Viņa skaidroja, ka muzeja vīzija un attīstības koncepcija izstrādāta 1974. gadā, un tieši pateicoties noturībai, Rundāles pils sasniegusi statusu, ar kuru tā zināma šodien. Līdz ar to, viens no galvenajiem uzstādījumiem ir turpināt līdzšinējo pils muzeja darbību, neveicot konceptuālas izmaiņas.

Tajā pašā laikā, Lūse izvirzījusi vairākus vidējā termiņa stratēģiskus mērķus. Pirmkārt, muzejam nepieciešams veikt jumta remontu. Lūse norādīja, ka pašlaik norit sarunas ar Kultūras ministriju (KM) par nepieciešamo līdzekļu piesaisti. Viņa pauda cerību, ka jumta remonts varētu tikt realizēts tuvāko trīs gadu laikā.

Otrkārt, plānots izveidot jaunu pils muzeja pakalpojumu klāstu, apgūstot pils kompleksa 85 hektāru lielo teritoriju. Kompleksa austrumu pusē plānots izveidot augļu dārzu, kurā augs 19. gadsimtam raksturīgās šķirnes, savukārt rietumu daļu iecerēts atvēlēt augļu šķirnēm, kas tika audzētas hercoga Pētera Bīrona laikā.

Pils muzeja dārzā plānots izbūvēt arī siltumnīcas, kas tiks izmantotas augļu apkopšanai, to vēsturiskās kolekcijas uzturēšanai, kā arī telpu izīrēšanai. Tāpat tiek apsvērta iespēja staļļu kompleksā ierīkot konferenču centru, ar mērķi veicināt biznesa tūrismu un pils starptautisko atpazīstamību.

Lai palielinātu apmeklētāju skaitu, Lūse muzejā vēlas attīstīt pētniecisko darbu, kas varētu aktualizēt tā piedāvājumu ziemas mēnešos.

Lūse Rundāles pils muzeja pašreizējo finanšu situāciju raksturoja kā stabilu, taču KM iesniegts pilotprojekts, ar mērķi pils muzeju pārveidot par valsts kapitālsabiedrību. Pēc viņas teiktā, šādā veidā muzejam varētu piesaistīt papildu līdzekļus, kā arī uzlabot to izmantošanas efektivitāti.

Kā ziņots, KM konkursa rezultātā 16 kandidātu konkurencē par nākamo Rundāles pils muzeja direktoru izvēlēta mākslas doktore Laura Lūse, kura šī amata pienākumus sāks pildīt no nākamā gada 2. janvāra.