/nginx/o/2018/10/29/11533504t1hdaa3.jpg)
Latvijas Futbola federācijas (LFF) valde pirmdien nepieņēma būtiskas izmaiņas attiecībā uz leģionāru skaitu pašmāju virslīgas čempionātā, aģentūra LETA noskaidroja federācijā.
LFF valde nepieņem būtiskas izmaiņas attiecībā uz leģionāru skaitu virslīgā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
(Papildināts viss teksts.)
Šoruden plašu ažiotāžu pašmāju futbola čempionātā izsaucis leģionāru jautājums. "Riga", "Ventspils" un Jūrmalas "Spartaks" aicināja vispār atteikties no leģionāru limita, kamēr RFS, "Liepāja"/"Mogo" un "Metta"/"Latvijas Universitāte" atbalstīja 25 futbolistu sarakstu, no kuriem 17 būtu vietējie spēlētāji, bet astoņi - ārzemnieki.
Tiesa, pirmdien notikušajā LFF valdes sēdē būtiskas izmaiņas netika pieņemtas. Tika pieņemts nākamsezon nemainīt minimālo vietējo spēlētāju skaitu laukumā, bet ilgtermiņa izmaiņu ieviešana spēlētāju izmantošanas ierobežojumos papildus tiks skatīta darba grupā, bet tās stāsies spēkā līdz ar 2020.gada sezonu.
Pašreizējais leģionāru limits šobrīd paredz, ka katram virslīgas klubam ir tiesības pieteikt neierobežotu skaitu citu valstu futbolistu, bet laukumā vienlaicīgi var atrasties pieci no viņiem. Tiesa, ar nākamo sezonu virslīgas klubiem tiek atcelta leģionāru maksa.
Kā pirmdien informē LFF, virslīgas 2019.gada sezonā, adaptējot pašreizējos reglamenta noteikumus, laukumā būs jāatrodas vismaz sešiem asociācijā sagatavotiem spēlētājiem. Termins "asociācijā sagatavots spēlētājs" attiecas uz jebkuras pilsonības futbolistu, kurš laika posmā no 15 līdz 21 gada vecumam vismaz trīs gadus trenējies Latvijā ar treniņu un sacensību praksi kādā no pašmāju klubiem.
LFF valdē balsošanai tika virzīti divi priekšlikumi attiecībā uz leģionāru skaitu virslīgā. LFF Elites futbola un Sacensību komiteju skatījumā apstiprināšanai tika virzīts priekšlikums par ierobežojumu kopējam spēlētāju skaitam sezonas pieteikumā (25), tai skaitā iekļaujot ne vairāk kā astoņus ārzemju spēlētājus (17/8 modelis, minētajiem 17 esot "homegrown" statusa spēlētājiem), savukārt LFF administrācija atbalstīja 9/9 spēles pieteikuma modeli, tai skaitā nosakot, ka uz laukuma pastāvīgi katrā mačā jāatrodas vismaz četriem pašmāju jeb "homegrown" spēlētājiem.
Pirmdien valdes sēdē par šiem abiem piedāvājumiem tika diskutēts, bet šī jautājuma darba grupa tos pārskatīs un valdei virzīs tikai vienu no tiem. Nolemts šo tēmu kompleksi ar iespējamo virslīgas paplašināšanos, kā arī iespējamajām izmaiņām pirmās līgas čempionātā un virslīgas dublieru čempionātā skatīt darba grupā, kuras sastāvu veido LFF prezidents Kaspars Gorkšs, federācijas valdes locekļi Māris Verpakovskis, Artūrs Zakreševskis un Aleksandrs Isakovs, kā arī LFF administrācijas pārstāvji Edgars Pukinsks un Dainis Kazakevičs.
Darba grupai šajā jautājumā jānāk klajā ar vienotu rekomendāciju LFF valdei, bet tai ilgtermiņa izmaiņas jāapstiprina līdz šī gada beigām.