Īrijā notiek prezidenta vēlēšanas

77 gadus vecais leiboristu veterāns Higinss startē kā neatkarīgais kandidāts, taču arī vairums no viņa pieciem sāncenšiem nepārstāv nevienu politisko partiju.

Savu kandidātu izvirzījusi vienīgi īru republikāņu partija "Sinn Fein".

Trīs no Higinsa sāncenšiem - Šons Galahers, Gevins Dafijs un Pīters Keisijs - ir uzņēmēji.

2011.gada vēlēšanās "Sinn Fein" kandidāts un tagad jau nelaiķis Mārtins Makginess tika kritizēts par nekompetenci Īrijas politikā, jo visu savu iepriekšējo politisko karjeru viņš bija aizvadījis Ziemeļīrijā.

Šoreiz "Sinn Fein" izvirzījusi visslavenākā īru komponista tradicionālista Šona O'Riedas meitu Liedu Nī Reidu.

Viņa uzaugusi Korkā un tagad dzīvo valsts rietumdaļā, kur vairums iedzīvotāju runā īru valodā. Nī Reida kopš 2014.gada pārstāvējusi Īriju Eiropas Parlamentā (EP), darbojoties Eiropas Apvienotajā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku frakcijā.

Iepriekš viņa kritizēta par atteikšanos Īru republikāņu armiju (ĪRA) atzīt par teroristisku organizāciju.

Nī Reida saskaņā ar tradicionālo "Sinn Fein" politiku iestājas par Īrijas vienotību, saskatot "Brexit" kā iespēju šā mērķa reālai īstenošanai.

Tomēr saskaņā ar aptauju, kuras rezultātus 17.oktobrī publicēja laikraksts "Irish Times", "Sinn Fein" kandidāte var cerēt tikai uz 11% balsu.

"Brexit" savā kampaņā izmatojis arī 58 gadus vecais veiksmīgais uzņēmējs Dafijs, kurš uzsver, ka pārzina tirdzniecības jautājumus un spēs uzturēt diplomātiskās attiecības ar Lielbritāniju.

Tomēr Dafija izredzes jau kampaņas sākumā iedragāja atklātībā nākušais fakts, ka 1978.gadā viņš bijis iesaistīts autoavārijā, kurā smagi cietusi kāda motocikliste, un šobrīd uzņēmēju atbalsta tikai četri procenti vēlētāju.

Savukārt 61 gadus vecais Keisijs, kura uzņēmējdarbība saistīta ar ASV, sola izmantot valsts labā īru diasporu. Taču viņa atbalstītāju skaits ir vēl niecīgāks - tikai divi procenti.

Vēl viena neatkarīgā kandidāte ir Džoana Frīmena, kura kļuvusi pazīstama, dibinot organizāciju "Pieta House", kas sniedz atbalstu potenciālajiem pašnāvniekiem. Viņa par savas kampaņas galveno uzsvaru pasludinājusi īru tautas "līdzcietības" vairošanu.

Tomēr Frīmena izpelnījusies kritiku par savu pārāk kvēlo katolicismu, kas arvien sekulārākajā īru sabiedrībā vairs netiek uzskatīts par priekšrocību, un par viņu gatavi balsot vien pieci procenti aptaujāto.

Galahers, kurš iepriekš bijis saistīts ar centriski labējo partiju "Fianna Fail", neveiksmīgi startējis jau 2011.gada prezidenta vēlēšanās. Viņš savā kampaņā uzsvēris, ka Īrijas nākotni saista ar trīs pamatprincipiem - "cieņu, atbildību un kopienu".

Pirms septiņiem gadiem Galahers vēlēšanās ieguva otro vietu, un šobrīd aptaujas viņam sola 12% balsu.

Higinss, kurš savas ilgās politiskās karjeras laikā cita starpā bijis arī pirmais Īrijas mākslu un kultūras ministrs, sabiedrībā tiek uztverts kā stabilitātes faktors.

Taču daži viņu uzskata par pārāk vecu prezidenta amatam, jo, beidzoties otrajam septiņus gadus ilgajam pilnvaru termiņam, Higinss būs jau 84 gadus vecs.

Pašreizējais prezidents tiek kritizēts arī par pārlieku daudzu pienākumu uzņemšanos.

Vienlaikus ar prezidenta vēlēšanām Īrijā šodien notiek referendums par konstitūcijas grozījumiem, kas paredz izslēgt no pamatlikuma normu, ar kuru "zaimošana" pasludināta par sodāmu noziegumu.

Lai gan, visticamāk, vairums īru atbalstīs šo ierosinājumu, tas sabiedrībā raisījis tik maz emociju, ka pastāv šaubas, vai vēlētāju aktivitāte būs pietiekama, lai tautas nobalsošanu atzītu par notikušu.

Kā norāda eksperti, pilsoņi nesaskata, ka šis jautājums varētu kādā veidā ietekmēt viņu ikdienas dzīvi, jo pēdējā reize, kad kāds Īrijā tika notiesāts par zaimošanu, bija 1703.gadā, tas ir, vēl ilgu laiku pirms valsts neatkarības pasludināšanas.