiropas Savienība nesāks mazināt tirdzniecības barjeras.
“Brexit” tuvošanās
Lielbritānijai Eiropas Savienību (ES) paredzēts pamest 2019.gada martā.
Eiropas un Lielbritānijas uzņēmumiem joprojām nav skaidrs, ko gaidāmais “Brexit” nozīmēs viņu spējai nodarboties ar uzņēmējdarbību abpus jaunajai ES robežai.
Pēdējā laikā spēkā pieņemas bažas, ka Lielbritānija no ES varētu izstāties, balstoties uz vienošanos, kas būs tik izplūdusi, ka uzņēmumiem un investoriem nebūs lielākas skaidrības par nākotni kā tā bija 2016.gada jūnijā, kad Lielbritānijas iedzīvotāji “Brexit” referendumā nobalsoja par izstāšanos no ES.
Tā dēvētais “aklais Brexit” daļai uzņēmumu varētu būt vēl sliktāks par scenāriju, saskaņā ar kuru Lielbritānija ES pamet bez jebkādas vienošanās, kas nosaka tās piekļuvi vienotajam Eiropas tirgum.
Nedienas Itālijā
Ekonomisko stabilitāti eirozonā apdraud arī politiskās norises atsevišķās ES dalībvalstīs.
Eiropas Komisija šonedēļ noraidīja Itālijas populistu valdības izstrādāto valsts budžeta projektu, kas paredz būtisku izdevumu palielināšanu, tādējādi pārkāpjot ES regulas.
Itālijai budžeta projekts ir jāpārstrādā, pretējā gadījumā tai var tikt piemērota sodanauda.
Investori bažījas, ka Romas un Briseles konflikts budžeta jautājumā var pieņemties spēkā, tādējādi radot jaunu spiedienu uz jau tā trauslo Itālijas banku sektoru, kas savukārt negatīvi ietekmēs Itālijas ekonomiku kopumā.
“Itālija ir trešā lielākā ekonomika eirozonā, tāpēc tās finansiālais liktenis ir nozīmīgs visam blokam,” uzsver finanšu pakalpojumu uzņēmuma “Capital Index” pētniecības vadītāja Ketlīna Bruksa.
