Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai varētu īstenot vairākus pasākumus Latvijas finanšu sistēmas stiprināšanai un tās ilgtermiņa stabilitātes veicināšanai.
Finanšu stabilitātes stiprināšanai parlaments groza Kredītiestāžu likumu (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ar grozījumiem noteikts, ka kredītiestādes finanšu pakalpojumu sniegšanā nedrīkstēs tieši iesaistīt personas, kas sodītas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (kamēr sodāmība nav dzēsta vai noņemta), vai tādas personas, kurām ir aktīvs maksātnespējas process, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.
Šāds ierobežojums noteikts, lai veicinātu sabiedrības uzticību finanšu sektoram un nepieļautu noziegumu rašanos pašās kredītiestādēs, tostarp sargātu klientu kontu, noguldījumu un darījumu noslēpumu un mazinātu citus kredītiestādei būtiskus riskus, teikts grozījumu anotācijā.
Kredītiestādēm būs tiesības pārbaudīt savu darbinieku, kā arī to personu, kas pretendēs uz amatu, piemēram, bankā, apstiprinājuma vai nolieguma formā pieprasot Sodu reģistram rakstisku informāciju par to, vai konkrētās personas dati ir iekļauti reģistrā.
Ar Kredītiestāžu likuma grozījumiem arī noteikts ierobežojums akcionāriem būt par valdes locekļiem un ieņemt amatu kredītiestādes augstākajā vadībā. Valdes loceklis vienlaikus nedrīkstēs būt arī akcionārs, kuram ir būtiska līdzdalība kredītiestādē neatkarīgi no tā, vai šāda līdzdalība ir tieša vai netieša. Līdzdalības sliekšņa ierobežojumu paredzēts noteikt kā 10 procentus no kapitāla vai balsstiesībām, un šāds apmērs jau raksturo personas vēlmi un spējas kā akcionāram ietekmēt kredītiestādes darbību, anotācijā norādījuši grozījumu autori Finanšu ministrijā.
Lai stiprinātu ēnu ekonomikas apkarošanu, likuma izmaiņas ļaus pilnveidot kredītiestāžu sadarbību ar Valsts ieņēmumu dienestu. Padziļinātās sadarbības programmas ietvaros varēs operatīvāk identificēt aizdomīgu finanšu darījumu riskus, tostarp nodokļu jomā.
Savukārt, ņemot vērā izmaiņas personas datu aizsardzības tiesiskajā regulējumā, ar likuma grozījumiem arī Datu valsts inspekcijai tās uzdevumu veikšanai dotas pilnvaras no kredītiestādes pieprasīt tās rīcībā esošās neizpaužamās ziņas.
Kredītiestādei tās rīcībā esošā informācija būs jāsniedz arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta sadarbības koordinācijas grupai, kā arī procesa virzītājam kriminālprocesā.