Jāizvērtē katras autoostas nepieciešamība, analizējot ne tikai apkalpoto reisu, bet arī pasažieru skaitu, jo ne visās notiek pasažieru apmaiņa, aģentūrai LETA pauda SIA "B-Bus" pārstāvji.
Pārvadātājs: Jāizvērtē katras autoostas nepieciešamība
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"B-Bus" grupā ietilpst transporta uzņēmumi "Sabiedriskais autobuss", "Migar" un "Ekspress-Ādaži", kas ikdienā nodrošina pasažieru pārvadājumus reģionālos vietējas nozīmes un starppilsētu maršrutos Latvijā.
"B-Bus" atzina, ka patlaban tiek apspriesti Satiksmes ministrijas (SM) un VSIA "Autotransporta direkcija" (ATD) plānotie grozījumi "Autopārvadājumu likumā", kuru mērķis ir sakārtot autoostu finansējumu un uzraudzību.
Uzņēmuma "Sabiedriskais autobuss" valdes locekle Liene Rudzroga pauda, ka plānotajām likuma izmaiņām ir vairāki iemesli. "Mūsu uzņēmums izmanto vairāku autoostu - Alūksnes, Ventspils, Jelgavas, Skrundas, Liepājas, Talsu, Ventspils, Dobeles un Rīgas sniegtos pakalpojumus. Iebraucot katrā autoostas teritorijā, ik mēnesi, atkarībā no reisus skaita, maksājam maksu par iebraukšanu, kas katrai autoostai ir atšķirīga, bet nav īsti saprotams, no kā tā ir atkarīga. Turklāt vairākās autoostās pārvadātājs maksā 5-10% atlīdzību no pārdoto biļešu summas. Šīs izmaksas, kas saistītas ar autoostu pakalpojuma sniegšanu, mums kompensē ATD," skaidroja Rudzroga.
Viņa piebilda, ka tādējādi autoostas pastarpināti saņem dotācijas, tāpēc likumsakarīgi būtu, ja autoostām būtu tieša sadarbība ar ATD vai citām institūcijām, kas ir norādījušas, ka tieši konkrētā autoosta būs pasažieru apmaiņas vieta. Daļā autoostu eksistē tikai nosaukums, jo tās nevar nodrošināt autobusu vadītājiem reisu starplaikos un pasažieriem minimālu servisu - bezmaksas tualetes, uzgaidāmo telpu, ūdeni.
"Neapšaubāmi, autoostas nodarbojas ar komercdarbību un arī tām ir izmaksas, kas saistītas ar teritorijas uzturēšanu kārtībā, algu izmaksu darbiniekiem u.c. izdevumi. Taču katras autoostas nepieciešamība ir rūpīgi jāizvērtē, analizējot ne tikai apkalpoto reisu, bet arī pasažieru skaitu, jo ne visās notiek pasažieru apmaiņa. Ievērojams skaits mūsu apkalpoto reisu ir galapunkts vairākās autoostās. Nereti ieņēmumi no pārdotajām biļetēm ir līdzvērtīga maksai par iebraukšanu autoostā un to sniegtajiem pakalpojumiem," atzina uzņēmēja.
Rudzroga arī piebilda, ka valstij jau patlaban trūkst naudas, lai norēķinātos ar pārvadātājiem par sniegtajiem pakalpojumiem, tāpēc dotēt visas Latvijas autoostas, ir pārāk liels slogs.
"Jaunās izmaiņas likumdošanā ļaus pārvadātājiem samazināt izmaksas - tās tiks saistītas ar pakalpojuma nodrošināšanu, palielināsies bezskaidras naudas ieņēmumi, samazināsies apkalpošanas laiks, izsniedzot biļetes par skaidru naudu, kā arī būs vienotas pakalpojumu kvalitātes prasības un serviss visām autoostām Latvijā. Ieviešot vienotu maksu un kategorijas, atsevišķas autoostas saskarsies ar finanšu grūtībām, un tās prasīs papildu finansējumu pašvaldībām jeb būs jāmeklē iespējas, kā nopelnīt," piebilda uzņēmēja.