Noslēdzoties oktobrim, visai skaļu ažiotāžu sacēla Mežaparka Lielās estrādes demontāža. Daudziem Dziesmu svētku norises vietas nojaukšana viesa smeldzi, citiem iedvesa pacilātību par pārmaiņām, bet vēl kāds, izdzirdot ziņas, pie sevis novicināja dūri un noelsās: “Izšķērdība...” 1955. gadā celtā estrāde ir bijusi mājas 15 Vispārējiem dziesmu svētkiem un 11 Jaunatnes dziesmu svētkiem, bet pirms 30 gadiem šeit notika tautas manifestācija – šie notikumi padomju laikos celto estrādi padarīja par Latvijas tautai nozīmīgu simbolu, tādēļ ne velti tās nojaukšana vairumam raisīja sašutumu. Diemžēl bez demontāžas estrādi glābt, paplašināt vai renovēt neizdotos, stāsta jaunās estrādes arhitekti Austris Mailītis un Juris Poga.

1955. gadā celtā estrāde katram latvietim atmiņā saistās ar skaisti aizvadītiem Dziesmu un Deju svētkiem, “Čikāgas piecīšu” koncertu, “Prāta vētras” plosīšanos uz skatuves vai pat Lēdijas Gāgas krāšņo iznācienu. Pagājušajā sestdienā, ieraugot videoklipu ar demontēto estrādi, daudzi pauda neizpratni un pat dusmas.

“Pilnīgi sirds sāp”, “Getliņi II” un “es domāju, ka būs rekonstrukcija, nevis demontāža...”

- tā izteicās daži no TVNET lietotājiem, jautājot – vai nojaukšana patiesi bija nepieciešama? Un vai tās vietā nevarēja veikt pārbūvi, restaurāciju vai paplašināšanu?

FOTO: LETA/Zane Bitere

Bez šaubām, atmiņas par veco estrādi raisa sentimentu, tomēr, kā atzīst arhitekts Juris Poga, pašreizējā estrāde bija diezgan bēdīgā un pat bīstamā stāvoklī, turklāt vairs nespēja apkalpot pieaugošo dziedātgribētāju skaitu. Mežaparka estrāde atgriezīsies ar lielāku kapacitāti, labāku akustiku un, protams, modernu tēlu. Jāatzīmē, ka visas iepriekšējās estrādes nav pilnībā zudušas laika pīšļos – to maketi turpmāk būs apskatāmi īpašā ekspozīcijā Dziesmu svētku parkā. Savukārt līdzšinējā estrāde ir saglabāta digitālā formātā, bet tās arhitektoniski nozīmīgie objekti ir uzmanīgi noņemti saudzīgās demontāžas laikā un vēlāk būs apskatāmi turpat, Dziesmu svētku estrādes parkā esošajā depozitārijā.

Arī renovācija prasītu demontāžu

Pastāv vairāki aspekti, kādēļ par estrādes pārbūvi sāka runāt jaunā gadu tūkstoša sākumā, taču svarīgākais bija tieši estrādes nestspējas samazināšanās un relatīvi mazā ietilpība. Tādi risinājumi kā piebūves un papildu tribīnes beigu beigās izrādījās neveiksmīgi, jo veidoja atbalsi, kas traucēja koristiem dziedāt. Šo un vēl citu apsvērumu dēļ pašreizējā estrāde piedzīvo visai drastiskas pārmaiņas. Jaunā būs ietilpīgāka – līdzšinējo 7500 dziedātāju vietā spēs uzņemt 13 tūkstošus koristu, jo iegūs lielāku rādiusu un ģeometriju, kas uzlabos akustiku.

Ņemot vērā estrādes nolietojumu, arī pārbūves un renovācijas nolūkiem tā vienalga būtu jānojauc.

“Estrādes nesošo konstrukciju stāvoklis ar katru gadu pasliktinās un nestspēja pazeminās. Lai tās “iesaldētu”, faktiski visa tribīne būtu jānojauc līdz pamatiem un jāceļ no jauna – varbūt varētu saglabāt iepriekšējo izskatu, taču ēka būtu no jauna uzbūvēta.

Tad rodas jautājums – kādēļ atstāt veco, padomju laikos radīto tēlu?” stāsta arhitekts Austris Mailītis.

Video no putna lidojuma.

Celta kā padomju propagandas simbols

Mežaparka Lielā estrāde ir celta 1955. gadā – padomju okupācijas laikā. “Arhitektūrai ir spēks ietekmēt sabiedrību.

Iepriekšējo estrādi cēla kā Padomju Savienības propagandas līdzekli. Sākotnēji Mežaparka estrādei bija piebūvētas arkas, godinot uzvaru karā, bet skulptūras pie tām bija tautu draudzības simbols – tur bija krievu un latviešu meitene vienā pusē un krievu un latviešu puisis otrā pusē.

Savukārt vidusdaļā uz estrādes augšējās malas bija novietots Staļina un Ļeņina portrets. Tas tolaik bija spēcīgs un politisks arhitektūras stils,” stāsta Mailītis, piebilstot, ka ar laiku šī sakarība starp arhitektūru un politiku gan zuda, iegūstot pat pilnīgi pretēju nozīmi. 90. gados estrāde piedzīvoja pirmo nopietno transformāciju, proti, skulptūras tika demontētas un noliktas noliktavā, bet arkas nojauca. Turpmākie notikumi – Dziesmu un Deju svētki, koncerti, pasākumi, festivāli un tautas manifestācija – estrādi padarīja par latvietības simbolu. 

Sākotnējais Mežaparka estrādes veidols, 1955. gads

FOTO: Rīgas domes Īpašuma departaments/Publicitātes foto

Mantojums nezudīs

2016. gadā Latvijas Kultūras ministrija iekļāva Dziesmu svētku norises vietu Mežaparkā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, savukārt pati Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Dziesmu svētku tradīcija jau 2008. gadā bija iekļauta UNESCO cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Kaut arī vieta un notikums ir saudzējams mantojums, pati estrāde tomēr nav atzīta par nemainīgi saglabājamu vērtību.

Lai gan estrāde nav bijusi kultūras piemineklis, tomēr demontāža ir pilnībā saskaņota ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi. “Šis bija emocionāls lēmums, un mēs vairākkārt visus demontāžas un būvniecības darbus saskaņojām ar mantojuma speciālistiem. Tieši tāpēc mums ir vesela programma kā kompensācija tam jeb mantojuma saglabāšanas programma,” atzīst arhitekts Juris Poga. Arhitekts atklāj, ka blakus jaunajai estrādei Dziesmu svētku parkā tiks ierīkota mantojuma taka, kurā pamīšus būs izlikti iepriekšējo estrāžu modeļi. To vidū būs Lielās Mežaparka estrādes neskaitāmās transformācijas, ko tā piedzīvojusi kopš 50. gadiem, beidzot ar šā gada piebūvēm.

Lielās estrādes materiālā mantojuma saglabāšanai ir izmantotas vairākas metodes – trīsdimensionāla būves skenēšana, ar kuras palīdzību iegūts precīzs digitāls estrādes modelis, kā arī saudzīgā demontāža jeb arhitektoniski vērtīgo objektu rūpīga novākšana un saglabāšana.

Iegūto trīsdimensionālo attēlu tālāk varēs izmantot pētniecības, izziņas un arī izklaides nolūkos. Savukārt saudzīgās demontāžas laikā saglabātie elementi, kas šobrīd atrodas Rīgas pieminekļu aģentūras aizgādībā, ir dažādas skulptūras, metāla kalumi, logi, margas, karogu turētāji, kolonnas. Pēcāk demontāžas laikā atlasītos elementus eksponēs un izmantos pētniecībā. Pārējos nojauktās estrādes materiālus iespēju robežās otrreizēji pārstrādās, piemēram, metāla stiprinājumus pārkausēs un izmantos citiem nolūkiem.

Jauna estrāde, jauns vēstījums

Jaunajā estrādē būs detaļas, kas simboliski sasauksies ar latviskajām vērtībām, Dziesmu svētkiem un arī veco estrādi. “Jāatzīmē, ka jaunā estrāde tiek būvēta vecās estrādes vietā, un tam ir pamatojums – pirmkārt, šī vieta ir pieejama no visiem Latvijas punktiem, jo atrodas teju vai Latvijas centrā. Tas ir vidus, kur visiem satikties. Otrkārt, Rīgā ir laba infrastruktūra, lai izguldītu visus svētku dalībniekus, drošība – slimnīcas. Treškārt – tas ir Mežaparks, liels parks, kas viegli pieejams no transporta viedokļa, vienlaikus klusa vieta, kas atrodas samērā tālu no noslogotākajiem transporta mezgliem. Ir bijušas diskusijas, kāpēc jaunā estrāde nav novietota kaut kur citur. Ir zināmi iemesli, kāpēc turpināsim izmantot šo pašu vietu. Mežaparkā ir vairākas teritorijas, stāvvietas, celiņi, vārti un parki, kurus jau aktīvi izmanto. Tāpat šeit jau ir izveidots uzbērums un skatuves līmenis – ja būvētu jaunā vietā, tas būtu jāveic vēlreiz un tie būtu papildu izdevumi,” skaidro arhitekts Austris Mailītis.

FOTO: Rīgas domes Īpašuma departaments/Publicitātes foto

No vecās estrādes jaunajā būs manāmi daži elementi – tā būs atvērtā tipa būve, bet tribīņu aizmugurējā daļā būs iekļauta ikoniskā Lielās estrādes arkāde jeb kolonnas. Taču atšķirībā no bijušās estrādes jaunā būs saistīta ar dabas motīviem.

“Gan ulmaņlaikos, gan padomju laikos Dziesmu svētkiem bija politisks vēstījums, ko savā ziņā atspoguļo arī pati estrāde. Mēs piedāvājam iet dabas motīvu virzienā – ar svētkiem prom no politikas.

Katros dziesmu svētkos tiek radīta tēlu sistēma, kas sasaucas ar latvisko identitāti, proti, papētot folkloru, var noprast, ka latviskās vērtības ir saistītas ar dabu un tās motīviem. Gan daba, gan Dziesmu svētki latviešiem ir svēta lieta. Mēs piedāvājam estrādi veidot kā sidraba birzi dziesmu kalnā. Tribīne būs kā kalns, kurā uzkāpt, bet jumta konstrukcija kā sidraba birzs, tajā stiprinās visas atskaņošanas, apgaismojuma iekārtas un dekorācijas,” atklāj arhitekts.

Pašlaik vēl norisinās Lielās estrādes demontāža, bet pati būvniecība varētu sākties jau tuvāko mēnešu laikā. Arhitektu Jura Pogas un Austra Mailīša projektēto jauno skatuvi plānots pabeigt un nodot ekspluatācijā līdz 2020. gada vasarai, kad norisināsies Jaunatnes dziesmu un deju svētki.