“Nekad... nesauc mani par vecmāmiņu!” jeb "Vecē pati! Es baudīšu dzīvi!" (5)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: PantherMedia/Scanpix

“Lūdzu, izdomājiet taču kādu citu vārdu, tikai ne “vecmāmiņa”! Tas izklausās kā “veca” plus “māmiņa”. Man tirpas pārskrien pār muguru, kad mani tā nosauc,” jau kuru reizi meitas ģimenei saka Ilona. Slaida, sportiska gaišmate, kas seko modes jaunumiem, maģistratūrā studē psiholoģiju, ziemā brauc slēpot, vasarā supo un mazliet sērfo, pa pilsētu pārvietojas ar koši rozā velosipēdu. Ak, jā, viņa regulāri izmanto estētiskās medicīnas pakalpojumus un ir ieguldījusi sevī prāvu naudas summu. Ilonai ir 54 gadi, un viņa negrib, lai mazbērni, kurus viņa dievina, sauktu viņu par “vecmāmiņu”, “omi” vai tamlīdzīgi.

Mūsdienās paaudžu robežas izplūst un aizvien aktuālāka kļūst tēma – kā talantīgi nodzīvot dzīvi.

Ilona nav vienīgā, kas mīl un lutina savus mazbērnus, bet nevēlas, lai viņu uzrunā vārdā, kurā būtu norāde uz “veca”. Līdzīgi jūtas viņas draudzenes, kuru bioloģiskais vecums rāda “pirms vai pāri 50”, bet viņu vērtības, dzīvesstils, intereses, aizraušanās un ārējais tēls vecuma skalu pagriež uz “tiem, kam pāri 30”. Viņas izskatās vienkārši satriecoši. Super!

Ne-ome

“Paskatieties uz mani! Vai es esmu vecmāmiņa? Dodoties uz svinībām, kurās piedalās znota ģimene, man vienmēr ir nepatīkama sajūta, jo zinu, ka apkārt būs dažādi cilvēki, kuri nezina, cik man gadu, bet znots vai viņa mamma, norādot uz mani, skaļi teiks “vecmāmiņa”. Es nezinu, cik reizes jau esmu lūgusi, lai meitas ģimene izdomā kādu citu vārdu, kā mani saukt,” stāsta Ilona.

Kad nāca pasaulē viņas meita, Ilonai bija 20 gadi. Viņas mazdēlam ir septiņi gadi, mazmeitai četri. Jaunībā Ilona meitu audzināja viena, un tas nebija viegli. Pusotra gada vecumā aizveda mazo uz bērnudārzu un sāka strādāt drēgnā, vējainā veikala noliktavā. Lai nopelnītu, nācās darbu sākt septiņos no rīta. Pārgurusi viņa skrēja uz bērnudārzu pakaļ bērnam un iemiga sabiedriskajā transportā ar mazo rokās. Studijas Ilona toreiz pameta un kūlās pa dzīvi kā prata.

Staigāja plānā ziemas jaciņā, zābaciņos uz nomīta papēža. Ilona jutās kā neglītais pīlēns – neveiksminiece.

Kad meita mazliet paaugās, bērnam vairāk uzmanības sāka veltīt Ilonas mamma, kura nesen bija apprecējusies otru reizi ar turīgu vīrieti. Laiks gāja, un pamazām Ilonas dzīve sāka nokārtoties – viņa turpināja studēt, aizbrauca uz ārzemēm, pēc tam atgriezās un sāka savu biznesu. Ar gadiem un dzīvē gūtajiem panākumiem pieauga viņas pašapziņa, lai gan tikai ap gadiem 37 viņa, ielūkojusies spogulī, saprata, ka ir skaista. Šo sajūtu gribējās saglabāt pēc iespējas ilgāk.

Nevarētu sacīt, ka Ilona peldas naudā, bet sūri grūti nopelnīto viņa atļaujas tērēt kā vēlas. Viņa ir veikusi dažas nelielas plastiskās operācijas un regulāri apmeklē kosmetologu. Filleri, botulīna toksīna injekcijas, aparātu procedūras, revitalizācija – estētiskā medicīna, strauji attīstoties, piedāvā iespējas “noķert jaunību aiz astes”. Ilona zina, ka izskatās labi. Vēl jo vairāk – viņa jūtas jauna. Baseins, sporta zāle, masāžas. Bet galvenais - intelektuālie un garīgie meklējumi, vēlme neapstāties attīstībā. Sajūta – ups, ir, es esmu forša – iedvesmo.

Taisnība – Ilona nav vecmāmiņa, kas cep pīrāgus, tamborē zeķes un ucina mazbērnus.

Savu pieķeršanos viņa izrāda, apdāvinot mazbērnus. Drons, superīgie velosipēdi, dārza batuts, video spēles, skaistās koka gultas, miniatūrais dzelzceļš – to visu dāvinājusi viņa. Tā, kura negrib saukties par omi. Jā, kopā ar mazbērniem laiku viņa pavada maz. Bet ko lai dara? Tāda viņa ir!

Sieviete pēc 50
Sieviete pēc 50 Foto: pexels.com

Vecē pati! Es baudīšu dzīvi.

Ilonas vīrieši pārējiem tuviniekiem vienmēr bijis noslēpums. Viņas vārds atrodams tinderī un virtuālajos iepazīšanās klubos. Attiecības sieviete tver viegli, bez liekiem apgrūtinājumiem. Viņa skaļi smejas, kad kāds “prātīgs cilvēks” iesaka atrast vīrieti, ar ko “kopā pavadīt vecumdienas”.

Viņai riebjas viņas vienaudžu izteikumi "visam savs laiks", "jānoveco dabiski" un tā tālāk.

Man viņām gribas teikt: "Vecē pati! Es baudīšu dzīvi! Darīšu ar savu ķermeni un dzīvi, ko vēlos."

Parasti Ilonas partneri ir par viņu jaunāki vīrieši, kuri sevi neapgrūtina ar stereotipiskas uzvedības nastu.

“Padzeram no rīta kopā kafiju, lai dotos katrs savās gaitās, un nav tik būtiski - būs nākamais randiņš vai ne,” viņa saka.

Ilona saka, ka nevēlas kopdzīvi ar vīrieti, nevēlas visus tos ikdienas sīkumus, par kuriem sievietes ir kā sapņo. Tādu priekšstatu tiražē mediji, reklāmas, popkultūra, vidējam patērētājam domātais kino. Ilona uzskata, ka šie stereotipi neatbilst mūsdienu realitātei, kas mainās. “Es izbaudu vienatni, ko uzskatu par lielu vērtību un nevēlos pazaudēt.

Es negribu pazaudēt savus dīkos rītus ar lielo kafijas krūzi un žurnālu rokās. Es negribu, lai kāds no rīta aizņem vannas istabu un uzgriež radio, kad es gribu klausīties, kā aiz loga ķērc vārnas.

Es gribu veltīt laiku sev – meditēt, dejot, skatīties labu kino ar vīna glāzi, dienas vidū iet vannā vai mest kūleņus.”

Signe Baumane "Sieviete"
Signe Baumane "Sieviete" Foto:  

Ilona uzskata, ka paaudžu robežas izplūst un priekšstatu sistēma par vecumam atbilstošu uzvedību pamazām sagrūst. “Cilvēki sāk saprast, ka dzīve vienlaikus ir gan gara, gan ļoti īsa, un tā jāaizpilda pēc iespējas labāk.

Daudzi cilvēki dzīvi nodzīvo netalantīgi. Es tā negribu.  Gribu būt skaista, gribu mīlēt dzīvi un sevi! Es negribu novecot!

Kāpēc gan lai cilvēks no 50 līdz 90 gadu vecumam veģetētu kā dārzenis, ja visapkārt ir plaša pasaule ar daudzām neapgūtām, neiepazītām, neizbaudītām lietām? Mēs varam mācīties, mainīt profesiju, lēkt ar izpletni, šķērsot jūru ar jahtu.”

Kamēr sviests mutē kūst...

Pirmkārt, jāņem vērā tas, ka ir pieaudzis cilvēku vidējais mūža garums, līdz ar to jādomā gan par jaunu profesiju mūža otrajā pusē, gan kā pilnvērtīgi un interesanti pavadīt dzīves daļu, saka pārmaiņu treneris, seksologs Artūrs Šulcs. “Latvijā sievietes dzīvo vidēji desmit gadus ilgāk nekā vīrieši, un partnerattiecību jomā tas iezīmē problēmu. Vīriešu ir mazāk nekā sieviešu, jau sākot no 25 gadu vecuma. Situāciju saasina tas, ka ne mazums vīriešu sociālā un emocionālā jomā iziet no aprites, jo atšķirībā no sievietēm, kas visu dzīvi prot priecāties par nelielām lietām, vīriešu moto ir – visu vai neko. Respektīvi, vīrieši biežāk nekā sievietes degradējas,” stāsta Šulcs.

Vecā Eiropa mums uzskatāmi demonstrē, ka sociālu aktivitāti var saglabāt līdz dzīves beigām. Mūsdienās aktuāla tēma ir nevis “kā novecot” vai “novilkt līdz nāvei”, bet gan kā “iemācīties dzīvot tā, lai ir forši”. Ar gadiem cilvēki dažādās dzīves jomās meklē neparastas šķautnes – izmēģina jaunus ēdienus, un tas pats attiecas uz seksuālo jomu.

“Vārdu “sieviete” pēc 40 gadu vecuma raksta ar trekniem burtiem. Ap šo laiku viņas īstā seksuālā dzīve tikai sākas un pēc 50 gadu vecuma ir pilnbriedā. Seksuālo interesi cilvēks saglabā, “kamēr sviests kūst mutē”, - tātad visu dzīvi.”

Pārmaiņu treneris saka, ka problēma ir tāda, ka cilvēki brieduma gados vairs nestrādā pie savas personības – visu komponentu attīstības. Bet tieši šis faktors nosaka, kāda būs cilvēka dzīves otra puse – piesātināta ar notikumiem un emocijām, vai arī arī dzīves fokuss sašaurināsies.

“Latvijā parādās pieaugušo izglītības vēsmas, bet, piemēram, Austrālijā populāra ir tā sauktā otrās izglītības iespēja.

Piemēram, pensionēts inženieris iestājas augstskolā, kur studē filozofiju, un 65 gados sāk strādāt skolā, kurā trūkst skolotāju. Tas nozīmē, ka viņš gadus desmit strādā un saglabā pašcieņu.

Redzu, kā pie mums cilvēki pēc 60 sāk mācīties dejot tango, kas ir šahs uz parketa. Cilvēki vienlaikus darbina smadzenes, muskulatūru, kaulu sistēmu, saistaudus.”

Vecmāmiņas statuss sievietei netraucē būt sociāli un kulturāli aktīvai, saka Artūrs Šulcs. Viņš novērojis, ka sievietēm šajā vecumā grūti pieņemt, ka pāra attiecībās viņām jāieņem aktīva pozīcija. “Vīrietim šajā vecumā tik daudz tā “pulvera vairs nav” kā jaunībā, tāpēc no sievietes puses vajadzīga lielāka aktivitāte."

 Sievieti pēc 40 seksuālajā jomā vairs nevar nobiedēt, un viņa zina, kā panākt to, ko vēlas. 

Seksologs saka, ka seksuālā interese ir tā, kas stimulē cilvēku dzīvot ilgāk un labāk. “Viss atkarīgs no tā, kuru “lāci” barojam – to, kas ved uz dzīvošanu, vai to, kas uz nomiršanu. Ja gribam dzīvot kvalitatīvi, iekšējais kompass jāpagriež uz sociālu, emocionālu, juteklisku, kulturālu aktivitāti. Cita instrumenta nav.”

Komentāri (5)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu