"ABLV" akcionāru advokāts aicina pārbaudīt informāciju par tirgošanos ar ietekmi

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Kompetentajām iestādēm ir rūpīgi jāpārbauda iespējama tirgošanos ar ietekmi saistībā ar "ABLV Bank" likvidāciju, aģentūrai LETA atzina zvērināts advokāts Jānis Kārkliņš, kura birojs pārstāv "ABLV Bank" lielākos akcionārus un kura birojs bankas akcionāru vārdā izsludinājis miljona eiro atlīdzību par pierādījumu vākšanu bankas likvidācijas lietā.

Viņš norādīja, ka TV3 raidījumā "Nekā personīga" izskanēja fakti, kas advokātu biroja rīcībā līdz šim nebija nonākuši. "Tie tikai vēlreiz apliecina, ka notikušas ilgstošas darbības, lai panāktu piespiedu likvidāciju. Iespējams, notikusi arī tirgošanās ar ietekmi, tāpēc šie fakti kompetentām iestādēm ļoti rūpīgi jāpārbauda," sacīja Kārkliņš, komentējot raidījumā vēstīto, ka trīs mēnešus pirms slepkavības maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus mēģinājis izmantot ASV diplomātus un lobiju ietekmi, lai viņu izraudzītos par "ABLV Bank" likvidatoru.

"Ja sižetā izskanējušās ziņas ir patiesas, ir acīmredzami, ka laikā, kad "ABLV Bank" akcionāri bija pieņēmuši juridiski saistošu lēmumu par bankas pašlikvidāciju, noticis aktīvs darbs piespiedu likvidācijas organizēšanai. Neizpratni raisa fakts, ka šajā procesā pat varētu būt iesaistīts cienījams advokātu birojs un starptautisks auditors, kas turklāt šobrīd piesaistīts kā konsultants valsts pusē," teica Kārkliņš.

Viņš arī norādīja, ka izskanējusī informācija noteikti ir jāizvērtē. "Ir nepieļaujami, ka tiesiskā valstī amata pretendentu izvēle tiek ietekmēta ar kontaktu, naudas vai pat diplomātu palīdzību. Jebkurš pretendents vienmēr būtu jāizvēlas, vadoties vienīgi pēc tā profesionālām iemaņām, nevis tā, kuru šis amata pretendents pazīst vai nepazīst. Turklāt, kā jau norādīju, raidījumā sniegtā informācija, iespējams, liecina, ka notikusi tirgošanās ar ietekmi vai vismaz tās mēģinājums, kas ir noziedzīgs nodarījums," pauda Kārkliņš.

Tāpat viņš informēja, ka advokātu birojs turpina vākt pierādījumus par centieniem panākt "ABLV Bank" piespiedu likvidāciju. "Šobrīd mēs no savas puses turpinām pierādījumu vākšanu par centieniem panākt bankas piespiedu likvidāciju. Jau ir saņemti dažādi materiāli, kas rūpīgi tiek izvērtēti. Mēs aicinām turpināt iesniegt informāciju, kas var būt noderīga šajā lietā," sacīja Kārkliņš.

Jau ziņots, ka raidījuma "Nekā personīga" rīcībā esot nonākuši materiāli, kas liecina, ka Bunkus ieguldījis lielus līdzekļus un centies izmantot ASV diplomātu un lobiju ietekmi, lai par "ABLV Bank" likvidatoru izraudzītos tieši viņu.

Tostarp šogad 27. februārī Bunkus devies uz Vašingtonu, lai tiktos ar bijušo ASV valdības un Baltā nama pārstāvi Deividu Merkelu. "Nekā personīga" neoficiāli tapis zināms, ka Bunkus bija noalgojis Merkelu, lai panāktu ASV iestāžu atbalstu viņa nokļūšanai "ABLV Bank" likvidatora amatā. Bunkus par darbu Merkelam maksāja vairākus desmitus tūkstošu dolāru. Merkels bija arī Rīgā no šā gada 20. līdz 24.martam, lai apspriestu padarīto.

Raidījums arī citēja abu e-pasta saraksti. Tajā esot apspriests kāds dokuments, kurā ir nokomplektēta starptautiska komanda Bunkus vadībā kādas, iespējams, drīzumā gaidāmas bankas likvidācijas procesam. Komandā līdz ar Bunku darbotos arī advokātu birojs "Ellex Kļaviņš" ar advokātiem Raimondu Slaidiņu un Filipu Kļaviņu, kā arī starptautiskā auditorkompānija "PricewaterhouseCoopers". Tajā pašā laikā advokātu birojā raidījumam pausts, ka šāda vienošanās nav tikusi parakstīta, bet auditorfirmā apstiprināts, ka tādi sadarbības plāni patiešām bijuši.

Bunkus un Merkela sarakste, pēc raidījumā vēstītā, ir policijas rīcībā, bet tā neesot lūgusi palīdzību bijušās augstās ASV amatpersonas nopratināšanā.

Raidījums vēstīja, ka Bunkus ticies arī ar ASV vēstniecības Rīgā darbiniekiem, lai apspriestu "ABLV Bank" likvidāciju - 13.martā vēstniecības ekonomiskais padomnieks Dans Rittenhauss bijis pie Bunkus advokāta birojā, bet 4.aprīlī viņi tikušies netālu no ASV vēstniecības. ASV vēstniecībā raidījumam norādīja, ka tā nekomentē diplomātisko tikšanos saturu un nevar nedz apstiprināt, nedz noliegt, vai ir notikušas konkrētās tikšanās.

Tāpat ziņots, ka Bunkus tika nošauts 30.maija rītā, kad viņš ar automašīnu brauca garām Rīgas Meža kapiem. Īsi pēc slepkavības netālu no notikuma vietas tika atrasta sadedzināta ar viltotiem valsts numuriem aprīkota automašīna, kura, visticamāk, bija saistīta ar slepkavību. Par notikušo policijā sākts kriminālprocess. Izmeklēšanas pamatversija ir, ka noziegums paveikts saistībā ar upura profesionālo darbību.

"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīklu ("FinCEN") februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. "FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazināt draudus savām augsta riska darbībām.

Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisija padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 12.jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.

Uz augšu