Raidījums: Bunkus ļoti vēlējies kļūt par "ABLV" likvidatoru
papildināts

FOTO: Zane Bitere / LETA

Trīs mēnešus pirms nogalināšanas maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus izmantojis ASV diplomātus un lobiju, lai tiktu izraudzīts par "ABLV" likvidatoru, ziņo TV 3 raidījums "Nekā personīga".

Trīs mēnešus pirms traģiskā notikuma Mārtiņš Bunkus centies izmantot visus iespējamos līdzekļus, lai nonāktu "ABLV" bankas likvidatora amatā. Notikušas tikšanās ar ASV diplomātiem un lobistiem, ieguldīti ievērojami finanšu resursi, un pat izveidota starptautiska likvidatoru komanda.

16 gadu ilgajā advokāta praksē Bunkum bijusi pieredze arī 70 maksātnespējas lietās, no kurām  zināmākā, "Trasta komercbankas" likvidācija, pērn viņam ļāva labi nopelnīt. Šā gada sākumā uz likvidācijas sliekšņa negaidīti nonāca trešā lielākā Latvijas banka "ABLV". ASV finanšu uzraudzības organizācija Fincen 13. februārī paziņoja, ka "ABLV" vainojama sistēmiskā naudas atmazgāšanā, korupcijā un pret Ziemeļkoreju noteikto sankciju pārkāpšanā, tāpēc tai jāliedz pieeja ASV finanšu sistēmai. Īsi pēc  ziņojuma "ABLV" piespiedu kārtā beidza savu darbību. Banku regulatoram bija jāizšķiras, vai "ABLV" pašlikvidēsies un procesu vadīs bankas izvēlēti likvidatori un auditori, vai to likvidēs un 2 miljardus vērto bankas portfeli dalīs  profesionāļi no malas.

"Nekā personīga" rīcībā nonākuši materiāli, kas liecina, ka

Mārtiņš Bunkus 3 mēnešus pirms savas nāves ieguldījis lielus līdzekļus un centies izmantot ASV diplomātu un lobiju ietekmi, lai par "ABLV" likvidatoru izraudzītos tieši viņu.

27. februārī Bunkus lidojis uz Vašingtonu, lai "Jefferson" viesnīcā tiktos ar bijušo ASV valdības un Baltā nama pārstāvi Deividu Merkelu, kurš Džordža Buša administrācijā bijis viens no visaugstāk atalgotajiem darbiniekiem, ieņēmis augstus amatus Valsts kasē un Nacionālajā drošības padomē. Tā kā Merkela pārziņā bija Eirāzijas un Eiropas starptautiskās  attiecības, viņš bieži izteicies jautājumos par Krieviju. Arī Rīgā Baltijas forumā pirms gada.

Pēc darba valdībā Deivids Merkels sniedz lobija pakalpojumus, un

viņa klients bijis arī Nils Ušakovs. Pērn decembrī Vašingtonā Merkels rīkoja oficiālas vakariņas Ušakovam, bet savu kolēģi politisko konsultantu Merkels ieteica "Saskaņai", lai palīdzētu partijai uzvarēt šā gada Saeimas vēlēšanās.

"Nekā personīga" neoficiāli tapis zināms, ka Bunkus bija noalgojis Merkelu, lai panāktu ASV iestāžu atbalstu Bunkus nokļūšanai "ABLV" bankas likvidatora amatā. Bunkus par darbu Merkelam samaksājis vairākus desmitus tūkstošus dolāru. Merkels bijis arī Rīgā no šā gada 20. līdz 24. martam, lai apspriestu jau padarīto. Abi tikušies gan Vašingtonā, gan Rīgā un intensīvi sarakstījušies.

Kopš "ABLV" kraha bija pagājis jau pusotrs mēnesis, un pienācis maijs, tomēr FKTK joprojām kavējās ar gala lēmuma pieņemšanu. No e-pastu sarakstes nojaušams, ka Bunkus saņem slepenu informāciju par to, ka FKTK dos priekšroku "ABLV" pašlikvidācijai, kas pārvilktu svītru Bunkus plāniem. E-pastā minēta vēl viena banka, par kuras  stāvokli acīmredzot zināms ļoti ierobežotam lokam.

Dārgo Deivid,

Kā klājas?

Man kļuvis zināms, ka AB [domāts ABLV - red.] būs pašlikvidācija un Latvijas valdība glābs Rietumu banku.

Izskatās, ka lietas neiet kā vajag.

Vai varam runāt rīt 16.30 pēcpusdienā pēc Latvijas laika vai piektdien tajā pašā laikā?

Sarakstē apspriestais dokuments ir sastādīts 26. aprīlī. Tajā ir nokomplektēta starptautiska komanda Bunkus vadībā kādas bankas, iespējams, drīzumā gaidāmajam likvidācijas  procesam. Komandā līdz ar Bunkus darbotos vēl viens advokātu birojs - "Ellex Kļaviņš" ar advokātiem Raimondu Slaidiņu un Filipu Kļaviņu, kā arī starptautiskā auditorkompānija PricewaterhouseCoopers. Dokumentā minēts, ka ar abiem viņš jau ir vienojies. Advokātu birojā šonedēļ sacīja, ka šāda vienošanās nav tikusi parakstīta;  savukārt auditorfirma apstiprināja, ka tādi sadarbības plāni patiešām bijuši.

"PricewaterhouseCoopers" pārstāve Evija Baula norāda, ka "PricewaterhouseCoopers" nav slēdzis nekādu vienošanos ar Bunkus. "Bija sāktas sarunas, taču, lai sadarbību uzskatītu par pieņemamu abām pusēm, cita starpā būtu bijis jāveic vairākas procedūras, kas šajā gadījumā tā arī netika veiktas," norāda Baula.

"Nekā personīga" zināms, ka Bunkus ticies arī ar ASV vēstniecības Rīgā darbiniekiem, lai apspriestu "ABLV" likvidāciju.

13. martā vēstniecības ekonomiskais padomnieks Dans Rittenhauss bijis Bunkus advokāta birojā klusajā centrā, bet 4. aprīlī viņi tikušies Index café netālu no ASV vēstniecības.

ASV vēstniecībā Rīgā raidījumam sacīja, ka tā nekomentē diplomātisko tikšanos saturu un nevar nedz apstiprināt, nedz noliegt, vai ir notikušas konkrētās tikšanās. "Nekā personīga"  zināms, ka kādās no sarunām klāt bijis arī vēstniecības vicekonsuls Džeimss Snodijs un otrais sekretārs Kevins Pouvers.

Vai līdz ar citām Bunkus slepkavības profesionālās darbības  apakšversijām izmeklētāji izskata arī šos procesus, policija neatklāj.

13 dienas pēc Bunkus nošaušanas FKTK pieņēma lēmumu par "ABLV" pašlikvidāciju -  bankas akcionāriem labvēlīgāko scenāriju.

Ernests Bernis pēc advokāta nāves sacīja, ka Bunkus nemaz nebūtu varējis kļūt par "ABLV" likvidatoru, jo bija bankas klients. "Nekā personīga" zināms, ka Bunkum bankā bija seifs, kas stāvēja tukšs.

Bunkus un Merkela sarakste ir policijas rīcībā, bet policija nav lūgusi FIB palīdzību bijušās augstās ASV amatpersonas nopratināšanā.

Pēc Mārtiņa Bunkus slepkavības ASV vēstniecība nākusi klajā ar tehniskās ekspertīzes piedāvājumu mūsu tiesībsargājošajām iestādēm. Cita paziņojuma nav bijis.

Uz augšu