Merkeles ēras beigas radīs izmaiņas Vācijas politikā ES un eirozonā, uzskata eksperts (6)

Viņaprāt, jaunais Vācijas kanclers daudz intensīvāk un agresīvāk iestāsies par dažādo ātrumu Eiropu. Pēc Skudras domām, dažādu ātrumu Eiropa, daudzgadu budžets, attiecības ar Krieviju un ES ārējā, drošības un aizsardzības politika liekot domāt, ka Merkeles ēras beigas nesīs līdzi Vācijas politikas izmaiņas ES un eirozonā.

Eksperts vērsa uzmanību, ka šobrīd iespējamie scenāriji, kas pēc Merkeles aiziešanas no politikas varētu ietekmēt Eiropu un Latviju, ir ļoti dažādi un radikāli atšķirīgi, tādēļ drošu prognozi neesot iespējams formulēt. Viņaprāt, ir jānogaida 6.novembra ASV vidustermiņa vēlēšanu iznākums, tāpat jāsagaida kristīgo demokrātu savienības (CDU) kongress šā gada decembri. Tāpat priekšā vēl ir Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas nākamā gada maijā.

"Pēc šiem notikumiem varētu skatīties, kas varētu mainīties. Merkeles nosauktais termiņš, kad viņa vairs nestartēs uz vēl vienu pilnvaru termiņu kanclera krēslā, no vienas puses, ir formāls. 2021.gads nosaukts tādēļ, ka tas saistīts ar jaunas Eiropas Komisijas (EK) izveidi," skaidroja Skudra, norādot, ka pastāv spekulācijas par to, ka EK prezidenta Žana Kloda Junkera amatu varētu ieņemt tieši Merkele.

"Tās ir pilnīgas baumas, tomēr ir skaidrs, ka Merkele gribētu piedalīties jaunās EK sastāva veidošanā un ar savu jeb Vācijas svaru noteikt, kas būs nākamais EK vadītājs. Ir vairāki vīri no Vācijas, kas gribētu ieņemt šo posteni. 2021.gadā arī sākas kārtējais daudzgadu budžets. Patlaban viss liecina, ka budžetu pieņems jaunā EK," teica politologs.

Skaidrojot Merkeles paziņojumu par to, ka viņa decembrī gaidāmajā kongresā vairs nekandidēs uz viņas vadīto CDU priekšsēža vietu, Skudra norādīja, ka opozīcija pašā partijā, gan CDU, gan Kristīgi sociālajā savienībā (CSU) Merkelei bijusi jau sen, taču "niknāk" tā iezīmējusies pēc šogad notikušajām Bundestāga vēlēšanām.

"Ietekme bijusi gan koalīcijas veidošanas procesam, gan vēlēšanu rezultātiem Bavārijā un Hesenē. Ņemot vērā, ka zaudējums, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, bija liels, veidojās nesaskaņas ap valdības veidošanu, bija plēšanās ar iekšlietu ministru un plēšanās par imigrantu politiku. Visu šo iemeslu dēļ Merkele nolēma pakāpeniski atkāpties," pieļāva eksperts.

Skudra vērsa uzmanību, ka Merkele norādījusi, ka iestājas par partijas priekšsēdētāju kā kancleru, bet praktiskā darbība ir pretrunā šai tēzei. "Viņas mērķi realizēt līdz 2021.gadam būs problemātiski, jo jaunais partijas priekšsēdētājs gribēs kļūt par kancleru ātrāk nekā 2021.gadā un Vācijā tas ir iespējams, jo Vācijas konstitūcija paredz procedūru, ka Bundestāgā var notikt "konstruktīvais neuzticības balsojums". Vai viņa līdz maijam gaidīs konstruktīvo balsojumu vai demisionēs pati, tas šobrīd vēl nav zināms," teica Skudra.

Viņš vērsa uzmanību, ka nākamā gada rudenī arī ir gaidāmas vietējas landtāga vēlēšanas trijās Austrumvācijas federālajās zemēs un paredzams, ka relatīvā uzvarētāja varētu būt eiroskeptiķu partija "Alternatīva Vācijai" (AfD). "Tas tad būtu galīgi un absolūti pēdējais piliens, un neticu, ka Merkele ko tādu pārdzīvotu," piebilda eksperts.

Kā vēstīts, Merkele paziņojusi, ka pēc mandāta beigām 2021.gadā vairs nekandidēs uz kanclera amatu un decembrī atkāpsies no viņas CDU vadītājas amata. Viņa arī paziņoja, ka nekandidēs nākamajās vēlēšanās, faktiski ar to pavēstot par savas politiskās karjeras beigām 2021.gadā.

Merkele arī neplānojot kandidēt uz amatu EK.

Merkele ir CDU priekšsēdētāja kopš 2000.gada un Vācijas kanclere kopš 2005.gada.

Tiek ziņots, ka par savu gatavību startēt uz CDU līdera amatu, kuru 18 gadus aizņēmusi Merkele, jau ļāvuši noprast vismaz trīs iespējamie kandidāti - pašreizējā partijas ģenerālsekretāre Annegrēta Krampa-Karenbauere, veselības ministrs Jenss Špāns un bijušais konservatīvo Bundestāga frakcijas vadītājs Frīdrihs Mercs.

Vācu mediji minējuši arī ceturto iespējamo Merkeles pēcteci - pašreizējo Ziemeļreinas-Vestfālenes premjerministru Armīnu Lašetu.